Vidzemes artilērijas pulks

Vidzemes artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 2. Vidzemes kājnieku divīzijas artilērijas pulks. Tas saformēts 1919. gada 19. jūlijā, pēc Latvijas brīvības cīņu beigām bija dislocēts Rīgā. Pamatbruņojumā bija 60 lielgabali (18 mārciņu) un 12 haubices (4,5 collu).

Vidzemes artilērijas pulks Krustabaznīcas kazarmās.

Vidzemes artilērijas pulka 3. Rūjienas baterija Lilastes vasaras nometnē (1937).

Vēsture

Par pulka pirmsākumu uzskata 1919. gada 2. aprīli, kad izveidoja 1. Valmieras kājnieku pulka artilērijas bateriju ar 3 lielgabaliem un 110 kareivjiem. Latvijas brīvības cīņu laikā tas piedalījās kaujās pret lieliniekiem Vidzemē, bet pēc tam Bermonta spēku sakaušanā. Pēc tam turpināja cīņas pret lieliniekiem Latgalē līdz pat Brīvības cīņu beigām. Pēc kara beigām 1920. gada oktobrī to pārvietoja uz Rīgas Krustabaznīcas ielas Artilērijas kazarmām.

2. Vidzemes kājnieku divīzijas sastāvā kā Vidzemes artilērijas pulks pastāvēja līdz Latvijas okupācijai, kad tika ieskaitīts Latvijas Tautas armijā. 1940. gada 10. jūlijā to pārveidoja par 24. latviešu strēlnieku korpusa 181. strēlnieku divīzijas 624. artilērijas pulku (komandieris pulkvedis A. Kalniņš).

Struktūra

• 1. Valmieras baterija
• 2. Cēsu baterija
• 3. Rūjienas baterija
• 2. Rezerves baterija

Pulka komandieri

• Artūrs Dannebergs (19.07.1919. — 11.1925.)
• Nikolajs Fogelmanis (11.1925. — 1928.)
• Voldemārs Šēnfelds (11.1928. — 10.1932.)
• Artūrs Dannenbergs (10.1932. — 01.1935.)
• Voldemārs Skaistlauks (līdz 1940. gadam Šēnfelds; 01.1935. — 07.1940.)