Tims Bērnerss-Lī

Sers Timotijs Džons "Tims" Bērnerss-Lī (angļu: Timothy John "Tim" Berners-Lee; dzimis 1955. gada 8. jūnijā Londonā), pazīstams arī kā TimBL, ir vispasaules tīmekļa izgudrotājs un Vispasaules Tīmekļa konsorcija pašreizējais vadītājs.

Tims Bērnerss-Lī Tim Berners-Lee Personīgā informācija Dzimis 1955. gada 8. jūnijā (69 gadi) Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste Tautība Brits Dzīvesbiedre Nensija Karlsona (laulībā1990—2011) Rozmarija Leita (laulībā kopš 2014) Bērni 2 bērni, 3 adoptēti bērni

Zinātniskā darbība Zinātne Datorzinātne Alma mater The Queen's College, Oxford Apbalvojumi Tjūringa balva (2016)

Biogrāfija

Tims Bērnerss-Lī dzimis Londonā. Viņa vecāki bija datorzinātnieki, kuri strādāja pie pirmā komerciāli izveidotā datora Ferranti Mark 1. 1976. gadā Tims pabeidza Oksfordas Universitātes koledžu The Queen's College. Mācoties tur, viņš izgatavoja savu pirmo datoru. Divus gadus strādāja Plessey Telecommunications Ltd, kas ir viens no lielākajiem telesakaru iekārtu ražotājiem Lielbritānijā. 1978. gadā Tims pameta Plessey, lai pievienotos D.G Nash Ltd. Tur viņš izveidoja programmatūru printeriem un daudzfunkcionālu operētājsistēmu. Pusotru gadu pavadījis kā neatkarīgs konsultants, tai skaitā, programmatūras konsultants CERN. Tur viņš izstrādāja programmu savām vajadzībām, kas domāta informācijas uzglabāšanai. Šī programma Enquire netika publicēta, taču vēlāk kļuva par idejisku pamatu vispasaules tīmekļa izstrādei. No 1981. līdz 1984. gadam Tims strādāja Image Computer Systems Ltd kā tehniskais dizaineris. 1984. gadā viņš pievienojās CERN Ženēvā, Šveicē, strādājot pie sistēmas zinātnisku datu ieguvei un šīs sistēmas kontroles. Vēl viņš veidoja FASTBUS sistēmas programmatūru un heterogēnu tālvadības zvanu sistēmu.

1989. gadā, strādājot Eiropas elementārdaļiņu fizikas laboratorijā (CERN), Bērnerss-Lī ierosināja vispasaules hiperteksta projektu, kas vēlāk kļuva pazīstams kā vispasaules tīmeklis (WWW). Balstoties uz agrāk izstrādāto programmu Enquire, WWW tika veidots, lai varētu strādāt, apkopojot zināšanas hiperteksta dokumentu tīklā. Tims Bērnerss-Lī sastādīja pirmo vispasaules tīmekļa serveri HTTPd, kā arī pirmo pārlūkprogrammu/redaktoru WorldWideWeb, kas strādāja NeXTStep vidē. Šo darbu viņš sāka 1990. gada oktobrī, un programma WorldWideWeb organizācijai CERN pirmoreiz bija pieejama decembrī, bet internets — 1991. gada vasarā. No 1991. līdz 1993. gadam Tims turpināja attīstīt tīmekli, apkopoja interneta lietotāju viedokļus. Izplatoties tīmekļa tehnoloģijai, viņa sākotnējās URL, HTTP un HTML specifikācijas tika paplašinātas un attīstītas.

1994. gadā Bērnerss-Lī Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā nodibināja Vispasaules Tīmekļa konsorciju — tīmekļa standartu organizāciju, kas attīsta savstarpēji saistītas tehnoloģijas (specifikācijas, vadlīnijas, programmatūru, rīkus), lai vadītu tīmekli. Konsorcija galvenās mītnes atrodas MTI un Keio Universitātē Japānā, kā arī daudz kur citur.

1999. gadā viņš kļuva par pirmo 3Com atklājēju. Pašlaik viņš ir 3Com inženierijas profesors inženierijas skolā un elektriskās inženierijas un datoru zinātnes departamentā CSAIL, kur viņš vada arī decentralizēto informācijas grupu (DIG). 2004. gada decembrī viņš kļuva par datoru zinātnes nodaļas profesoru Sauthemptonas Universitātē, Apvienotajā Karalistē. Viņš bija direktors Tīkla zinātņu pētniecībā, ko 2006. gadā nodibināja kā Tīkla zinātnes pētījuma iniciatīvu, lai palīdzētu radīt pirmo daudzdisciplināro pētījuma objektu, lai pārbaudītu globālo tīmekli un piedāvātu praktiskus risinājumus, kuri nepieciešami, lai palīdzētu vadīt tā lietošanu un dizainu. Viņš ir arī Vispasaules Tīmekļa fonda direktors, kas radīts 2008. gadā, lai finansētu un koordinētu centienus, palielinot tīmekļa potenciālu.

2004. gadā karaliene Elizabete II Bērnersu-Lī iecēla bruņunieku kārtā. 2009. gada jūnijā Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns paziņoja, ka sers Tims Bērnerss-Lī strādās kopā ar britu valdību, lai palīdzētu tīmekļa datus padarīt vairāk pieejamus un atvērtus. Sers Bērnerss-Lī kļuva par Publiskā sektora caurskatāmības ministrijas locekli, viņa uzdevums bija attīstīt atklātību britu valdības darbībā.

Kopā ar Marku Fišeti viņš ir autors grāmatai „Aužot tīklu”, kas vēsta par tīmekļa pagātni, tagadni un nākotni.

