Vilhelms Treijs

Vilhelms Vilis Jānis Treijs (dzimis 1892. gada 24. aprīlī, miršanas datums nav zināms) bija latviešu tēlnieks un sabiedriskais darbinieks. Pārsvarā darbojies memoriālajā tēlniecībā. Veidojis tēlniecības darbus ne tikai Latvijā, bet strādājis arī Igaunijā (Tallinā un Tartu) un Šauļos, Lietuvā.

Vilhelms Vilis Jānis Treijs
Dzimis	1892. gada 24. aprīlī Rīga, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miris	nav zināms
Tautība	latvietis
Nozares	tēlniecība
Mācījies	Latvijas Mākslas akadēmija
Skolotāji	Augusts Folcs

Dzīvesgājums

Vilhelms Treijs dzimis Rīgā. Četru gadu vecumā saslimis ar šarlaku un zaudējis dzirdi, tāpēc mācījies Rīgas nedzirdīgo skolā. Pēc tam mākslinieka izglītību ieguvis Blūma mākslas skolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā.
Strādājis Augusta Folca uzņēmumā par tēlnieku, bet pēc īpašnieka nāves pārņēmis šīs firmas vadību. 1936. gada 5. februārī kopā Kārli—Jāni Stārku dibina uzņēmumu «Skulptūras darbnīca — V. Treijs un K. Stārks". Piedalījies tēlniecības konkursos, ieskaitot Brīvības pieminekļa konkursu Rīgā, kur ieguvis 3. vietu.

Neatkarīgo mākslinieku savienības biedrs no 1924. gada. Latvijas Nedzirdīgo savienības pirmais priekšsēdētājs no 1933. līdz 1937. gadam.

Pārsvarā V. Treijs darbojies memoriālajā tēlniecībā, tomēr veidojis arī Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Tiesu pils Senāta zāles skulptūras un veicis tēlnieka darbus Armijas Ekonomiskajā veikalā (1938). Tēlnieks veidojis daudzus kapu pieminekļus, to vidū pieminekli Augustam Dombrovskim.

Izceļojis uz Vāciju.

Ievērojamākie darbi

• 

  Brīvības piemineklis Jēkabpilī

  Jēkabpils Brīvības piemineklis (pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta; atklāts 1925. gada 27. septembrī; nopostīts 20. gs. 40. — 50. gados; no jauna atklāts 1992. gada 18. novembrī);

• Valmieras piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai (kalis akmeņkalis E. Konča; atklāts 1923. gada 22. jūnijā);
• Vīlipa Švēdes piemineklis Valmierā (atklāts 1934. gadā);
• Viesītes Brīvības piemineklis (atklāts 1935. gada 11. augustā);
• "Senlatviešu karavīrs" — piemineklis 1919. gada brīvības cīņās kritušajiem Valkā (kopā ar Emīlu Melderi; atklāts 1922. gada 1. oktobrī).