UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā

Wikimedia projekta saraksts

Sarakstā apkopotas tās vietas Japānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 20 vietas (16 kultūras objekti un 4 — dabas objekti), savukārt 10 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Japāna Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1992. gada 30. jūnijā.

Sarakstā iekļautie objekti

labot šo sadaļu
   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
  Budistu pieminekļi Horjudži teritorijā Naras prefektūra
34°36′51″N 135°44′3″E / 34.61417°N 135.73417°E / 34.61417; 135.73417
1993 Kultūra i, ii, iv, vi Vietā kopumā iekļauti aptuveni 48 budistu pieminekļi Horjudži teritorijā, Naras prefektūrā. Lielākais vairums ēku ir no 7. vai 8. gadsimta sākuma un dažas no ēkām ir pasaulē senākās koka celtnes. Šie koka arhitektūras šedevri ir svarīgi ne tikai mākslas vēsturē, jo attēlo ķīniešu budistu arhitektūras pielāgošanas Japānas kultūrai, bet arī reliģijas vēsturi, jo ēku celtniecība sakrīt ar budisma ienākšanu Japānā no Ķīnas un Korejas pussalas.[2] 660
  Himedži pils Hjogo prefektūra
34°50′22″N 134°41′38″E / 34.83944°N 134.69389°E / 34.83944; 134.69389
1993 Kultūra i, iv Himedži pils ir 17. gadsimta japāņu piļu arhitektūras piemērs, kas ietver 83 ēkas ar labi attīstītām aizsardzības sistēmām, kas izveidotas jau Šoguni periodā. Pils ir koka būvniecības šedevrs.[3] 661
  Jakušima Kagosimas prefektūra
30°21′31″N 130°31′43″E / 30.35861°N 130.52861°E / 30.35861; 130.52861
1993 Daba vii, ix Šī vieta atrodas uz Jaku salas. Šajā vietā satiekas divi biotiskie reģioni — palaeartiskais un austrumu biotiskie reģioni. Jakušimā ir ļoti bagāta bioloģiskā flora, ar vairāk nekā 1900 sugām un pasugām, ieskaitot, arī Japānas ciedrs. Šī vieta ir mēreni silto seno mežu paliekas, kas ir unikāla vieta šajā reģionā.[4] 662
  Širakami-Šanči Aomori un Akitas prefektūras
40°28′12″N 140°7′48″E / 40.47000°N 140.13000°E / 40.47000; 140.13000
1993 Daba ix Širakami-Šanči atrodas Honsju salas ziemeļu kalnu reģionā. Šī ir viena no pēdējām neskartajiem mērenajiem mežiem ar dižskābaržu kokiem. Šajā teritorijā dzīvo tādi dzīvnieki, kā melnais lācis, gorals un 87 putnu sugas.[5] 663
  Senās Kioto vēsturiskie pieminekļi (Kioto, Udži un Ocu pilsētās) Kioto un Sigas prefektūras
34°59′42″N 135°47′6″E / 34.99500°N 135.78500°E / 34.99500; 135.78500
1994 Kultūra ii, iv Kioto bija Japānas Impērijas galvaspilsēta no tās dibināšanai līdz 19. gadsimta vidum. Kioto ir dibinyāta 794. gadā p.m.ē. Pilsēta vairāk nekā 1000 gadu bija Japānas kultūras centrs un atspoguļo japāņu koka arhitektūru un japāņu dārzu mākslu, kas ietekmēja daiļdārzniecību visā pasaulē.[6] 688
  Širavakavas-go un Gokajamas vēsturiskie ciemi Gifu un Tojamas prefektūras
36°15′25″N 136°54′23″E / 36.25694°N 136.90639°E / 36.25694; 136.90639
1995 Kultūra iv, v Ciemi atrodas kalnainā reģionā un ir nosķirti no visas pasaules. Ciemos ir Gasšo stila mājas, kur turpinās zīdkoku un zīdtauriņu audzēšana. Ciema mājas ar liela slīpuma jumtiem ir vienīgās tāda veida ēkas visā Japānā. Neskatoties uz ekonomiskajiem satricinājumiem Ogimači, Ainokuras un Suganumas ciemi ir tradicionālā dzīvesveida perfekti piemēri, kur videi ir pielāgojušies cilvēku sociālie un ekonomiskie apstākļi.[7] 734
  Hirosimas miera memoriāls (Bumbas kupols) Hirosimas prefektūra
34°23′43″N 132°27′12″E / 34.39528°N 132.45333°E / 34.39528; 132.45333
1996 Kultūra vi Hirosimas miera memoriāls (Bumbas kupols) ir vienīgais objekts, kas palicis no atombumbas sprādziena Hirosimā 1945. gada 6. augustā. Šī objekts simbolizē destruktīvo spēku kādu jebkad radījis cilvēks; kā arī as pauž cerību un mieru pasaulē, un arī visu kodolieroču likvidēšanu.[8] Izveidots to cilvēku, kas mira pilsētas bombardēšanā piemiņai. Bombardēšanā mira vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku, pēc tam no radiācijas mira vēl 70 tūkstoši. 775
  Icukušimas sinto svētnīca Hirosimas prefektūra
34°17′45″N 132°19′11″E / 34.29583°N 132.31972°E / 34.29583; 132.31972
