UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā
Wikimedia projekta saraksts
Sarakstā apkopotas tās vietas Japānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 20 vietas (16 kultūras objekti un 4 — dabas objekti), savukārt 10 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Japāna Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1992. gada 30. jūnijā.
Sarakstā iekļautie objekti
labot šo sadaļu — Pārrobežu objekts
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Budistu pieminekļi Horjudži teritorijā | Naras prefektūra 34°36′51″N 135°44′3″E / 34.61417°N 135.73417°E |
1993 | Kultūra | i, ii, iv, vi | Vietā kopumā iekļauti aptuveni 48 budistu pieminekļi Horjudži teritorijā, Naras prefektūrā. Lielākais vairums ēku ir no 7. vai 8. gadsimta sākuma un dažas no ēkām ir pasaulē senākās koka celtnes. Šie koka arhitektūras šedevri ir svarīgi ne tikai mākslas vēsturē, jo attēlo ķīniešu budistu arhitektūras pielāgošanas Japānas kultūrai, bet arī reliģijas vēsturi, jo ēku celtniecība sakrīt ar budisma ienākšanu Japānā no Ķīnas un Korejas pussalas.[2] | 660 | |
Himedži pils | Hjogo prefektūra 34°50′22″N 134°41′38″E / 34.83944°N 134.69389°E |
1993 | Kultūra | i, iv | Himedži pils ir 17. gadsimta japāņu piļu arhitektūras piemērs, kas ietver 83 ēkas ar labi attīstītām aizsardzības sistēmām, kas izveidotas jau Šoguni periodā. Pils ir koka būvniecības šedevrs.[3] | 661 | |
Jakušima | Kagosimas prefektūra 30°21′31″N 130°31′43″E / 30.35861°N 130.52861°E |
1993 | Daba | vii, ix | Šī vieta atrodas uz Jaku salas. Šajā vietā satiekas divi biotiskie reģioni — palaeartiskais un austrumu biotiskie reģioni. Jakušimā ir ļoti bagāta bioloģiskā flora, ar vairāk nekā 1900 sugām un pasugām, ieskaitot, arī Japānas ciedrs. Šī vieta ir mēreni silto seno mežu paliekas, kas ir unikāla vieta šajā reģionā.[4] | 662 | |
Širakami-Šanči | Aomori un Akitas prefektūras 40°28′12″N 140°7′48″E / 40.47000°N 140.13000°E |
1993 | Daba | ix | Širakami-Šanči atrodas Honsju salas ziemeļu kalnu reģionā. Šī ir viena no pēdējām neskartajiem mērenajiem mežiem ar dižskābaržu kokiem. Šajā teritorijā dzīvo tādi dzīvnieki, kā melnais lācis, gorals un 87 putnu sugas.[5] | 663 | |
Senās Kioto vēsturiskie pieminekļi (Kioto, Udži un Ocu pilsētās) | Kioto un Sigas prefektūras 34°59′42″N 135°47′6″E / 34.99500°N 135.78500°E |
1994 | Kultūra | ii, iv | Kioto bija Japānas Impērijas galvaspilsēta no tās dibināšanai līdz 19. gadsimta vidum. Kioto ir dibinyāta 794. gadā p.m.ē. Pilsēta vairāk nekā 1000 gadu bija Japānas kultūras centrs un atspoguļo japāņu koka arhitektūru un japāņu dārzu mākslu, kas ietekmēja daiļdārzniecību visā pasaulē.[6] | 688 | |
Širavakavas-go un Gokajamas vēsturiskie ciemi | Gifu un Tojamas prefektūras 36°15′25″N 136°54′23″E / 36.25694°N 136.90639°E |
1995 | Kultūra | iv, v | Ciemi atrodas kalnainā reģionā un ir nosķirti no visas pasaules. Ciemos ir Gasšo stila mājas, kur turpinās zīdkoku un zīdtauriņu audzēšana. Ciema mājas ar liela slīpuma jumtiem ir vienīgās tāda veida ēkas visā Japānā. Neskatoties uz ekonomiskajiem satricinājumiem Ogimači, Ainokuras un Suganumas ciemi ir tradicionālā dzīvesveida perfekti piemēri, kur videi ir pielāgojušies cilvēku sociālie un ekonomiskie apstākļi.[7] | 734 | |
Hirosimas miera memoriāls (Bumbas kupols) | Hirosimas prefektūra 34°23′43″N 132°27′12″E / 34.39528°N 132.45333°E |
1996 | Kultūra | vi | Hirosimas miera memoriāls (Bumbas kupols) ir vienīgais objekts, kas palicis no atombumbas sprādziena Hirosimā 1945. gada 6. augustā. Šī objekts simbolizē destruktīvo spēku kādu jebkad radījis cilvēks; kā arī as pauž cerību un mieru pasaulē, un arī visu kodolieroču likvidēšanu.[8] Izveidots to cilvēku, kas mira pilsētas bombardēšanā piemiņai. Bombardēšanā mira vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku, pēc tam no radiācijas mira vēl 70 tūkstoši. | 775 | |
Icukušimas sinto svētnīca | Hirosimas prefektūra 34°17′45″N 132°19′11″E / 34.29583°N 132.31972°E |
1996 | Kultūra | i, ii, iv, vi | Svētnīca atrodas jūrā netālu no Icukušimas salas. Jau kopš seniem laikiem svētnīca ir bijusi sintoimsa svētā vieta. Pirmās svētnīcas ēkas, iespējams, tika uzceltas 6. gadsimtā. Savukārt centrālā svētnīca celta 12. gadsimtā un atklāj mākslas un tehnisko iemaņu augsto profesionalitāti. Svētnīca kontrastē ar krāsām un formām starp kalniem un jūru, un apspoguļo japāņu izpratni par skaistumu, kas apvienots dabas un cilvēka radošumā.[9] | 776 | |
Senās Naras vēsturiskie pieminekļi | Naras prefektūra 34°41′21″N 135°50′23″E / 34.68917°N 135.83972°E |
1998 | Kultūra | ii, iii, iv, vi | Nara bija Japānas galvaspilsēta no 710. līdz 784. gadam. Šajā periodā Nara bija valsts pārvaldes centrs un kultūras centrs. Pilsētas vēsturiskie pieminekļi — budistu tempļi, sintoisma svētnīcas un Lielā Imperatora pils paliekas — sniedz spilgtu priekštatu par Japānas galvaspilsētas dzīvi 8. gadsimtā.[10] | 870 | |
Niko svētnīcas un tempļi | Točigi prefektūra 36°45′23″N 139°35′57″E / 36.75639°N 139.59917°E |
1999 | Kultūra | i, iv, vi | Niko svētnīcas un tempļi ar apkārtējo dabisko vidi, gadsimtiem ilgi bijusi svētvieta un pazīstama ar savu arhitektūru un dekoratīvajiem šedevriem. Niko svētnīcu un tempļu vēsture ir cieši saistīta ar Tokugavas šoguniem.[11] | 913 | |
Gusuku vietas un ar to saistītie objekti no Rjukju Karalistes | Okinavas prefektūra 26°13′1″N 127°43′10″E / 26.21694°N 127.71944°E |
2000 | Kultūra | ii, iii, vi | Šī pieminekļu un vietu grupa atspoguļo 500 gadu ilgu Rjukju karalistes vēsturi (12. — 17. gadsimtam). Ēku drupas sniedz ieskatu karalistes sociālajā struktūrā. Visartveroši ekonomiskie un kultūras kontakti starp Rjukju salu izveidoja unikālu kultūru.[12] | 972 | |
Svētvietas un svētceļojumu maršruti Kii kalnu grēdā | Mie, Naras un Vakajamas prefektūras 34°18′10″N 135°57′18″E / 34.30278°N 135.95500°E |
2004 | Kultūra | ii, iii, iv, vi | Šo teritoriju veido bieži meži Kii kalnu grēdā, no kuriem paveras skats uz Kluso okeānu. Šajā vietā ir trīs svētvietas — Jošino un Omine, Kumano Sanzana un Kojusana — saistīti ar svētceļojumu maršrutiem uz senajām Japānas galvaspilsētām Naru un Kioto. Maršruti atspoguļo sintoisma un budisma reliģiju būtību. Vietas (495,3 ha) un to apkārtējo meža ainavas atspoguļo pastāvīgu un ļoti labi dokumentētas tradīcijas svētajos kalnos vairāk nekā 1200 gadu garumā. Teritorija ir bagāta ar strautiem, upēm, ūdenskritumiem, joprojām ir daļa no Japānas dzīvēs kultūras. Šo teritoriju daudz apmeklē rituālu un pārgājienu nolūkos. Katrā no trim svētvietām ir savas svētnīcas, no kurām dažas pat izveidotas jau 9. gadsimtā.[13] | 1142 | |
Širetoko | Hokaido prefektūra 44°6′0″N 145°11′0″E / 44.10000°N 145.18333°E |
2005 | Daba | ix, x | Širetoko pussala atrodas Hokaido salas ziemeļaustrumos. Širetoko ietver pussalas centrālo daļu un Širetoko zemesragu un apkārtējās jūras teritoriju. Šī vieta sniedz izcilu piemēru jūras un sauszemes ekosistēmu mijiedarbībai. Apkārtnes ekosistēmas bagātību, lielā mērā ietekmē sezonālā jūras ledus veidošanās ziemeļu puslodē. Šis process ir svarīgs vairākām jūras un sauszemes sugām, no kurām dažas ir apdraudētas un endēmiskas. Vieta ir globāli nozīmīga izmirstošajām/migrējošām putnu sugām, vairākām lašu sugām un jūras zīdītājiem un dažām vaļveidīgo sugām.[14] | 1193 | |
Ivami Ginzama sudraba raktuves un tās kultūrainava | Simanes prefektūra 35°6′26″N 132°26′15″E / 35.10722°N 132.43750°E |
2010 | Kultūra | ii, iii, v | Ivami Ginzama sudraba raktuves atridas Honsju salas dienvidrietumos, kalnu teritorijā. Šajā teritorijā ir arheoloģiskas paliekas no liela mēroga sudraba raktuvēm, ieguves un apstrādes procesa 16. un 20. gadsimtā. Apkārtnē ir arī labi attīstīta ceļu infrastruktūra, lai pārvadātu sudraba rūdu un ostas pilsētām, no kurām tā tālāk tika nosūtīta uz Ķīnu un Koreju. Sudraba raktuves būtiski veicināja Japānas un Dienvidaustrumu Āzijas ekonomisko attīstību 16. un 17. gadsimtā, veicinot masveidīgu sudraba un zelta iegūšanu Japānā. Mūsdienās raktuvju teritorija ir stipri aizaugusi. Kultūrainavā atrodas arī vairāki cietokšņi, svētnīcas, Kaido transporta maršruts uz piekrasti un trīs ostas pilsētas — Tomogaura, Okidomari un Junotsu — no kurām rūda tika tālāk sūtīta.[15] | 1246 | |
Hiraizumi - tempļi, dārzi un arheoloģiskās vietas Budistu Tīrā zeme | Ivates prefektūra 38°59′19″N 141°6′37″E / 38.98861°N 141.11028°E |
2011 | Kultūra | ii, vi | Hiraizumi - tempļi, dārzi un arheoloģiskās vietas ietver piecas vietas, ieskaitot svēto Kinkeisana kalnu. 11. un 12. gadsimtā Hiraizumi bija Japāņu ziemeļu daļas administratīvais centrs. Kombinācijā ar vietējiem Japānas dabas pielūgsmi un sintoismu šī vieta bija unikāla visā Japānā.[16] | 1277 | |
Ogasavaras salas | Tokija 26°59′53″N 142°13′5″E / 26.99806°N 142.21806°E |
2011 | Daba | ix | Ogasavaras salas apvieno vairāk nekā 30 salas, kas galvenokārt koncentrējas trijās lielās salu grupās un aptver 7,939 ha lielu platību. Salas ir bagātas ar dažādām ainavām un mājvieta bagātīgai faunai un 195 apdraudētām putnu sugām. 441 augu taksoni ir dokumentēts uz šīm salām, vairākas zivju sugas, vaļveidīgie un koraļļi. Ogasavaras salu ekosistēmas atspoguļo evolūcijas procesus, kā arī augu sugu sadzīvošanu gan no Āzijas dienvidaustrumiem, gan no ziemeļrietumiem, līdzās vairākām endēmiskām sugām.[17] | 1362 | |
Fudzi — svētvieta un mākslinieciskās iedvesmas avots | Sidzukas un Jamanasi prefektūras 35°21′29″N 138°43′52″E / 35.35806°N 138.73111°E |
2013 | Kultūra | iii, vi | Vientuļnieks, kas atspoguļo stratovulkāna skaistumu un ir bieži sniegots visā pasalē pazīstams kā Fudzi, kas paceļas virs apkārtējiem ciematiem, koku audzēm jau izsebis ir bijis svētceļojumu un iedvesmu avots māksliniekiem un dzlniekiem. Kopumā ietver 25 vietas, kas atspoguļo Fudzisana svēto un māksliniecisko ainavu. Jau 12. gadsimtā, Fudzisans kļuva par budisma askētisko centru, kas ietvēra arī sintoisma elementus. Kalna pamatnē atrodas dažādas svētnīcas un kultav vietas, savukārt kalnā ved vairāki svētceļojumu maršruti. Fudzi dabiskā ainava — ezeri, aizas, ūdenskritumi —, tiek uzskatītas par svētām. Fudzi ir starptautiski atzīts Japānas ikona un tam ir bijusi dziļa ietekme uz Rietumu mākslas attīstību.[18] | 1418 | |
