Vladislavs IV Vāsa

Vladislavs IV Vāsa (poļu: Władysław IV. Wasa, lietuviešu: Vladislovas Vaza, baltkrievu: Уладзіслаў Ваза), krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču (krievu: Владислав Жигимонтович); dzimis 1595. gada 9. jūnijā, miris 1648. gada 20. maijā) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.

Vladislavs IV Vāsa Władysław IV Waza Vladislovas Vaza Уладзіслаў Ваза
Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs
Amatā 1632. gada 8. novembris — 1648. gada 20. maijs (kronēts 1633. gada 6. februārī)
Priekštecis	Sigismunds III Vāsa
Pēctecis	Jans II Kazimirs Vāsa
Maskavas lielkņazs
Amatā 1610. gada 6. septembris — 1613. gada 3. marts (Vladislavs nepārgāja pareizticībā un uz kronēšanu par caru Maskavā neieradās)
Priekštecis	Vasilijs IV Šuiskis
Pēctecis	Mihails Fjodorovičs Romanovs
Dzimšanas dati	1595. gada 9. jūnijā Krakova, Žečpospolita (Polija)
Miršanas dati	1648. gada 20. maijā (52 gadu vecumā) Merķine, Žečpospolita (Varēnas rajona pašvaldība, Lietuva)
Apglabāts	Vāvelas katedrāle, Krakova, Polija
Dinastija	Vāsu dinastija
Tēvs	Sigismunds III Vāsa
Māte	Austrijas Anna
Dzīvesbiedrs(-e)	1. Austrijas Cecīlija Renāte 2. Marija Luīze Gonzaga
Bērni	vismaz 6 bērni
Reliģija	katolisms
Paraksts

Pilns tituls

Kā Polijas karalis Vladislavs svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

"Vladislavs Ceturtais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas, Smoļenskas, Severijas, Čerņigovas lielhercogs, kā arī zviedru, gotu un vandaļu karalis ar mantojuma tiesībām, ievēlētais Maskavas lielkņazs."

(Vladislaus Quartus Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russiae, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniaeque, Smolenscie, Severiae, Czernichoviaeque necnon Suecorum, Gothorum Vandalorumque haereditarius rex, electus magnus dux Moschoviae.)

Arī Krievijas cars Mihails Fjodorovičs Romanovs lietoja Livonijas lielkņaza titulu, kas apliecināja viņa teritoriālās pretenzijas arī pēc sakāves karā ar zviedriem.

Dzīvesgājums

Vladislavs Vāsa dzimis 1595. gada 9. jūnijā Lobzovā, netālu no Krakovas, Polijas un Zviedrijas karaļa Sigismunda III Vāsas un viņa sievas Austrijas erchercogienes Annas ģimenē. Trīs gadu vecumā viņš zaudēja māti, viņu audzināja galma dāma Urzula Meijerine, vēlāk katoļu garīdznieki. Poļu-krievu kara (1609-1618) laikā 1610. gadā Septiņu bajāru padome, kas bija atcēlusi Krievijas caru Vasiliju Šuiski, ievēlēja piecpadsmitgadīgo Vladislavu Vāsu par caru, ar noteikumu, ka viņam ir jāpāriet pareizticībā. Viņa tēvs Sigismunds III tam nepiekrita un tā vietā piedāvāja pats kļūt par Krievijas reģentu, kam savukārt nepiekrita bajāri. Pēc Mihaila I Romanova ievēlēšanas par caru Vladislavs Vāsa 1616. gadā kopā ar Zaporižjas kazakiem organizēja jaunu karagājienu uz Maskavu, ko nespēja to ieņemt. 1618. gadā Deuļino miera līgumā Vladislavs atzina Mihaila Romanova reģenta tiesības, bet neatteicās no Maskavas lielkņaza titula līdz pat mūža beigām. Pēc tēva nāves viņš 1632. gadā, kad viņš kļuva par Polijas karali un Lietuvas dižkunigaiti, Vladislavs uzsāka jaunu Poļu-krievu karu (1632–1634) un atguva Smoļenskas zemi. "Mūžīgā miera līguma" parakstīšanas laikā Poļanovā Maskavas sūtņi viņam piedāvāja 20 tūkstošus rubļu zeltā par atteikšanos no cara titula un carisko regāliju atgriešanu Krievijai.

1633.—1634. gada kara laikā ar Osmaņu impēriju Vladislavs IV piespieda turkus parakstīt miera līgumu, kurā apņēmās neļaut Ukrainas kazakiem iebrukt Osmaņu zemēs, bet Krimas tatāriem iebrukt Polijas-Lietuvas zemēs.

Karalis Vladislavs IV mira 1648. gada 20. maijā netālu no Viļņas laikā, kad sākās Ukrainas kazaku sacelšanās Bohdana Hmeļnicka vadībā, kas vēlāk izraisīja jaunu Poļu-krievu karu (1654—1667) un Otro Ziemeļu karu, iznīcinot Polijas-Lietuvas lielvalsts varenību.

Viļņas katedrāles Svētā Kazimira kapela, kurā apglabāta Vladislava IV sirds.

Viņa sirds tika apglabāta Viļņas katedrāles Svētā Kazimira kapelā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladislavs IV Vāsa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Vāsas dinastijas valdnieks
Priekštecis: Vasilijs IV Šuiskis	Krievijas cars 1610.-1613.	Pēctecis: Mihails I Romanovs
Priekštecis: Sigismunds III Vāsa	Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis 1632—1648	Pēctecis: Jans II Kazimirs Vāsa