1996 Kultūra i, ii, iv, vi Svētnīca atrodas jūrā netālu no Icukušimas salas. Jau kopš seniem laikiem svētnīca ir bijusi sintoimsa svētā vieta. Pirmās svētnīcas ēkas, iespējams, tika uzceltas 6. gadsimtā. Savukārt centrālā svētnīca celta 12. gadsimtā un atklāj mākslas un tehnisko iemaņu augsto profesionalitāti. Svētnīca kontrastē ar krāsām un formām starp kalniem un jūru, un apspoguļo japāņu izpratni par skaistumu, kas apvienots dabas un cilvēka radošumā.[9] 776
  Senās Naras vēsturiskie pieminekļi Naras prefektūra
34°41′21″N 135°50′23″E / 34.68917°N 135.83972°E / 34.68917; 135.83972
1998 Kultūra ii, iii, iv, vi Nara bija Japānas galvaspilsēta no 710. līdz 784. gadam. Šajā periodā Nara bija valsts pārvaldes centrs un kultūras centrs. Pilsētas vēsturiskie pieminekļi — budistu tempļi, sintoisma svētnīcas un Lielā Imperatora pils paliekas — sniedz spilgtu priekštatu par Japānas galvaspilsētas dzīvi 8. gadsimtā.[10] 870
  Niko svētnīcas un tempļi Točigi prefektūra
36°45′23″N 139°35′57″E / 36.75639°N 139.59917°E / 36.75639; 139.59917
1999 Kultūra i, iv, vi Niko svētnīcas un tempļi ar apkārtējo dabisko vidi, gadsimtiem ilgi bijusi svētvieta un pazīstama ar savu arhitektūru un dekoratīvajiem šedevriem. Niko svētnīcu un tempļu vēsture ir cieši saistīta ar Tokugavas šoguniem.[11] 913
  Gusuku vietas un ar to saistītie objekti no Rjukju Karalistes Okinavas prefektūra
26°13′1″N 127°43′10″E / 26.21694°N 127.71944°E / 26.21694; 127.71944
2000 Kultūra ii, iii, vi Šī pieminekļu un vietu grupa atspoguļo 500 gadu ilgu Rjukju karalistes vēsturi (12.17. gadsimtam). Ēku drupas sniedz ieskatu karalistes sociālajā struktūrā. Visartveroši ekonomiskie un kultūras kontakti starp Rjukju salu izveidoja unikālu kultūru.[12] 972
  Svētvietas un svētceļojumu maršruti Kii kalnu grēdā Mie, Naras un Vakajamas prefektūras
34°18′10″N 135°57′18″E / 34.30278°N 135.95500°E / 34.30278; 135.95500
2004 Kultūra ii, iii, iv, vi Šo teritoriju veido bieži meži Kii kalnu grēdā, no kuriem paveras skats uz Kluso okeānu. Šajā vietā ir trīs svētvietas — Jošino un Omine, Kumano Sanzana un Kojusana — saistīti ar svētceļojumu maršrutiem uz senajām Japānas galvaspilsētām Naru un Kioto. Maršruti atspoguļo sintoisma un budisma reliģiju būtību. Vietas (495,3 ha) un to apkārtējo meža ainavas atspoguļo pastāvīgu un ļoti labi dokumentētas tradīcijas svētajos kalnos vairāk nekā 1200 gadu garumā. Teritorija ir bagāta ar strautiem, upēm, ūdenskritumiem, joprojām ir daļa no Japānas dzīvēs kultūras. Šo teritoriju daudz apmeklē rituālu un pārgājienu nolūkos. Katrā no trim svētvietām ir savas svētnīcas, no kurām dažas pat izveidotas jau 9. gadsimtā.[13] 1142
  Širetoko Hokaido prefektūra
44°6′0″N 145°11′0″E / 44.10000°N 145.18333°E / 44.10000; 145.18333
2005 Daba ix, x Širetoko pussala atrodas Hokaido salas ziemeļaustrumos. Širetoko ietver pussalas centrālo daļu un Širetoko zemesragu un apkārtējās jūras teritoriju. Šī vieta sniedz izcilu piemēru jūras un sauszemes ekosistēmu mijiedarbībai. Apkārtnes ekosistēmas bagātību, lielā mērā ietekmē sezonālā jūras ledus veidošanās ziemeļu puslodē. Šis process ir svarīgs vairākām jūras un sauszemes sugām, no kurām dažas ir apdraudētas un endēmiskas. Vieta ir globāli nozīmīga izmirstošajām/migrējošām putnu sugām, vairākām lašu sugām un jūras zīdītājiem un dažām vaļveidīgo sugām.[14] 1193
  Ivami Ginzama sudraba raktuves un tās kultūrainava Simanes prefektūra
35°6′26″N 132°26′15″E / 35.10722°N 132.43750°E / 35.10722; 132.43750
2010 Kultūra ii, iii, v Ivami Ginzama sudraba raktuves atridas Honsju salas dienvidrietumos, kalnu teritorijā. Šajā teritorijā ir arheoloģiskas paliekas no liela mēroga sudraba raktuvēm, ieguves un apstrādes procesa 16. un 20. gadsimtā. Apkārtnē ir arī labi attīstīta ceļu infrastruktūra, lai pārvadātu sudraba rūdu un ostas pilsētām, no kurām tā tālāk tika nosūtīta uz Ķīnu un Koreju. Sudraba raktuves būtiski veicināja Japānas un Dienvidaustrumu Āzijas ekonomisko attīstību 16. un 17. gadsimtā, veicinot masveidīgu sudraba un zelta iegūšanu Japānā. Mūsdienās raktuvju teritorija ir stipri aizaugusi. Kultūrainavā atrodas arī vairāki cietokšņi, svētnīcas, Kaido transporta maršruts uz piekrasti un trīs ostas pilsētas — Tomogaura, Okidomari un Junotsu — no kurām rūda tika tālāk sūtīta.[15] 1246
