Valtaiķu pils jeb Jaunā pils (latīņu: castrum Novum, dāņu: Nyenhuss, vācu: Neuhausen) bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils - Embūtes pils lielceļa. Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un līdz 7-10 metrus augsti mūra fragmenti.

Valtaiķu viduslaiku pils
Valtaiķu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830).
Valtaiķu viduslaiku pils (Latvija)
Valtaiķu viduslaiku pils
Valtaiķu viduslaiku pils
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Laidu pagasts, Kuldīgas novads, Latvija
Koordinātas 56°29′41″N 21°35′43″E / 56.4946°N 21.5953°E / 56.4946; 21.5953Koordinātas: 56°29′41″N 21°35′43″E / 56.4946°N 21.5953°E / 56.4946; 21.5953
Piezīmes
Izrakumi -
Oficiālais nosaukums: Valtaiķu viduslaiku pils un kapsēta
Aizsardzības numurs 1238
Vērtības grupa valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Senās kuršu Bandavas zemes Valtaiķu pils (Walteten) pēc 1253. gada Kursas dalīšanas līguma nonāca Livonijas ordeņa pārvaldē. 1388. gadā pirmo reizi rakstos pieminēta Livonijas ordeņa Kuldīgas komturejas Jaunā pils (castrum Novum).

1392. gada 30. jūnijā Kurzemes bīskaps noslēdza līgumu ar Livonijas ordeņa mestru par zemju apmaiņu. Livonijas ordenis ieguva agrāk bīskapam pakļauto kuršu Megavas daļu uz dienvidiem no Sventājas upes apmaiņā pret Valtaiķu novadu (Nuwelues). 1421. gadā pieminēta bīskapa Jaunā pils, kas 1508. gadā dēvēta par Nygenhusze.

1559. gadā Dānijas karalis Frederiks II no Kurzemes bīskapa koadjutora Ulriha Bēra atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Šajā laikā Valtaiķu pils pieminēta kā Niehus (1561) un Neygenhauss (1568). Pēc Magnusa nāves Dānijas un Polijas—Lietuvas ūnijas pretenzijas uz Kurzemes bīskapiju izraisīja tā saukto Piltenes mantojuma karu, kura laikā poļi 1583. gadā ieņēma Valtaiķu pili (Nyenhuss). 1617. gadā Kurzemes bīskapiju pārveidoja par autonomu Piltenes apgabalu Polijas-Lietuvas pakļautībā, bet kara laikā nopostīto pili vairs neatjaunoja.

Pils atradās 10-15 metrus augstā Vaipas upes ielejas labajā krastā, kas padarīja to grūti pieejamu no dienvidu puses. No pārējām pusēm to sargāja aizsarggrāvji. 1,6 metrus biezā laukakmeņu mūra pamati aizņem 61х61 metrus lielu kvadrātveida laukumu. Dienvidaustrumu mūra iekšpusē atradās 11х7 metrus plaša dzīvojamā ēka.[1]

Attēlu galerija

labot šo sadaļu
  1. «travelzone.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 30. augustā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu