Vidsmuižas katoļu baznīca
Vidsmuižas Svētā Gara Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Preiļu novada Galēnu pagasta Galēnos. Dievnams ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.[2]
| Vidsmuižas Svētā Gara Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Vidsmuižas katoļu baznīca | |
  Vidsmuižas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Preiļu novads, Galēnu pagasts, Galēni |
| Koordinātas | 56°28′39″N 26°50′33″E / 56.47750°N 26.84250°EKoordinātas: 56°28′39″N 26°50′33″E / 56.47750°N 26.84250°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1914 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Aivars Kursītis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1910 |
| Celtniecības beigas | 1912 |
| Specifikācija | |
| Garums | 18 m |
| Platums | 12 m |
| Būvmateriāli | sarkani ķieģeļi, šķelti laukakmeņi |
Vēsture
labot šo sadaļuVidsmuižas pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1743. gadā par grāfa Borha līdzekļiem. 1804. gadā tajā tika veikti lieli remontdarbi. Dievnamam bija divi torņi, tā bija 18 metrus gara un 12 metrus plata ēka.
Jauno mūra baznīcu atļāva celt tikai vecā dievnama vietā, tāpēc to nojauca, tomēr pārcēla citā vietā un saglabāja, taču bez torņiem. Šeit tika noturēti dievkalpojumi, kamēr cēla jauno baznīcu, bet pēc jaunā dievnama uzcelšanas tā kalpoja kā kora mēģinājumu telpa. 1945. gadā šī koka ēka nodega.
Jauno mūra dievnamu uzcēla laika periodā no 1910. līdz 1912. gadam prāvesta Staņislava Zvegždo kalpošanas laikā. 1914. gadā Mogiļevas metropolīts kanoniskās vizitācijas laikā to konsekrēja Svētā Gara godam.[3]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Česlavs Mikšto.[1] Vidsmuižas draudze kā patstāvīga draudze izveidojās jau 18. gadsimtā, pirms tam to apkalpoja Preiļu jezuīti, vēlāk diecēzes priesteri. Draudzei ir deviņas kapsētas — Galēnu kapi, Maltas Trūpu kapsēta, Bukšinu kapsēta, Opolūs kapsēta, Salenieku kapsēta, Krištobu kapsēta, Saunas-Vulānu kapsēta, Brišku-Balckaru kapsēta, Pastaru kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vasarassvētki, Svētā Jura diena, Svētā Izidora diena, Svētā Jāņa diena, Svētā Bērtuļa diena, Svētās Terēzijas diena, Svētā Staņislava Kostkas diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki, Svētā Kazimira diena.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuVidsmuižas baznīca ir šķeltu akmeņu mūra trīsnavu celtne ar diviem ķieģeļu torņiem, skārda jumtu un flīžu grīdu. Tā ir 26,40 metrus gara un 19,30 metrus plata. Apkārt baznīcai ir dārzs, ko ietver mūra žogs.
Interjers
labot šo sadaļuBaznīcā ir trīs koka altāri, no kuriem galvenais altāris ir divdaļīgs.
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 8. janvārī.
- ↑ www.vietas.lv
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 482.lpp.