Vikipēdija

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrijā

Wikimedia projekta saraksts
(Pāradresēts no Vietas Austrijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā)

Sarakstā apkopotas tās vietas Austrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir oficiāli iekļautas 9 vietas, savukārt, 13 vietas Austrijā ir iekļautas kā potenciālas vietas, kuras nākotnē varētu iekļaut oficiālajā sarakstā.[1]

Sarakstā iekļautie objekti

labot šo sadaļu
   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
  Zalcburgas vēsturiskais centrs Zalcburga, Zalcburga
47°48′2″N 13°2′36″E / 47.80056°N 13.04333°E / 47.80056; 13.04333		 1996 Kultūra ii, iv, vi Pilsētā ilgus gadus darbojies komponists Volfgangs Amadejs Mocarts. Pilsēta pazīstama ar savām baznīcām un tiek saukta arī par "Otro Vatikānu". Šī pilsēta ir itāļu un vācu kultūras krustpunkts, kas atspoguļojas gotikas un baroka stila ēkām.[2] 784
  Šēnbrunnas pils un dārzi Vīne
48°11′12″N 16°18′48″E / 48.18667°N 16.31333°E / 48.18667; 16.31333		 1996 Kultūra i, iv Pils ir Hābsburgu rezidence no 18. gadsimta līdz 1918. gadam. Celta vienotā rokoko stilā. Pils un apkārtnes teritorijas projektu izveidojuši arhitekti Johanns Bernhards Fišers von Erlahs un Nikolass Pakasi. Parka teritorijā tika izveidots arī pasaulē pirmais zoodārzs.[3] 786
  Hallštate — Dahšteins/Zalckamergūtas kultūrainava Zalckamergūta
47°33′34″N 13°38′47″E / 47.55944°N 13.64639°E / 47.55944; 13.64639		 1997 Kultūra iii, iv Reģiona apdzīvotās vietas veidojušās ap sāls raktuvēm. Šajā reģionā sāls tiek iegūts kopš 2000. gada p.m.ē., arī pašlaik šeit notiek sāls iegūšana. Reģions ir pazīstams arī ar savām kalnu grēdas un alām, garākās kalnu grēdas pat sasniedz 81 km garumu.[4] 806
  Zemeringas dzelzceļš Glognica, Lejasaustrija
47°38′55″N 15°49′40″E / 47.64861°N 15.82778°E / 47.64861; 15.82778		 1998 Kultūra ii, iv Zemeringas dzelzceļš veidots no 1848. līdz 1854. gadam un ir 41 km garumā. Dzelzceļš lielākoties ved pa nelīdzenajiem kalniem. Dzelzceļa būvniecībā tika izmantoti vairāki jauninājumi. Tuneļi, viadukti un citi objekti darbojas vēl joprojām.[5] 785
  Grācas pilsēta — vēsturiskais cents un Egenbergas pils Grāca, Štīrija
47°4′27″N 15°23′30″E / 47.07417°N 15.39167°E / 47.07417; 15.39167		 1999 Kultūra ii, iv Grāca ir viena no Hābsburgu dinastijas mājvietām gadsimtiem ilgi. Hābsburgi labiekārtoja un veidoja Grācas apkārtni vairākus gadsimtus ilgi, kā rezultātā pilsētā ir redzamas dažādu stilu ēkas.[6] 931
  Vahavas kultūrainava Vahava, Lejasaustrija
48°21′52″N 15°26′3″E / 48.36444°N 15.43417°E / 48.36444; 15.43417		 2000 Kultūra ii, iv Vahava ir 40 kilometrus gara ieleja gar Donavas upi starp Melkas un Kremsas pilsētām. Ieleja ir apdzīvota jau kopš aizvēsturiskiem laikiem un ir bijis nozīmīgs reģions kopš tā laika. Reģionā atrodas vairākas vēsturiskās pilsētas, ciemi, klosteri, pilis un drupas.[7] 970
  Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava Burgenlande
47°43′9″N 16°43′21″E / 47.71917°N 16.72250°E / 47.71917; 16.72250
(kopā ar   Ungāriju)		 2001 Kultūra v Neizīdlerzē ezera kultūrainavas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 8000 dažādu tautību cilvēki. Apkārtnē ir redzami 18. un 19. gadsimta ciemati un pilis, kurus būvēja seno apmetņu apkārtnēs.[8] 772
  Vīnes vēsturiskais centrs Vīne
48°13′0″N 16°22′59″E / 48.21667°N 16.38306°E / 48.21667; 16.38306		 2001 Kultūra ii, iv, vi Vīnes vēsturiskajā centrā ir vairāki vēsturiskie ansambļi, ieskaitot baroka pilis un dārzi. 19. gadsimta veidotā centrālā vieta Ringštrāse (vācu: Ringstraße) ar greznām ēkām, pieminekļiem un parkiem.[9] 1033
  Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos   Austrija
47°53′40″N 13°32′1″E / 47.89444°N 13.53361°E / 47.89444; 13.53361
(kopā ar   Franciju,   Vāciju,   Itāliju,   Slovēniju un   Šveici)		 2011 Kultūra iv, v Ietver 111 mazas atsevišķas vietas ar aizvēsturisko pāļu mājokļu atliekām apkārt Alpiem. Šīs vietas veidotas no 5000. gada p.m.ē. līdz 500. gadam m.ē., pie māla ezeriem, upēm un mitrājiem. Lai gan tikai dažas no vietām ir pilnībā izpētītas, tās satur daudz informācijas par dzīvi un tirdzniecību agrajā neolīta un bronzas laikmetā Alpu apkārtnē. No 111 vietām 56 vietas atrodas mūsdienu Šveices teritorijā.[10] 1363

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums

labot šo sadaļu
Vietas Austrijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
  — kultūras objekts;   — dabas objekts;   — jauktais objekts;   — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

labot šo sadaļu
   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
  Kremsminsteres abatija Lejasaustrija
48°3′18″N 14°7′50″E / 48.05500°N 14.13056°E / 48.05500; 14.13056		 1994 Kultūra i, ii, iii, iv, vi 28
  Bregencervalde (Bregencas mežs) Forarlberga
47°15′56″N 9°52′48″E / 47.26556°N 9.88000°E / 47.26556; 9.88000		 1994 Kultūra v, vi 27
  Gurkas katedrāle Karintija
46°52′30″N 14°17′37″E / 46.87500°N 14.29361°E / 46.87500; 14.29361		 1994 Kultūra i, iii, iv 32
  Heiligenkreicas abatija Heiligenkreica, Lejasaustrija
48°3′21″N 16°8′9″E / 48.05583°N 16.13583°E / 48.05583; 16.13583		 1994 Kultūra i, ii, iii, iv 30
  Hohostervicas pils Sanktfeita pie Gleinas, Karintija
46°45′18″N 14°27′13″E / 46.75500°N 14.45361°E / 46.75500; 14.45361		 1994 Kultūra i, iii, iv 31
  Dzelzs dzelzceļš no Ercbergā un Šteiras vecpilsētā Štīrija
47°31′30″N 14°54′42″E / 47.52500°N 14.91167°E / 47.52500; 14.91167		 2002 Kultūra i, ii, iii, iv 20
  Insbrukas—Nordketes/Karvendeles kultūrainava Tirole
47°25′12″N 11°28′12″E / 47.42000°N 11.47000°E / 47.42000; 11.47000		 2002 Kultūra i, ii, iii, iv 19
  Nacionālais parks "Hohe Tauerns" Zalcburga, Karintija, Tirole
47°10′12″N 12°30′0″E / 47.17000°N 12.50000°E / 47.17000; 12.50000		 2003 Daba vii, viii, ix, x 1645
  Tiroles nocietinājumi Tirole
47°17′0″N 11°30′0″E / 47.28333°N 11.50000°E / 47.28333; 11.50000		 2013 Kultūra i, ii, iv 5801
  Eiropas lielais Spa   Austrija
(kopā ar   Lielbritāniju,   Beļģiju,   Čehiju,   Franciju,   Itāliju un   Vāciju)		 2014 Kultūra ii, iii, iv, vi 5930
  Romas impērijas pierobeža Lejasaustrija, Augšaustrija un Vīne 2015 Kultūra ii, iii, iv 6004
  Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.) (kopā ar   Albāniju,   Beļģiju,   Bulgāriju,   Horvātiju,
  Itāliju,   Poliju,   Rumāniju,   Slovēniju,   Spāniju un   Ukrainu)		 2015 Daba ix 6024
  Grosglokners Alpu augstākais ceļš/Grosgloknera Hošalpenštrase Karintija un Zalcburga
47°5′0″N 12°50′34″E / 47.08333°N 12.84278°E / 47.08333; 12.84278		 2016 Kultūra i, ii, iv 6074

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Austrija
  2. ↑ «Historic Centre of the City of Salzburg». UNESCO. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. janvārī. Skatīts: 2011. gada 7. novembris.
  3. ↑ «Palace and Gardens of Schönbrunn». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 20. februāris.
  4. ↑ «Hallstatt-Dachstein / Salzkammergut Cultural Landscape». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 7. novembris.
  5. ↑ «Semmering railway». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 20. februāris.
  6. ↑ «City of Graz – Historic Centre and Schloss Eggenberg». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 7. novembris.
  7. ↑ «Wachau Cultural Landscape». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 22. februāris.
  8. ↑ «Fertö / Neusiedlersee Cultural Landscape». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 8. novembris.
  9. ↑ «Historic Centre of Vienna». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 7. novembris.
  10. ↑ «Prehistoric Pile dwellings around the Alps». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 14. februāris.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=UNESCO_Pasaules_mantojuma_vietas_Austrijā&oldid=4130763"