Vikipēdija

Virtsu

Virtsu (igauņu: Virtsu) ir lielciems (alevik) Igaunijas rietumu daļā Pērnavas apriņķī, Lēnerannas pagastā uz Virtsu pussalas pie Sūrveina šauruma (saukts arī Virtsu šaurums), kurš atdala Igaunijas kontinentālo daļu no Muhu un Sāremā salām. 2013. gadā tajā bija 608 iedzīvotāji,[3] iedzīvotāju skaits krītas.

Virtsu
Lielciems
Virtsu osta
Virtsu osta
Virtsu (Igaunija)
Virtsu
Virtsu
Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 58°34′12″N 23°31′26″E / 58.57000°N 23.52389°E / 58.57000; 23.52389Koordinātas: 58°34′12″N 23°31′26″E / 58.57000°N 23.52389°E / 58.57000; 23.52389
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Pērnavas apriņķis
Pagasts Lēnerannas pagasts
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 481
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Virtsu Vikikrātuvē

Ciemā ir osta ar bāku, skola ar bērnudārzu, bibliotēka, astoņi vēja ģeneratori ar kopjaudu 5,2 MW (uzbūvēti 2002.—2009. gadā), divi nelieli seni upurakmeņi, plastmasas logu ražotne, tautas nams ar Vaļasprieku muzeju, veco automobiļu muzejs. Agrāk galvenā nodarbošanās — zveja — praktiski nenotiek, lielākie darba devēji ir skola un osta. Daļa iedzīvotāju strādā Tallinā un citās vietās.[4] Ciema teritorijā ir 12 kultūras pieminekļi, vairums no tiem saistīti ar Virtsu un Puhtu muižām.[5]

Vēsture

labot šo sadaļu

1270. gada 16. februārī pie Virtsu uz ledus notika Karuzes kauja starp lietuviešu un zemgaļu karotājiem, kuri atgriezās no sirojuma Sāremā, un apvienotajiem Ordeņa, Sāmsalas-Lēnes un Tērbatas bīskapu spēkiem.[6] Lietuvieši guva uzvaru un spēja aizvest salaupīto.

15. gadsimta sākumā piekrastē netālu no Virtsu tika uzbūvēts bīskapa vasaļa Verderas pils. Pils bija aptuveni kvadrātveida ar ap 25 metriem garām sienām. Pils tika sagrauta Sāmsalas-Lēnes pilsoņu kara laikā 1533.—1534. gadā un saskaņā ar Valmieras vienošanos to nedrīkstēja atjaunot.[6] Tomēr vēlāk to atjaunoja un vēlreiz nopostīja gadsimta otrajā pusē Livonijas kara laikā.

1459. gadā pirmoreiz dokumentos tiek pieminēta Virtsu muiža; 17. gadsimtā tajā 9 gadus strādājis hronists Tomass Hjerne.[6]

1771. gadā tā pieminēta kā "vecā Virtsu muiža", kura atrodas jaunās muižas teritorijā. Pie muižas tika izveidots parks.

1855. gadā Krimas kara laikā sabiedrotie veica desantu Virtsu un iznīcināja vairākas valstij piederošas ēkas.[5]

Ciems sāka augt 19. gadsimta beigās, kad tajā uzbūvēja ostu un zemūdens telegrāfa līniju uz Muhu.

Pirmā pasaules kara laikā ciemats cieta gan no tiešas karadarbības uz sauszemes, gan no flotu sadursmēm Monzunda kaujas laikā.[6] Krievijas flotes galvenā bāze kaujas laikā atradās Kuivastu ap 7 km attālu šauruma pretējā pusē un tika ieņemta pēc smagas cīņas.

1939. gadā Virtsu tika iekļauts toreizējā Virtsu-Laelatu-Puhtu dabas aizsargājamajā teritorijā, kura tagad ir samazināta un lielākā daļa ciema vairs tajā neatrodas.

Otrā pasaules kara gaitā lieli postījumi ciematam netika nodarīti, lai gan no tā divas reizes (1941. un 1944. gadā) karojošās puses veica desanta operācijas pret salām.

1949. gadā tika izveidots kolhozs "Virtsu kalur" ("Virtsu zvejnieks"), kuram 1973. gadā piederēja 4 okeāna un 10 jūras traleri, ciemā bija zivju apstrādes cehs. Kopš 1972. gada tika ražotas arī metāla detaļas Tallinas rūpnīcām. 1975. gadā kolhozu pievienoja tā analogam Hāpsalu, jauno kolhozu nosaucot par "Rietumu zvejnieku" (Lääne kalur). Sākotnēji zvejnieku kolhozā uz 1979. gadu tikai ceturtdaļa vairs bija zvejnieki, kolhozs nodarbojās arī ar zvērkopību un puķkopību.[7]

Līdz 2017. gadam Virtsu ietilpa Hanilas pagastā, kurš kopā ar Virtsu tad tika pievienots Lēnerannas pagastam.