Interneta vēsture

Interneta veidošanās sākās ASV, kā daļa no aizsardzības sistēmas programmas. RAND Corporation — amerikāņu plānošanas centram Aukstā kara laikā — bija uzdevums izgudrot metodi, kā pārvaldīt valsti pēc atomkara. Datu pārraides tīkls bija jāorganizē tā, lai arī pēc nozīmīgiem apjoma tīkla aparatūras zaudējumiem tīkls turpinātu funkcionēt. 1964. gadā RAND publicēja savu piedāvājumu: sistēma nedrīkst būt centralizēta un tai jāsastāv no atsevišķiem segmentiem. Tādā veidā katrs tīkla mezgls ir neatkarīgs no pārējiem un var patstāvīgi organizēt datu saņemšanu un noraidīšanu. Par informācijas apmaiņas pamatu tika izvēlēts pakešu komutācijas princips.

Jau no paša sākuma tika paredzēts, ka saņemšanai un noraidīšanai tiks izmantotas jebkuras sakaru kanālu līnijas. Sākotnēji šāds, uz pakešu komutācijas principiem organizēts tīkls apvienoja RAND, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu un Kalifornijas Universitāti. 1968. gadā tīklam pievienojās Lielbritānijas Nacionālā fizikas laboratorija, bet 1969. gadā ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu aģentūra nolēma apvienot aizsardzības, zinātnes un valdības centru superdatorus vienotā tīklā, kam tika dots nosaukums ARPANET. 1969. gadā tīklā bija tikai četri datori, 1971. gadā — četrpadsmit, bet 1972. gadā — jau trīsdesmit septiņi. Septiņdesmitajos gados tika intensīvi attīstītas un uzlabotas Interneta tehnoloģijas. Tika noskaidrots, ka vislielāko noslodzi tīklā rada elektroniskais pasts un ziņu lasīšana, nevis aprēķini, kā tika prognozēts iepriekš. Tāpēc tika attīstītas elektroniskā pasta un telekonforenču sistēmas, uzlabota datu apmaiņas tehnoloģija un pirmos ARPANET protokolus nomainīja jauni standarti — Transmission Control Protocol un Internet Protocol. Pirmais nodrošina informācijas sūtījumu sadalīšanu paketēs un to pārraidi, bet otrais nodrošina adresāciju tīklā. Šie divi protokoli deva nosaukumu visai datu apmaiņas protokolu saimei, kas darbojās Internetā — TCP/IP.

1977. gadā TCP/IP protokolu sāka izmantot arī citi datortīkli, lai pieslēgtos ARPANET, taču līdz pat 1986. gadam internets vēl nebija tāds, kā mūsdienās. Kopš 1984. gada ASV Nacionālais zinātnes fonds sāka ieguldīt nozīmīgus naudas līdzekļus zinātniskajā datortīklā NSFNET. Šis tīkls apvienoja ASV zinātniskos centrus un Universitātes. Kā tīkla uzbūves pamats tika izvēlēti TCP/IP saimes protokoli. Šajā laikā NSFNET pievienojās arī NASA, DOE un National Institutes of Health. Radās pirmie seši tīkla domēni: gov, edu, mil, com, org un net. Var uzskatīt, ka 1986. gadā radās ASV vispasaules datortīkls — internets. 1989. gadā tika izveidota RIPE (Reseaux IP Europeans), kas tika paredzēta, lai administrētu un veiktu Interneta tehnisko koordinēšanu Eiropas mērogos.

1993. gadā juridiskajām un fiziskajām personām tika atļauts pieslēgties internetam. Tirgū parādījās uzņēmumi, kas nodarbojās ar interneta pieslēgumu pakalpojumu sniegšanu un apkalpošanu. 1993. gadā vairāk nekā 100 valstīm bija tiešais pieslēgums internetam.

Vispasaules tīmekļa vēsture

WWW (Worl Wide Web) jeb vispasaules tīmeklis ir hiperteksta sistēma, kas ļauj lietotājiem skatīt savstarpēji saistītos hiperteksta dokumentus, izmantojot jebkuru izvēlēto maršrutu, vienkārši noklikšķinot uz karstajiem punktiem (hotspots) WWW dokumentos. Globālais tīmeklis sastāv no savā starpā savienotiem interneta serveriem, taču ne visi interneta serveri ir daļa no vispasaules tīmekļa.

1989. gada martā Tims Bērnerss-Lī CERN piedāvāja šī starptautiskā Eiropas zinātniskā institūta vadībai jaunas sadalītās informācijas sistēmas koncepciju. Šī sistēma tika nosaukta par World Wide Web. Sākās interneta tehnoloģiju attīstība. Dažkārt šo tehnoloģiju maldīgi uzskata par vienīgo, kā arī uzskata HTTP protokolu par vienīgo.

Pirmais paziņojums par WWW bija 1991. gada martā telekonferencēs: alt.hypertext, com.sys.next, comp.text.sgml un comp. mail.multi-media.

1993. gada augustā tika izlaista pārlūkprogrammas Mosaic alfa versija, kas nodrošināja WWW grafisku saskarni. 1994. gada martā Marks Andersens pameta Mosaic izstrādātājfirmu CERN un pārgāja uz komerciālo uzņēmumu Netscape Communications. Pēc vienošanās parakstīšanas starp Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu (MTI, ASV) un Nacionālo informātikas un automātikas institūtu (INRA, Francija) ar CERN piekrišanu tika izveidots W3C (World Wide Web Consortium) konsorcijs. Šīs organizācijas mērķis bija izstrādāt atvērtus WWW standartus, lai notiktu kopīga Interneta attīstība, nevis katra uzņēmuma atsevišķa izstrāde.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tims Bērnerss-Lī.
• Tima Bērnera-Lī blogs
• Tima Bērnera-Lī mājas lapa