Valtaiķu pils
Valtaiķu pils jeb Jaunā pils (latīņu: castrum Novum, dāņu: Nyenhuss, vācu: Neuhausen) bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils Kuldīgas novada Laidu pagastā, pie Aizputes – Skrundas ceļa. Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un līdz 7 –10 metrus augsti mūra fragmenti.
Valtaiķu viduslaiku pils | |
---|---|
Valtaiķu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). | |
Atrašanās vieta | Laidu pagasts, Kuldīgas novads, Latvija |
Koordinātas | 56°41′48″N 21°46′41″E / 56.6967°N 21.7780°EKoordinātas: 56°41′48″N 21°46′41″E / 56.6967°N 21.7780°E |
Piezīmes | |
Izrakumi | - |
Oficiālais nosaukums: Valtaiķu viduslaiku pils un kapsēta | |
Aizsardzības numurs | 1238 |
Vērtības grupa | valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Vēsture
labot šo sadaļuSenās kuršu Bandavas zemes Valtaiķu pils (Walteten) pēc 1253. gada Kursas dalīšanas līguma nonāca Livonijas ordeņa pārvaldē. 1338. gadā pirmo reizi rakstos pieminēta Livonijas ordeņa Kuldīgas komturejas "Jaunā kuršu pils" (castellatura novae domus, praesens Curonum).[1]
1392. gada 30. jūnijā Kurzemes bīskaps noslēdza līgumu ar Livonijas ordeņa mestru par zemju apmaiņu. Livonijas ordenis ieguva agrāk bīskapam pakļauto kuršu Megavas daļu uz dienvidiem no Sventājas upes apmaiņā pret Valtaiķu novadu (Nuwelues). 1421. gadā pieminēta bīskapa Jaunā pils, kas 1508. gadā dēvēta par Nygenhusze.
1559. gadā Dānijas karalis Frederiks II no Kurzemes bīskapa koadjutora Ulriha Bēra atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Šajā laikā Valtaiķu pils pieminēta kā Niehus (1561) un Neygenhauss (1568). Pēc Magnusa nāves Dānijas un Polijas—Lietuvas ūnijas pretenzijas uz Kurzemes bīskapiju izraisīja tā saukto Piltenes mantojuma karu, kura laikā poļi 1583. gadā ieņēma Valtaiķu pili (Nyenhuss). 1617. gadā Kurzemes bīskapiju pārveidoja par autonomu Piltenes apgabalu Polijas-Lietuvas pakļautībā, bet kara laikā nopostīto pili vairs neatjaunoja.
Apraksts
labot šo sadaļuPils atradās 10 – 15 metrus augstā Valpes upes ielejas labajā krastā, kas padarīja to grūti pieejamu no dienvidu puses. No pārējām pusēm to sargāja aizsarggrāvji. Teju divus metrus biezā laukakmeņu mūra pamati aizņem 61 х 61 metrus lielu kvadrātveida laukumu. Dienvidaustrumu mūra iekšpusē atradās 11 х 7 metrus plaša dzīvojamā ēka.[2]
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Valtaiķu pilskalna vietas 3D modelis
-
Valtaiķu pilskalna vietas 3D modelis
-
Valtaiķu Jaunās pils shēma (B. Schmid, 1921)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ B. Schmid. Die Burgen des deutschen Ritterordens in Kurland. Zeitschrift für Bauwesen, 1921.
- ↑ «travelzone.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 30. augustā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)
- www.latvijas-pilskalni.lv