Sintoisms
Sintoisms (japāņu: 神道, shintō — ‘dievu ceļš’) ir japāņu tradicionālā reliģija, kuras pamatā ir kami (dievību) pielūgšana. Kami iemiesojas dažādās dabas parādībās, piemēram, vējā, lietū, kalnā, kokā, upē un citur. Sintoisms izveidojies laika posmā no 8. līdz 12. gadsimtam. No 1868. līdz 1945. gadam bija Japānas impērijas valsts reliģija. Mūsdienās sintoisms ir sajaucies ar budismu un ir arvien grūtāk atšķirt šīs divas reliģijas. Sintoismam nav raksturīgi reliģiski teksti, izpratne par sintoismu nākamajām paaudzēm tiek nodota mutvārdu ceļā. “Kodžiki” un “Ņihonšoki” ir vēsturiski un mitoloģiski krājumi, lai gan atsevišķi sintoisma novirzieni, it īpaši pēdējo laiku vēsturē, tos uzskata par svētajiem rakstiem.[1]
Raksturojums Labot
Šai reliģijai nav radītāja vai svēto rakstu. Propaganda vai sprediķošana arī nav tai raksturīga, tāpēc sintoisms ir dziļi iesakņojies japāņos un viņu tradīcijās un kultūrā.
Šī reliģija sastāv no ticēšanas svētajiem gariem, garu pasaulei jeb kami, kas ir dievības, kuri iemiesojas dzīvei svarīgās lietās, vietās, stihijās, piemēram, vējā, lietū, kalnā, kokā, upē un citur. Pēc nāves cilvēki tiek cienīti kā ģimenes senie kami. Saules dieviete Amaterasu ir pieņemta kā galvenā sintoisma dievība. Saskaņā ar sintoisma mitoloģiju kami laikmets sākās ar kosmosa izveidošanos no haosa. Cilvēces laikmets sākās tad, kad Saules kami mazdēls Ņiņigi nonāca zemākajos pasaules apvidos un viņa mazdēls Džimmu kļuva par pirmo apvienotās Japānas imperatoru. Garu mājas ir tempļi, kuros tie tiek godāti un pielūgti.
Atšķirībā no citām ticībām, šajā nav absolūtisma. Nav pilnīga jā vai nē, pareizi vai nepareizi, neviens nav ideāls. Tā ir optimistiska ticība, jo būtībā cilvēks ir dievs un ļaunumu rada ļaunie gari. Kopumā sintoisma rituāli ir vērsti uz ļauno garu izdzīšanu, garu pielabināšanu, cienīšanu un pielūgšanu.
Sintoistiem nav savu apkopotu svēto rakstu. Viņi izmanto mitoloģijas pierakstus divās grāmatās “Kodžiki” un “Ņihonšoki”, kas sarakstītas astotā gadsimta sākumā, un rituālo lūgšanu apkopojumu “Engišiki”, kas sarakstīta 927. gadā.
Skatīt arī Labot
Atsauces Labot
- ↑ Rabbi Marc Gellman u. Monsignor Thomas Hartman. «Teil V, Kapitel 13: Texte des Shintoismus.». Religionen der Welt für Dummies. 2., aktualisierte Auflage, Wiley-VCH, Weinheim, Sonderausgabe, 2016. ISBN 978-3-527-69736-6.
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sintoisms.- «Sintoistu tempļu asociācija» ((angliski) (japāniski)).
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |