Ulciņa
| Ulciņa Улцињ Ulqin | |||
|---|---|---|---|
| Pilsēta un Administratīvais centrs | |||
 | |||
| |||
| Valsts |
 Melnkalne | ||
| Pašvaldība |
 Ulciņa | ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Omers Bajraktari | ||
| Platība | |||
| • Pilsēta un Administratīvais centrs | 255 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2011) | |||
| • vieta | 11. | ||
| • blīvums | 79,47/km² | ||
| • urbānā teritorija | 10 707 | ||
| • lauku terit. | 9 214 | ||
| • Municipalitāte | 19,921 | ||
| Demonīms | Ulciņieši | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indekss | 85360 | ||
| Telefona kods | +382 30 | ||
| ISO 3166-2 kods | ME-20 | ||
| Auto reģistrācijas zīmes | UL | ||
| Mājaslapa | Official Website | ||
 Ulciņa Vikikrātuvē | |||
Ulciņa (melnkalniešu: Ulcinj, Улцињ; albāņu: Ulqini) ir pilsēta Melnkalnē, Ulciņas pašvaldības administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Adrijas jūras krastā. 2011. gadā Ulciņā dzīvoja 10,7 tūkstoši iedzīvotāju.
Vēsture labot šo sadaļu
Dibināta 5. gadsimtā pirms mūsu ēras, hellēnisma periodā tā atradās Ilīrijas sastāvā. Kad 163. gadā p.m.ē. to pakļāva Romas Republika, to dēvēja par Olcīniju (Olcinium). Pēc Romas impērijas sadalīšanas pilsēta atradās Austrumromas impērijas sastāvā. 1423. gadā to iekaroja Venēcijas Republika un nosauca par Dulčinjo (Dulcigno).
No 1571. gada Ulciņa bija Osmaņu impērijas pakļautībā. Lokālā leģenda vēsta, ka Migels de Servantess, kurš tajā gadā piedalījās Lepanto kaujā, no pilsētas nosaukuma patapinājis Tobosas Dulcinejas (Dulcinea del Toboso) vārdu. No 1672. līdz 1676. gadam Ulciņas cietoksnī (turku: Ülgün) bija ieslodzīts sefardu kabalists Šabtajs Cvi, kurš apgalvoja, ka ir mesija.
1878. gada 20. janvārī to iekaroja Melnkalnes kņaziste.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ulciņa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
| | Šis ar Melnkalni saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |