Zemgales dalīšanas līgums
Zemgales dalīšanas līgums ir 1254. gada aprīlī sastādīts Latvijas viduslaiku vēsturei nozīmīgs dokuments, kas saglabājies kā latīņu valodā rakstīts pergaments.
Līguma nozīme
labot šo sadaļuSaskaņā ar šo līgumu Rīgas arhibīskapija, tās domkapituls un Livonijas ordenis sadalīja uz laiku pakļautās Zemgales pilsnovadus savā starpā. Katrā no sešiem minētajiem pilsnovadiem tika iecelts savs fogts, kurus zemgaļi padzina pēc Zemgaļu sacelšanās sākuma 1259. gadā.
Līguma priekšvēsture
labot šo sadaļu1251. gada 3. februārī pēc Vācu ordeņa neveiksmēm Zemgales un Žemaitijas iekarošanā, Romas pāvesta Inocenta IV kūrija nolēma, ka Zemgales bīskapija ir likvidējama un tās teritorija pievienojama Rīgas bīskapijai, tomēr vēlāk tika nolemts jau agrāk kristītās Upmales, gan agrāk ķēniņam Viestardam pakļautos Zemgales pilsnovadus sadalīt starp trīs Livonijas feodālajiem senioriem — Rīgas arhibīskapu, domkapitulu un Vācu ordeni.
Dokumenta teksts
labot šo sadaļu"1254. gada aprīlī Rīgas bīskaps Alberts II, Rīgas domkapitula prāvests Hermanis un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks, vācu mestrs [Sainas] Eberhards apliecināja, ka saskaņā ar pāvesta rīkojumu par Zemgales [bīskapijas] dāvināšanu un dalīšanu viņi laimējot sadalījuši Zemgali trīs daļās, proti:
- Bīskapam piekritusi Silene un Žagare, domkapitulam Dobene un Spārnene, Vācu ordenim Tērvete un Dobele;
- Katrs zemes kungs ieguvis savu daļu ar desmito tiesu, patronāta un citām tiesībām un laicīgiem ienākumiem, izņemot vienīgi arhibīskapam un arhidiakonam rezervētās tiesības;
- Neviens no trim partiem nedrīkstēja otra daļā viņam par ļaunu iegūt īpašumus ar pirkumu vai citu tiesisku darījumu.[1]
Līgumā minētie vietvārdi
labot šo sadaļu- Estonia — Igaunija,
- Livonia — Livonija,
- Prutia — Prūsija,
- Semigallia — Zemgale,
- Sillene et Sagera — Silene un Žagare,
- Dubene et Sparnene — Dobene un Spārnene,
- Tervethene et Dubelene — Tērvetene un Dobelene.
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. - dokuments Nr. 388.