Kauja par Vīni
Kauja par Vīni notika 1683. gada 11.-12. septembrī, pēc divus mēnešus Osmaņu impērijas karaspēka pilsētas aplenkšanas. Osmaņu impērijas karaspēks šajā kaujā tika sagrauts. Tas iezīmēja šīs impērijas ekspansijas beigu sākumu Eiropā, kā arī tās varenības norietu. Savukārt Eiropā tas ļāva nostiprināties Hābsburgu dinastijai.
| Kauja par Vīni | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Lielā turku kara un Osmaņu-Hābsburgu kariem | |||||||
 Kauja par Vīni 1683. gada 12. septembris | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
|
Svētā savienība:  FrankonijaŠvābija |
.svg){kind=small} Osmaņu impērijaKrimas haniste Transilvānija Valahija Moldāvija | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Jans III Sobeskis | Merzifonlu Kara-Mustafa pašā | ||||||
| Spēks | |||||||
| 70 000 |
138 000 ~150 lielgabalu | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| 4 000 nogalināti | 15 000 nogalināti[1] | ||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Kaujā par Vīni pretī osmaņu karaspēkam stājās apvienotais poļu, austriešu, vācu karaspēks Polijas-Lietuvas karaļa Jana III Sobeska vadībā. Osmaņu armiju vadīja lielvezīrs Merzifonlu Kara-Mustafa pašā.
Karaļa Sobeska karaspēka uzbrukums sākās 12. septembra pēcpusdienā ar huzāru kavalērijas triecienu osmaņu armijas nometnes pašā centrā. Pievakarē ap pussešiem karalis pats jau zirga mugurā jāja pa osmaņu nometni, vērojot paniku, apjukumu un notiekošo osmaņu karotāju apkaušanu.[2]
Plašākā nozīmē kaujas par Vīni iznākums nozīmēja Eiropas valstu uzvaru pār Osmaņu impēriju ap 300 gadu ilgajā cīņā. Tiesa, arī pēc uzvaras kaujā par Vīni Hābsburgu Austrijai bija nepieciešami vēl 16 gadi, lai atbrīvotu no Osmaņu impērijas spēkiem Ungāriju, Transilvāniju un citas teritorijas. Taču lielākā daļa Balkānu joprojām palika Osmaņu impērijas ietekmes sfērā.
Kaujas nozīme
labot šo sadaļuUzvara Vīnē radīja priekšnoteikumus Ungārijas un (īslaicīgi) dažu Balkānu zemju atkarošanai turpmākajos gados, ko veica Ludvigs Vilhelms no Bādenas, Maksimiliāns II Emanuels no Bavārijas un Savojas princis Eižens. Osmaņi cīnījās vēl 16 gadus, zaudējot kontroli pār Ungāriju un Transilvāniju. Svētā Romas impērija parakstīja Karlovicas līgumu ar Osmaņu impēriju 1699. gadā. Kauja iezīmēja Osmaņu impērijas ekspansijas vēstures beigas Eiropā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ A Global Chronology of Conflict: From the Ancient World to the Modern Middle East, 2. sējums, Spencer Tucker, ABC-CLIO, 2010
- ↑ Davies Norman. Europe. A History. Pimlico, 1997., p.643.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kauja par Vīni.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Vīnes kauja (angliski)
- Džihāds pret austriešiem 1550-1683 (angliski)