Vidzemes artilērijas pulks
Vidzemes artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 2. Vidzemes kājnieku divīzijas artilērijas pulks. Tas saformēts 1919. gada 19. jūlijā, pēc Latvijas brīvības cīņu beigām bija dislocēts Rīgā. Pamatbruņojumā bija 60 lielgabali (18 mārciņu) un 12 haubices (4,5 collu).
Vēsture
labot šo sadaļuPar pulka pirmsākumu uzskata 1919. gada 2. aprīli, kad izveidoja 1. Valmieras kājnieku pulka artilērijas bateriju ar 3 lielgabaliem un 110 kareivjiem. Latvijas brīvības cīņu laikā tas piedalījās kaujās pret lieliniekiem Vidzemē, bet pēc tam Bermonta spēku sakaušanā. Pēc tam turpināja cīņas pret lieliniekiem Latgalē līdz pat Brīvības cīņu beigām. Pēc kara beigām 1920. gada oktobrī to pārvietoja uz Rīgas Krustabaznīcas ielas Artilērijas kazarmām.
2. Vidzemes kājnieku divīzijas sastāvā kā Vidzemes artilērijas pulks pastāvēja līdz Latvijas okupācijai, kad tika ieskaitīts Latvijas Tautas armijā. 1940. gada 10. jūlijā to pārveidoja par 24. latviešu strēlnieku korpusa 181. strēlnieku divīzijas 624. artilērijas pulku (komandieris pulkvedis A. Kalniņš).
Struktūra
labot šo sadaļu- 1. Valmieras baterija
- 2. Cēsu baterija
- 3. Rūjienas baterija
- 2. Rezerves baterija
Pulka komandieri
labot šo sadaļu- Artūrs Dannebergs (19.07.1919. — 11.1925.)
- Nikolajs Fogelmanis (11.1925. — 1928.)
- Voldemārs Šēnfelds (11.1928. — 10.1932.)
- Artūrs Dannenbergs (10.1932. — 01.1935.)
- Voldemārs Skaistlauks (līdz 1940. gadam Šēnfelds; 01.1935. — 07.1940.)[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «vesture.eu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. maijā. Skatīts: 2019. gada 11. oktobrī.