Viduslietuvas Republika

Viduslietuvas Republika (poļu: Republika Litwy Środkowej, lietuviešu: Vidurio Lietuvos Respublika) jeb vienkārši Viduslietuva (poļu: Litwa Środkowa, lietuviešu: Vidurinė Lietuva) bija starptautiski neatzīts valstisks veidojums, kuru ar Polijas Otrās republikas atbalstu 1920. gada 12. oktobrī pasludināja Lucjans Žeļigovskis. 1922. gada 20. februārī Viļņas Seims nobalsoja par iekļaušanos Polijas Republikā, Viduslietuvas Republiku likvidēja 1922. gada 24. martā, pievienojot trīs Navahrudakas apriņķus, izveidoja Viļņas Zemi. 1923. gadā Tautu Savienība atzina Polijas tiesības uz Viļņas apgabalu. 1938. gadā Polija, piedraudot Lietuvai ar karu, panāca tās piekrišanu Viļņas apgabala aneksijai Polijas sastāvā.

Vēsture

Poļu—padomju kara laikā Polijas armija Pilsudska vadībā 1920. gada 16. augustā sāka pretuzbrukumu un septembrī ieņēma Baltkrievijas rietumu daļu. 30. augustā Suvalkos sākās Lietuvas un Polijas sarunas ar Sabiedroto lielvalstu piedalīšanos, kuru noslēgumā Polija 7. oktobrī piekrita parakstīt izlīgumu un atdot Viļņu Lietuvai.^[1] Tomēr jau 8. oktobrī 1. Lietuvas-Baltkrievijas kājnieku divīzijas (1 Dywizja Litewsko-Białoruska) komandieris Lucjans Žeļigovskis uzbruka Lietuvas armijas kontrolētajai teritorijai un ieņēma Viļņas apgabalu līdz Ilūkstes apriņķa robežai Latvijā. Kad 1920. gada 12. oktobrī Rīgas Melngalvju namā parakstīja pamieru starp Krieviju un Poliju, Žeļigovskis Viļņā pasludināja Viduslietuvas Republikas (Republika Litwy Środkowej) pagaidu valdības izveidi. 20. — 28. oktobra sarunās Tautu Savienības padome piedāvāja Viļņas konfliktu izšķirt ar visu iedzīvotāju plebiscītu, ko abas puses noraidīja,^[1] tad novembra otrajā pusē Želigovska divīzija no jauna uzbruka Širvintas un Ģiedraišu virzienā, 18. novembrī pārraujot fronti. Ar Sabiedroto militāro misiju starpniecību pēc 1920. gada 27. — 29. novembra sarunām Kauņā abas karojošās puses noslēdza pamieru un izveidoja neitrālo zonu. 1921. gada 20. aprīlī Briselē sākās jaunas Lietuvas un Polijas valdību sarunas Tautu Savienības padomes locekļa Beļģijas priekšstāvja Himansa vadībā, kurš piedāvāja Lietuvas un Polijas federācijas priekšlikumu, kuru Lietuvas valdība noraidīja.^[1]

1922. gada janvārī, gatavojoties Viļņas Seimeļa vēlēšanām, Viduslietuvas Republikai pievienoja Braslavas un Ļidas apriņķus. 20. februārī Viļņas Seimelis nolēma Viduslietuvas Republiku pievienot Polijai, ko akceptēja Polijais Sejms. Viduslietuvas Republika beidza pastāvēt 1922. gada 24. martā un tās teritoriju 13. aprīlī apvienoja ar Navahrudakas vojevodistes ziemeļu daļu, izveidojot Viļņas Zemi. 1923. gada 15. martā neitrālo zonu sadalīja un tai pa vidu nosprauda demarkācijas līniju.^[2]

1926. gada 20. janvārī Viļņas Zemi pārdēvēja par Viļņas vojevodisti.

Administratīvais iedalījums

Ašmenas apriņķis (powiat oszmiański),
Braslavas apriņķis (powiat brasławski),
Švenčoņu apriņkis (powiat święciański),
Traķu apriņķis (powiat trocki),
Viļņas apriņķis (powiat wileński).

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Latviešu konversācijas vārdnīca. 12. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 24 329. sleja.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. 12. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 24 228. sleja.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viduslietuvas Republika.

Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)

[LKV1-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Latviešu konversācijas vārdnīca. 12. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 24 329. sleja.

[LKV2-2] Latviešu konversācijas vārdnīca. 12. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 24 228. sleja.

[1]

[2]