Ukrainas nemiernieku armija
Ukrainas nemiernieku armija '(UPA)'[1] (ukraiņu: Українська повстанська армія, УПА) jeb Ukrainas sacelšanās armija,[2] bija Ukrainas pagrīdes militārā organizācija Otrā pasaules kara laikā, Ukraiņu nacionālistu organizācijas bruņots atzars. UPA tika izveidota 1942. gada 14. oktobrī.[3]
 Ukrainas nemiernieku armijas karogs | |
| Valsts |
 Ukraina |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks |
1942. gada 14. oktobris—1949 1949—1960 (lokāli) |
| Daļa no |
 OUN-B |
| Karaspēka veids | partizānu armija |
| Krāsas | sarkana un melna |
| Karavīru skaits | no 25 000—30 000 līdz vairāk nekā 400 000 |
| Jubileja | 14. oktobris |
| Devīze | Слава Україні! Героям слава! |
| Militārās operācijas |
Otrā pasaules kara Austrumu fronte (1942—1945) UPA partizānu karš (1944—1960) |
| Komandieri | |
| Komandieri |
Vasiļs Ivahivs Romāns Šuhevičs Vasiļs Kuks |
Otrā pasaules kara laikā tā iesaistījās partizānu karā pret Padomju Savienību, Polijas pagrīdes valsti, komunistisko Poliju un nacistisko Vāciju.[4] Nemiernieku armija izveidojās no atsevišķiem kaujinieku formējumiem no Ukraiņu nacionālistu organizācijas — Banderas frakcijas (OUN-B), ko veidoja galvenokārt dezertieri no kolaboracionistiskās Ukraiņu palīgpolicijas.[5] UPA veica etnisko tīrīšanu pret poļiem Volīnijā un Austrumgalīcijā, nogalinot desmitiem tūkstošu poļu un ebreju, galvenokārt sievietes un bērnus.[6][7][8]
2019. gada martā Ukrainas valdība vēl dzīvajiem UPA kaujiniekiem oficiāli piešķīra veterānu statusu.[9]
Vēsture
labot šo sadaļuUPA veidoja nacionālistu brīvprātīgie, bijušie palīgpolicijas darbinieki un dezertieri no Sarkanās armijas un SS divīzijas "Galīcija". Saskaņā ar dažādiem avotiem UPA kaujinieku skaits dažādos periodos svārstījās no 25 000—30 000 līdz vairāk nekā 400 000.[10]
UPA par savu galveno mērķi deklarēja spēcīgas sacelšanās sagatavošanu, kurai bija jāsākas izdevīgā brīdī, kad PSRS un Vācija izsmeltu viena otru asiņainā karā, pēc tam dibināt neatkarīgu Ukrainas valsti, kurā bija jāiekļauj visas etniskās ukraiņu zemes. Ukrainas nemiernieku armijā cīnījās arī ebreji, krievi un citu tautību pārstāvji.
UPA darbība bija pretpoļu, pretvācu un pretpadomju. 1943.-1945. gadā UPA vienības piedalījās ukraiņu-poļu etniskajā konfliktā, organizācija tiek apsūdzēta Volīnijas slaktiņa organizēšanā. Sākās 1943. gada martā un sasniedza maksimumu tā paša gada jūlijā. Slaktiņa mērķis bija novērst potenciālās Polijas pretenzijas uz šo apgabalu, balstoties uz poļu minoritātes vēlmēm.[11] Upuru vidū bija arī ebreji, čehi, krievi, gruzīni un ukraiņi, kas bija daļa no poļu ģimenēm vai pretojās UPA darbībām, piemēram, slēpjot poļu bēgļus. Kopā tika nogalināti 50-60 tūkstoši cilvēku. Poļu atbildes darbības, kas sākās 1943. gada vasaras beigās, savukārt noveda pie dažiem tūkstošiem upuru ukraiņu civiliedzīvotāju vidū.
Pēc padomju varas atjaunošanas Ukrainā UPA sāka darboties pret Sarkanās armijas karavīriem, NKVD, kā arī padomju un partijas darbiniekiem, kolhozu aktīvistiem, inteliģenci, kas ieradās "no austrumiem", vietējiem civiliedzīvotājiem un OUN(b) struktūrām, kas tika turētas aizdomās par atbalstu vai lojalitāti padomju varai.
UPA cīņa pret Sarkano armiju pēckara periodā noveda pie tā, ka jēdzieni "UPA" un "Banderovci" Padomju Savienībā kļuva par agresīvā nacionālisma simbolu. ''OUN-UPA'' jautājums pieder pie Ukrainas sabiedrības diskutablajām un skandalozajām tēmām, kur viedokļi jau daudzus gadus svārstās starp pozitīvo (neatkarības cīnītāji, Ukrainas varoņi) un negatīvo (vācu kolaboranti, Ukrainas nodevēji).
1949. gadā organizācija oficiāli tika likvidēta, taču atsevišķas nemiernieku vienības turpināja darbību vēl līdz pat 20. gadsimta 50. gadu vidum.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Brīvā Latvija: Franks Gordons - Ukrainas paradokss». brivalatvija.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-10.
- ↑ «Okupācijas muzejā – izstāde par Ukrainas Sacelšanās armiju». www.diena.lv. Skatīts: 2023-04-10.
- ↑ Yitzhak Arad, Yitzchak Arad. In the Shadow of the Red Banner: Soviet Jews in the War Against Nazi Gemany. Gefen Publishing House Ltd, 2010. ISBN 978-965-229-487-6.
- ↑ Rudling, Per A. (2011-12-21). "The OUN, the UPA and the Holocaust: A Study in the Manufacturing of Historical Myths" (en). The Carl Beck Papers in Russian and East European Studies (2107). doi:10.5195/cbp.2011.164. ISSN 2163-839X.
- ↑ D. Vedeneyev. «Military Field Gendarmerie – special body of the Ukrainian Insurgent Army». web.archive.org, 2015-03-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-03-07. Skatīts: 2023-04-10.
- ↑ Naleźniak, Paweł (2013). "Genocide in Volhynia and Eastern Galicia 1943–1944".
- ↑ Motyka, Grzegorz (2016-04-29). "Czy zbrodnia wołyńsko-galicyjska 1943–1945 była ludobójstwem? Spór o kwalifikację prawną „antypolskiej akcji” UPA". Rocznik Polsko-Niemiecki (24/2): 45–71. doi:10.35757/RPN.2016.24.15. ISSN 1230-4360.
- ↑ Rudling, Per Anders (2016-05-26). "The Cult of Roman Shukhevych in Ukraine: Myth Making with Complications" (en). Fascism 5 (1): 26–65. doi:10.1163/22116257-00501003. ISSN 2211-6257.
- ↑ Illia Ponomarenko. «Former WWII nationalist guerrillas granted veteran status in Ukraine». Get the Latest Ukraine News Today - KyivPost (angļu). Skatīts: 2023-04-11.
- ↑ «Українська Повстанська Армія (УПА) як військове формування в структурі українського повстанського руху». Pidru4niki. Skatīts: 2023-04-09.
- ↑ Snyder, Timothy (2003). "The Causes of Ukrainian-Polish Ethnic Cleansing 1943". Past & Present (179): 197–234. ISSN 0031-2746.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ukrainas nemiernieku armija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)