Umberto Eko

Itālijas rakstnieks, filozofs, viduslaiku kultūras un semiotikas speciālists

Umberto Eko (itāļu: Umberto Eco, izrunā: [umˈbɛrto ˈɛːko], dzimis 1932. gada 5. janvārī, miris 2016. gada 19. februārī) bija itāļu rakstnieks, filozofs, viduslaiku kultūras un semiotikas speciālists. Viņš bija viens no zināmākajiem 20. gadsimta itāliešu rakstniekiem un filozofiem,[1] kā arī viens no nozīmīgākajiem postmodernisma pārstāvjiem. Umberto Eko darbiem raksturīgs liels slēptu un neslēptu citātu izmantojums (intertekstualitāte) un fragmentaritāte. Eko bija Boloņas Universitātes semiotikas profesors. Viņš ir uzrakstījis vairākas esejas par semiotiku, viduslaiku estētiku, valodniecību un filozofiju.

Umberto Eko
Umberto Eco
Umberto Eko 1984. gadā
Umberto Eko 1984. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1932. gada 5. janvārī
Alesandrija, Pjemonta, Itālijas Karaliste (tagad Karogs: Itālija Itālija)
Miris 2016. gada 19. februārī (84 gadi)
Valsts karogs: Itālija Milāna, Lombardija, Itālija
Pilsonība
Dzīvesbiedre Renāte Ramge (precējies 1962. gadā)
Bērni divi bērni (dēls un meita)
Paraksts Umberto Eco signature.svg
Literārā darbība
Pseidonīms Dedalus
Nodarbošanās rakstnieks, filozofs, esejists, pedagogs, semiotikas speciālists
Valoda
Žanri esejas, romāni
Slavenākie darbi Rozes vārds” (1980)
Augstskola Turīnas Universitāte

Umberto Eko nomira 2016. gadā, 84 gadu vecumā, no aizkuņģa dziedzera vēža.

Umberto Eko populārākais darbs ir romāns “Rozes vārds”. Pēc šī romāna uzņemta filma “Rozes vārds”, kurā galveno lomu attēlo Šons Konerijs.

BibliogrāfijaLabot

Romāni
  • “Rozes vārds” (Il nome della rosa, 1980)
  • “Fuko svārsts” (Il pendolo di Foucault, 1988)
  • “Iepriekšējās dienas sala” (L'isola del giorno prima, 1994)
  • “Bodolīno” (Baudolino, 2000)
  • “Ķēniņienes Loanas mistiskā liesma” (La misteriosa fiamma della regina Loana, 2004)
  • “Prāgas kapsēta” (Il cimitero di Praga, 2010)
  • “Pilotnumurs” (Numero zero, 2015)
Citi darbi
  • “Vispārējās semiotikas traktāts” (Trattato di semiotica generale, 1975)
  • “Kā uzrakstīt diplomdarbu” (Come si fa una tesi di laurea, 1977)
  • “Interpretācijas robežas” (I limiti dell'interpretazione, 1990)
  • “Kants un pīļknābis” (Kant e l'ornitorinco, 1997)
  • “Skaistuma vēsture” (Storia della bellezza, 2004)
  • “Neglītuma vēsture” (Storia della bruttezza, 2007)
  • “No koka līdz labirintam” (Dall'albero al labirinto: studi storici sul segno e l'interpretazione, 2007)
  • “Sarakstu karuselis” (La Vertigine della Lista, 2009)

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot