Trešā Roma
Trešā Roma ir termins, kas radies 16. gadsimtā un attiecas uz Maskavu (Maskava — trešā Roma), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par Romas impērijas un Bizantijas impērijas mantinieci. Šo ideju attīstīja un popularizēja mūks Filofejs no Pleskavas, kurš norādīja, ka Maskava kļuvusi par kristīgās ticības centru pēc Romas (Pirmās Romas) un Konstantinopoles (Otrās Romas) krišanas. Filofejs uzskatīja, ka Maskavas misija ir saglabāt patieso ticību līdz pasaules galam.
Šis koncepts attīstījās par Krievijas impērisko ideoloģiju, kas turpinājās gan Krievijas Impērijā, gan arī Padomju Savienības laikā. Cars tika uzskatīts par Dieva izredzēto valdnieku, kuram ir jāapvieno "pareizticīgo zemes" un jānodrošina kārtība un stabilitāte. Tas attaisnoja Krievijas teritorijas paplašināšanu gan Eiropas, gan Āzijas virzienā, jo īpaši Kaukāzā, Centrālāzijā un Austrumeiropā, kā arī vēlākos centienus iegūt ietekmi Balkānos un saspēli ar Osmaņu impēriju. Tāpat Krievijas Impērija sevi pozicionēja kā opozīciju Rietumu kultūrai un politikai, apgalvojot, ka tās misija ir saglabāt "patieso" kristietību un kultūru, kamēr Rietumi gāja cauri sekularizācijas un industrializācijas procesiem. Krievijas ideologi un valstsvīri šo priekšstatu kultivēja, uzsverot "Trešās Romas" misiju kā pretstatu Rietumu morālajai dekadencei un materiālismam.
Lai gan Padomju Savienība oficiāli noraidīja reliģiju un uzskatīja sevi par ateistisku valsti, "Trešās Romas" koncepts ieguva sekulāru formu kā Krievijas vēsturiskās misijas ideoloģiskais turpinājums. Padomju vara pozicionēja PSRS kā pasaules sociālistiskās revolūcijas un proletariāta emancipācijas centru, tādējādi pārveidojot impērisko misiju par ideoloģisku cīņu pret kapitālismu un Rietumu "imperiālismu." Komunistiskā partija veicināja priekšstatu, ka PSRS ir globāls taisnīguma un sociālās vienlīdzības aizstāvis, tādējādi turpinot Krievijas "vēsturisko lomu" kā alternatīvu Rietumu modelim. Tas attaisnoja Padomju Savienības centienus izplatīt savu ietekmi Austrumeiropā, Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā, pozicionējot sevi kā cīņas simbolu pret "Rietumu ekspluatāciju" un aizstāvi sociālisma vērtībām. Turklāt PSRS vadītāji, piemēram, Josifs Staļins, atdzīvināja nacionālpatriotiskās tēmas, lai mobilizētu sabiedrību, īpaši Otrā pasaules kara laikā, kad pareizticība un nacionālā vēsture tika izmantota patriotisma veicināšanai.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma "Trešās Romas" koncepts atkal ir piedzīvojis atdzimšanu Krievijas nacionālās identitātes un ārpolitikas diskursā. Daži Krievijas intelektuāļi un politiķi atsaucas uz šo ideju kā pamatojumu Krievijas unikālajai lomai globālajā politikā un pretnostatījumam "Rietumu dekadencei". Mūsdienu Krievijas vadība, tai skaitā prezidents Vladimirs Putins, dažkārt izmanto reliģiskus un nacionālus simbolus, lai attaisnotu Krievijas globālās ambīcijas un pozicionētu valsti kā morālo alternatīvu Rietumiem.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)