5. Cēsu kājnieku pulks

5. Cēsu kājnieku pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 2. Vidzemes kājnieku divīzijas vienība (1919—1940).

5. Cēsu kājnieku pulka karogs.
5. Cēsu kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros).

IzveideLabot

Pulks saformēts 1919. gada 18. maijā kā 2. Cēsu kājnieku pulks, no 7. augusta — 5. Cēsu kājnieku pulks, tam pievienots arī Rezerves bataljons un 1. Valmieras kājnieku pulka rezerves rota.

Piedalīšanās kaujāsLabot

Ziemeļlatvijas brigādes sastāvā 1. jūnijā Cēsu pulks piedalījās Valmieras un pēc tam Cēsu atbrīvošanā no lieliniekiem. Pulka sastāvā bija divas rotas un Skolnieku rota, kurām nebija neviena ložmetēja vai lielgabala. 6. jūnijā pulkam atkal nācās atstāt Cēsis, pilsētu ieņēma Niedras valdībai pakļautais Baltijas landesvērs. Cēsu pulks no 7. līdz 15. jūnijam bāzējas Liepas muižā, kur to ātri papildināja tuvākajos apriņķos mobilizētie vīrieši un tā sastāvs pieauga līdz 2300 kareivjiem. No 19. līdz 23. jūnijam Cēsu pulks kopā ar Igaunijas armijas 3. divīziju uzvarēja Cēsu kaujās un pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas 6. jūlijā ienāca Rīgā.

15. jūlijā Latvijas Apsardzības ministrs un bruņoto spēku virspavēlnieks Dāvids Sīmansons pavēlēja saformēt Vidzemes divīziju ar Valmieras pulku, Cēsu pulku un Rīgas pulku. No 1919. gada oktobra 5. Cēsu kājnieku pulks piedalījās Bermonta spēku sakaušanā un Latgales atbrīvošanas kaujās. Brīvības cīņās krita 120 pulka karavīri.[1]

No 1921. gada marta atradās Rīgā garnizona dienestā. Kādu laiku pulka kazarmas un apmācības laukums atradās Ata ielā Grīziņkalnā.[2]

DevīzeLabot

“Par Tēviju.”

KomandieriLabot

  • pulkvežleitnants K. Berķis (1919. 23. III — 15. VII)
  • kapteinis K. Pencis (1919. 15. VII — 1920.4. I)
  • pulkvežleitnants J. Liepiņš (1920.4. I — 1921. VIII)
  • pulkvedis F. Virsaitis (1921.12. VII — 1934. 21. VI)
  • pulkvedis Ž. Bahs (1934. 28. VII — 1936.21. V)
  • pulkvedis P. Hasmanis (1936.28. V — 1937. 22. XII)
  • pulkvedis A. Tone (1937. 22. XII — 1939. 29. XI)
  • pulkvedis R.Ž. Briesma (1939. 29. XI — 1940 VI)

ApbalvojumiLabot

Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 98 pulka karavīriem.

AtsaucesLabot

LiteratūraLabot

  • Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture. II sējums, Rīga. 2006.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920, Enciklopēdija. Rīga, 1999.
  • Jēkabsons E. Latvijas armijas jātnieku vienības 1919.-1921. gadā//Latvijas kara muzeja gadagrāmata. 2005. — Nr. V
  • Pētersons A. Cēsu operācija// Militārais apskats 1994. —Nr. 2.