Teodors Amtmanis

Teodors Amtmanis;
Personīgā informācija
Dzimis	1883. gada 11. decembrī ; Valle, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1938. gada 3. februārī (54 gadi); Butovas poligons, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)
Dzīves vieta	Valle, Rīga, Maskava
Tautība	latvietis
Nodarbošanās	aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs

Teodors Amtmanis (1883—1938) bija latviešu teātra aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs. Nošautās Maskavas latviešu teātra "Skatuve" trupas dalībnieks.

Dzīvesgājums

Apcietinātais Maskavas latviešu teātra "Skatuve" režisors Teodors Amtmanis, direktors Roberts Bancāns, režisors Ādolfs Vanadziņš un citi aktieri.

Dzimis 1883. gada 11. decembrī Valles pagastā Valles luterāņu baznīcas zvaniķa Friča Amtmaņa ģimenē, bērnību pavadīja "Zvanītāju Bukās". Mācījās Katrīnas pilsētas skolā Rīgā, tad strādāja par tirgotāja mācekli J. Martinsona dzelzs preču veikalā Tērbatas un Dzirnavu ielas stūrī. 1902. gada rudenī sāka darboties Rīgas Jaunajā latviešu teātrī, kur 1903. gadā pirmo lomu nospēlēja arī viņa jaunākais brālis Alfreds Amtmanis, kuram aktieris Viļums Vēveris izdomāja pseidonīmu "Briedītis". Apprecējās ar aktrisi Jūliju Bangu, viņiem piedzima bērni Dagnija un Torolfs.^[1] 1904. gadā abus brāļus un Jūliju Bangu pieņēma darbā "Ausekļa" teātrī, taču teātris drīz nodega un 1906. gadā viņi sāka darboties jaundibinātajā Apollo teātrī, tad Torņakalna teātrī. 1908. gadā Teodors Amtmanis uzņēmās "Apollo" teātra vadību, bet to drīz slēdza. Teodors ar sievu devās uz Liepājas latviešu teātri, kur sāka strādāt par aktieri un štata režisoru. 1911. gadā viņš atgriezās Rīgā un kļuva par Jaunā Rīgas teātra direktoru.^[2]

Pirmā pasaules kara laikā vadīja Samaras un Harkivas amatieru teātra trupas. Maskavā nodibināja un vadīja “Aģitteātri”, darbojās Maskavas latviešu teātrī “Skatuve”. Dzīvoja kopā ar Otīliju Švembergu, kura 1935. gadā izdarīja pašnāvību.

NKVD "Latviešu operācijas" laikā viņu 1937. gada 30. novembrī apcietināja, 1938. gada 25. janvārī apsūdzēja "kontrrevolucinārā nacionālistiskā aģitācijā" un kopā ar citiem latviešu teātra darbiniekiem 3. februārī nošāva un apraka Butovas poligonā.^[3]

Piemiņa

1985. gadā brāļu Amtmaņu dzimtajās mājās "Zvanītāju Bukās" Vallē no jauna uzbūvētā guļbūves ēkā atklāja muzeju par T. Amtmaņa un A. Amtmaņa-Briedīša devumu latviešu teātra attīstībā, kā arī iepazīstina ar Valles vēsturi un kultūras tradīcijām.^[4]