Tomiokas zīda vērptuves un ar to saistītās vietas | Gummas prefektūra 36°15′20″N 138°53′15″E / 36.25556°N 138.88750°E |
2014 | Kultūra | ii, iv | Šī zīda rūpnīca ir izveidota 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sājumā, Tokijas ziemeļrietumos. Rūpnīcas teritoriju veido četras vietas, kurās notika dažādi jēlzīga ražošanas un apstrādes procesi. Šī rūpnīca atspoguļo zīdu ieguves vēsturi un ražošanu, kā arī attīstību. Šī vieta bija galvenā zīda ražošanas vieta Japānā, un to īpaši eksportēja uz Eiropu un ASV.[19] | 1449 | |
Meidži industriālās revolūcijas vietas Japānā: dzelzs un tērauda, Kuģu būve un ogļu ieguve | Kjusju, Jamaguči, Sidzuokas un Ivates prefektūras 32°44′4″N 129°52′8″E / 32.73444°N 129.86889°E |
2015 | Kultūra | ii, iii, iv | Šī vieta ietver vairāk nekā 23 vietas, kas galvenokārt atrodas Japānas dienvidrietumos. Tā ir liecība par Japānas straujo industrializāciju no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam, dzelzs un tērauda rūpniecības attīstību, kuģu būvē un akmeņogļu ieguvē. Apkārtne sniedz liecības par veiksmīgo industrializācijas procesu Japānā.[20] | 1484 | |
Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā | Tokija 35°42′56″N 139°46′33″E / 35.71556°N 139.77583°E (kopā ar Argentīnu, Beļģiju, Franciju, Indiju, Šveici un Vāciju) |
2016 | Kultūra | i, ii, vi | Arhitekta Lekorbizjē darbi apkopo 17 vietas, 6 pasaules valstīs. Lekorbizjē ir radījis "jaunu arhitektūras valodu", kam ir stipra saikne ar pagātni. Šī vieta ietver tādus Lekorbizjē darbus kā Čarndigaras kapitolija kompleksu (Indijā), Rietumu mākslas Nacionālo muzeju (Japānā), Doktora Kuručeta la Platas māju (Argentīnā) u.c. Šie arhitektūras pieminekļi atspoguļo moderno kustību 20. gadsimta arhitektūrā.[21] | 1312 |
Sarakstā iekļauto objektu izvietojums
labot šo sadaļuKandidātu sarakstā esošie objekti
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Japāna
- ↑ Buddhist Monuments in the Horyu-ji Area, UNESCO
- ↑ Himeji-jo, UNESCO
- ↑ Shirakami-Sanchi, UNESCO
- ↑ Yakushima, UNESCO
- ↑ Historic Monuments of Ancient Kyoto (Kyoto, Uji and Otsu Cities), UNESCO
- ↑ Historic Villages of Shirakawa-go and Gokayama, UNESCO
- ↑ Hiroshima Peace Memorial (Genbaku Dome), UNESCO
- ↑ Itsukushima Shinto Shrine, UNESCO
- ↑ Historic Monuments of Ancient Nara, UNESCO
- ↑ Shrines and Temples of Nikko, UNESCO
- ↑ Gusuku Sites and Related Properties of the Kingdom of Ryukyu, UNESCO
- ↑ Sacred Sites and Pilgrimage Routes in the Kii Mountain Range, UNESCO
- ↑ Shiretoko, UNESCO
- ↑ Iwami Ginzan Silver Mine and its Cultural Landscape, UNESCO
- ↑ Hiraizumi – Temples, Gardens and Archaeological Sites Representing the Buddhist Pure Land, UNESCO
- ↑ Ogasawara Islands, UNESCO
- ↑ Fujisan, sacred place and source of artistic inspiration, UNESCO
- ↑ Tomioka Silk Mill and Related Sites, UNESCO
- ↑ Sites of Japan’s Meiji Industrial Revolution: Iron and Steel, Shipbuilding and Coal Mining, UNESCO
- ↑ The Architectural Work of Le Corbusier, an Outstanding Contribution to the Modern Movement, UNESCO