Ģeogrāfija

labot šo sadaļu

Līdz 19. gadsimtam Virtsu bija sala, kas pamazām kļuva par pussalu, ko paātrināja ceļa izbūve uz to. Pie Virtsu teritorijas pieskaita arī Puhtu pussalu, kas arī ir bijusī sala.

Klimats

labot šo sadaļu
Virtsu (1981–2010) meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 9.0
(48.2) 		9.5
(49.1) 		17.1
(62.8) 		22.0
(71.6) 		30.7
(87.3) 		32.8
(91) 		32.5
(90.5) 		31.1
(88) 		25.0
(77) 		20.6
(69.1) 		13.0
(55.4) 		11.4
(52.5) 		32.8
(91)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −0.1
(31.8) 		−1.1
(30) 		2.0
(35.6) 		8.1
(46.6) 		14.5
(58.1) 		18.5
(65.3) 		21.4
(70.5) 		20.5
(68.9) 		15.6
(60.1) 		10.1
(50.2) 		4.6
(40.3) 		1.3
(34.3) 		9.7
(49.5)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −2.5
(27.5) 		−3.9
(25) 		−1.0
(30.2) 		4.2
(39.6) 		10.4
(50.7) 		14.6
(58.3) 		17.8
(64) 		17.0
(62.6) 		12.4
(54.3) 		7.6
(45.7) 		2.5
(36.5) 		−0.9
(30.4) 		6.6
(43.9)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −4.9
(23.2) 		−6.7
(19.9) 		−3.9
(25) 		1.0
(33.8) 		6.7
(44.1) 		11.2
(52.2) 		14.4
(57.9) 		13.7
(56.7) 		9.5
(49.1) 		5.2
(41.4) 		0.5
(32.9) 		−3.2
(26.2) 		3.7
(38.7)
Zemākā temperatūra °C (°F) −33.7
(−28.7) 		−28.7
(−19.7) 		−22.2
(−8) 		−10.8
(12.6) 		−3.3
(26.1) 		1.2
(34.2) 		5.9
(42.6) 		6.1
(43) 		−2.9
(26.8) 		−8.3
(17.1) 		−16.7
(1.9) 		−22.3
(−8.1) 		−33.7
(−28.7)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 52
(2.05) 		36
(1.42) 		36
(1.42) 		31
(1.22) 		30
(1.18) 		52
(2.05) 		66
(2.6) 		74
(2.91) 		64
(2.52) 		73
(2.87) 		67
(2.64) 		51
(2.01) 		628
(24.72)
% gaisa mitrums 89 87 86 80 75 78 79 81 83 85 88 88 83
Avots: Estonian Weather Service[8][9][10]

Attēli

labot šo sadaļu
  •  
    Virtsu osta
  •  
    Skats uz vēja elektrostaciju
  •  
    Vārti uz Virtsu muižas parku
  •  
    Virtsu pilsdrupas
  •  
    Zvejas osta un vēja ģeneratori
  •  
    Bijusī dzelzceļa stacija

Transports

labot šo sadaļu

1931.—1968. gadā līdz Virtsu darbojās Raplas—Virtsu šaursliežu dzelzceļa atzarojums no Tallinas—Pērnavas platsliežu līnijas. Pašlaik ar valsti to saista valsts autoceļš #10 (Tallina)—Risti—Kuresāre, kurš iekļauj prāmja pārceltuvi no Virtsu, ielas ved (igauņu: Kõrvalmaantee)[11] uz rezervātu Puhtu un pa bijušo dzelzceļa uzbērumu pāri līcim Meizalahtam (igauņu: Mõisalaht) savienojas ar Hanilas—Hebesalu ceļu.

Ciemā atrodas osta, no kuras ir prāmju satiksme ar Kuivastu ciemu Muhu salā Sūrveina šauruma otrā pusē. No turienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz Sāremā salu.

Ievērojami cilvēki

labot šo sadaļu
  • Aristarhs Sinkels (1912—1988), rakstnieks

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvaloendus__rel2021__rahvastiku_paiknemine__elukoht-ja-soo-vanusjaotus/RL21003; Igaunijas Statistikas birojs; pārbaudes datums: 26 jūlijs 2023.
  2. ↑ Statistikaamet
  3. ↑ Ciema mājaslapa
  4. ↑ Virtsu arengukava 2004—2011 — lpp. 9—10.
  5. ↑ 5,0 5,1 Virtsu vēsture (igauniski)
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 EestiGiid: Virtsu alevik
  7. ↑ Рыбное хозяйство // Советская Эстония. Энциклопедический справочник. — Таллин: «Валгус», 1979.
  8. ↑ «Climate normals-Temperature». Estonian Weather Service. Skatīts: 2016. gada 28. septembris.
  9. ↑ «Climate normals-Precipitation». Estonian Weather Service. Skatīts: 2016. gada 28. septembris.
  10. ↑ «Climate normals-Humidity». Estonian Weather Service. Skatīts: 2016. gada 28. septembris.
  11. ↑ «Eesti teedevõrk». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. janvārī. Skatīts: 2021. gada 6. februārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Virtsu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Virtsu&oldid=3702529"