Ιλλυρια (grieķu)
Pastāvēšanas laiks 385. gads p.m.ē.—
168. gads p.m.ē.
Iedzīvotāji ilīriešu ciltis
Atrašanās vieta mūsdienu Albānijā u.c. Balkānu pussalas valstīs
Galvenās pilsētas Lissus (Leže)
Epidamna

Illirija[1] jeb Ilīrija (sengrieķu: Ιλλυρια, latīņu: Illyricum) bija valsts Eiropā 4.—2. gadsimtā p.m.ē. Atradās ilīriešu apdzīvoto apvidū Balkānu pussalas ziemeļrietumos. Valsts kodols bija ilīriešu taulantu (taulanti) cilts.

Vēsture labot šo sadaļu

Valsts pastavēja arī agrāk, bet par ievērojamu spēku kļuva 385.gadā p.m.ē., kad par valdnieku kļuva Bardils (Bardyllis). Karoja ar Maķedoniju, piedalījās arī Maķedonijas Aleksandra karagājienos.

168.gadā pirms mūsu ēras romieši sagūstīja pēdējo Illirijas valdnieku Gentiju (Gentius) un sāka valdīt Illirijā. Tika izveidota Illirijas (Illyricum) province Romas impērijas, pēc tam Austrumromas impērijas sastāvā. Ilīrieši asimilējās un vēstures avotos par tiem vairs ziņu nav.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Māris Vecvagars. Sengrieķu-latviešu īpašvārdu vārdnīca. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. 154. lpp. ISBN 978-9-984-62449-5.