  Hiraizumi - tempļi, dārzi un arheoloģiskās vietas Budistu Tīrā zeme Ivates prefektūra
38°59′19″N 141°6′37″E / 38.98861°N 141.11028°E / 38.98861; 141.11028
2011 Kultūra ii, vi Hiraizumi - tempļi, dārzi un arheoloģiskās vietas ietver piecas vietas, ieskaitot svēto Kinkeisana kalnu. 11. un 12. gadsimtā Hiraizumi bija Japāņu ziemeļu daļas administratīvais centrs. Kombinācijā ar vietējiem Japānas dabas pielūgsmi un sintoismu šī vieta bija unikāla visā Japānā.[16] 1277
  Ogasavaras salas Tokija
26°59′53″N 142°13′5″E / 26.99806°N 142.21806°E / 26.99806; 142.21806
2011 Daba ix Ogasavaras salas apvieno vairāk nekā 30 salas, kas galvenokārt koncentrējas trijās lielās salu grupās un aptver 7,939 ha lielu platību. Salas ir bagātas ar dažādām ainavām un mājvieta bagātīgai faunai un 195 apdraudētām putnu sugām. 441 augu taksoni ir dokumentēts uz šīm salām, vairākas zivju sugas, vaļveidīgie un koraļļi. Ogasavaras salu ekosistēmas atspoguļo evolūcijas procesus, kā arī augu sugu sadzīvošanu gan no Āzijas dienvidaustrumiem, gan no ziemeļrietumiem, līdzās vairākām endēmiskām sugām.[17] 1362
  Fudzi — svētvieta un mākslinieciskās iedvesmas avots Sidzukas un Jamanasi prefektūras
35°21′29″N 138°43′52″E / 35.35806°N 138.73111°E / 35.35806; 138.73111
2013 Kultūra iii, vi Vientuļnieks, kas atspoguļo stratovulkāna skaistumu un ir bieži sniegots visā pasalē pazīstams kā Fudzi, kas paceļas virs apkārtējiem ciematiem, koku audzēm jau izsebis ir bijis svētceļojumu un iedvesmu avots māksliniekiem un dzlniekiem. Kopumā ietver 25 vietas, kas atspoguļo Fudzisana svēto un māksliniecisko ainavu. Jau 12. gadsimtā, Fudzisans kļuva par budisma askētisko centru, kas ietvēra arī sintoisma elementus. Kalna pamatnē atrodas dažādas svētnīcas un kultav vietas, savukārt kalnā ved vairāki svētceļojumu maršruti. Fudzi dabiskā ainava — ezeri, aizas, ūdenskritumi —, tiek uzskatītas par svētām. Fudzi ir starptautiski atzīts Japānas ikona un tam ir bijusi dziļa ietekme uz Rietumu mākslas attīstību.[18] 1418
  Tomiokas zīda vērptuves un ar to saistītās vietas Gummas prefektūra
36°15′20″N 138°53′15″E / 36.25556°N 138.88750°E / 36.25556; 138.88750
2014 Kultūra ii, iv Šī zīda rūpnīca ir izveidota 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sājumā, Tokijas ziemeļrietumos. Rūpnīcas teritoriju veido četras vietas, kurās notika dažādi jēlzīga ražošanas un apstrādes procesi. Šī rūpnīca atspoguļo zīdu ieguves vēsturi un ražošanu, kā arī attīstību. Šī vieta bija galvenā zīda ražošanas vieta Japānā, un to īpaši eksportēja uz Eiropu un ASV.[19] 1449
  Meidži industriālās revolūcijas vietas Japānā: dzelzs un tērauda, Kuģu būve un ogļu ieguve Kjusju, Jamaguči, Sidzuokas un Ivates prefektūras
32°44′4″N 129°52′8″E / 32.73444°N 129.86889°E / 32.73444; 129.86889
2015 Kultūra ii, iii, iv Šī vieta ietver vairāk nekā 23 vietas, kas galvenokārt atrodas Japānas dienvidrietumos. Tā ir liecība par Japānas straujo industrializāciju no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam, dzelzs un tērauda rūpniecības attīstību, kuģu būvē un akmeņogļu ieguvē. Apkārtne sniedz liecības par veiksmīgo industrializācijas procesu Japānā.[20] 1484
  Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā Tokija
35°42′56″N 139°46′33″E / 35.71556°N 139.77583°E / 35.71556; 139.77583
(kopā ar   Argentīnu,   Beļģiju,   Franciju,   Indiju,   Šveici un   Vāciju)
2016 Kultūra i, ii, vi Arhitekta Lekorbizjē darbi apkopo 17 vietas, 6 pasaules valstīs. Lekorbizjē ir radījis "jaunu arhitektūras valodu", kam ir stipra saikne ar pagātni. Šī vieta ietver tādus Lekorbizjē darbus kā Čarndigaras kapitolija kompleksu (Indijā), Rietumu mākslas Nacionālo muzeju (Japānā), Doktora Kuručeta la Platas māju (Argentīnā) u.c. Šie arhitektūras pieminekļi atspoguļo moderno kustību 20. gadsimta arhitektūrā.[21] 1312

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

labot šo sadaļu

Kandidātu sarakstā esošie objekti

labot šo sadaļu
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
  Senās Kamakuras tempļi, svētnīcas un citas struktūras Kanagavas prefektūra
35°19′29″N 139°33′21″E / 35.32472°N 139.55583°E / 35.32472; 139.55583
1992 Kultūra iii, iv 370
  Hikones pils Sigas prefektūra
35°16′35″N 136°15′6″E / 35.27639°N 136.25167°E / 35.27639; 136.25167
1992 Kultūra i, ii, iii, iv 374
  Baznīcas un kristietības vietas Nagasaki Nagasaki prefektūra
32°44′2″N 129°52′12″E / 32.73389°N 129.87000°E / 32.73389; 129.87000
2007 Kultūra ii, iii, iv, v, vi 5096
  Asukai - Fudzivara: Japānas senās galvaspilsētas arheoloģiskās vietas un saistītie objekti Naras prefektūra
34°28′0″N 135°49′34″E / 34.46667°N 135.82611°E / 34.46667; 135.82611
2007 Kultūra ii, iii, iv, v, vi 5097
  Dzomonu arheoloģiskās vietas Hokaido, Ziemeļtohoku un citos reģionis Hokaido, Aomori, Ivates un Akitas prefektūras 2009 Kultūra iii, iv 5398
  Okinosimas sala un saistītās vietas Munakatas reģionā Fukuoka prefektūra
34°14′42″N 130°6′19″E / 34.24500°N 130.10528°E / 34.24500; 130.10528
2009 Kultūra ii, iii, iv, vi 5400
  MozuFuruiči kofunguni, Senās Tumulusas vietas Osakas prefektūra
34°33′46″N 135°36′33″E / 34.56278°N 135.60917°E / 34.56278; 135.60917
2010 Kultūra ii, iii, iv 5570
  Hiraizumi - tempļi, dārzi un arheoloģiskās vietas (paplašināšana) Ņiigatas prefektūra
38°1′0″N 138°22′0″E / 38.01667°N 138.36667°E / 38.01667; 138.36667
2010 Kultūra ii, iii, iv 5572