Atvērt galveno izvēlni
Vasīlijs Biskupskis (1915)

Vasīlijs Biskupskis (krievu: Василий Викторович Бискупский, 1878–1945) bija krievu ģenerālmajors (1915) un politiķis, Rietumkrievijas valdības (За́падно-ру́сское прави́тельство) premjerministrs (1919).[1]

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1878. gada 27. aprīlī Tomskas gubernatora ģimenē. Mācījās 2. kadetu korpusā un Nikolajevas kavalērijas skolā, kuru beidza 1897. gadā. Pirmā pasaules kara laikā komandēja Maskavas leibgvardes pulku (1914—1917), paaugstināts par ģenerālmajoru (1915). Vēlāk komandēja 3. kavalērijas divīziju (1917—1918).

Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas un Ukrainas vācu okupācijas Pavlo Skoropadskis 1918. gada 29. aprīlī veica valsts apvērsumu, pasludināja sevi par Ukrainas hetmani un iecēla ģenerāli Biskupski par savas armijas komandieri. Pēc Vācijas Novembra revolūcijas vācu karaspēks atstāja Ukrainu, varu atkal pārņēma Ukrainas Tautas Republikas valdība jeb "direktorija" ar Simonu Petļuru priekšgalā. 9. decembrī Biskupska komandētā 1. kavalērijas divīzija neveiksmīgi mēģināja aizsargāt Odesu no atamana Grigorjeva komandētā direktorijas karaspēka uzbrukuma.

Pēc tam, kad 1918. gada 14. decembrī Skoropdskis demisionēja, Biskupskis emigrēja uz Vāciju. Pēc Baltijas landesvēra sakāves Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera noslēgšanas viņš piedalījās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas izveidē un vadīja provācisko Rietumkrievijas valdību Berlīnē, kas bija spiesta 6. oktobrī atkāpties un atdot varu Bermontam.

1920. gadā piedalījās Kapa pučā, kopā ar Lūdendorfu mēģināja atjaunot Vācijas monarhiju un darbojās Šeibnera-Rihtera slepenajā vācbaltiešu un krievu emigrantu organizācijā Aufbau.

Miris pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gada 18. jūnijā.

AtsaucesLabot