Vilces muiža

Vilces muiža ir muiža Vilcē, Jelgavas novadā, līdzās Vilces dabas parkam. To 18. gadsimta 50. gados uzcēla baronu Mēdemu dzimtas pārstāvji Kristofs Dītrihs fon Mēdems ar sievu, grāfa Keizerlinga meitu Annu fon Keizerlingu, un tā tika pārbūvēta 19. gadsimtā, kad tā nonāca Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna īpašumu.

Vilces muiža
Vilces muižas kungu māja
Vilces muiža
Iepriekšējie nosaukumi	Groß-Wilzen
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Vilce, Vilces pagasts, Jelgavas novads, Latvija
Koordinātas	56°25′15″N 23°32′33″E
Pašreizējais izmantotājs	Vilces pamatskola Vilces pagasta pārvalde
Pabeigta	18.gs. 50tie gadi.
Rekonstrukcija	19.gs.
Īpašnieks	Jelgavas novada pašvaldība
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Vilces muižas apbūve
Aizsardzības numurs	5280
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 15. decembris

Vēsture

Vilces muižas kungu mājas celtniecība uzsākta Kristofa Dītriha Georga fon Mēdema (1721—1782) laikā, visticamāk 18. gadsimta 50.—60. gados, uz ko norāda saglabājies barokālais ēkas portāls ar Mēdemu un grāfu Keizerlingu alianses ģerboni frontonā. Saglabājies arī ēkas projekta zīmējums, kurā redzama vienstāva ēka ar mansarda jumtu, mezonīnu un diviem nelieliem sānu rizalītiem. Mezonīna malas iezīmēja akmens rusti, tāda pati dekoratīvā apdare izmantota arī nelielajos sānu rizalītos, kuriem bija izveidoti pusloka frontoni ar savijušos volūtu rotājumu. Ēkas plānā redzams, ka parka pusē bija iecerēti divi sānu korpusi un kāpnes uz verandu.

Pirmajam būvperiodam pieder arī masīvās galvenās ieejas akmens kāpnes, kurām vēl 20. gadsimta 20. gados bija saglabājušās greznas ažūras kaltas metāla margas.

Pirmās ziņas par Vilces muižas kompleksu saistāmas ar 19. gadsimta sākumu, kad muižas mantojuma sarakstā minēti divi ērberģi, divas klētis, stallis, lopu un cūku kūtis, ledus pagrabs, kalte, divi šķūņi un muižas kapela. Ievērojami detalizētāks apraksts atrodams 1921. gada muižas sadalīšanas lietā. Kungu mājas pagalma abās pusēs atradās divi ērberģi — kalpu dzīvojamās mājas, no kurām viena, iespējams, kādreiz bija kalpojusi kā stallis. Jādomā, ka abas ēkas celtas reizē ar kungu māju 18. gadsimta otrajā pusē, par ko liecināja vēl 20. gadsimta 30. gados viena ērberģa barokālās durvju vērtnes. Abas bija koka ēkas, segtas ar kārniņu jumtiem.

1812. gadā pēc Karla Dītriha fon Mēdema nāves Vilces mantojums tika izlikts izsolē. 1818. gadā to nopirka Dītrihs Johans fon Grothuss (Dietrich Johann von Grotthuß). 1829. gadā Vilces muižu mantoja viņa meita Adeleide Agnese Marija (Adelheide Agnes Marie von Grotthuß), kas bija precējusies ar Ānes-Mēmeles fideikomisa un Montigališekas, Ērberģes, Lielplatones un Blankenfeldes muižu īpašnieku Johanu Frīdrihu Vilhelmu fon Hānu (Johann Friedrich Wilhelm von Hahn). Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas laulātā pāra portreti, ko 1849. gadā gleznojis Jelgavas mākslinieks Jūliuss Dērings.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilces muiža.