Serveris

Serveris ir datorsistēma klienta servera arhitektūrā, kas nodrošina klientu pieprasījumu apstrādi un nosūta tiem atbildes. Terminu "serveris" attiecina gan uz datoru, gan uz programmatūru, kas veic šādas funkcijas.

Vairāki uz plaukta novietoti displejam pieslēgti serveri.

Serveru veidi

Serveris ir datorsistēma klienta servera arhitektūrā, kas nodrošina klientu pieprasījumu apstrādi un nosūta tiem atbildes. Terminu "serveris" attiecina gan uz datoru, gan uz programmatūru, kas veic šādas funkcijas.

Parasti serveris nosūta savus resursus tīklam, un klients izmanto šos resursus. Serveros ir instalēta specializēta programmatūra un aparatūra. Vienā datorā var darboties vairāki programmatūras serveri. Servera pakalpojumi bieži definē savu vārdu:

Cisco HTTP (WEB) serveris — ļauj izveidot vienkāršas tīmekļa lapas un ļauj pārbaudīt pakešu kustību servera portā. Nodrošina piekļuvi tīmekļa lapām, attēliem u.c.

DHCP serveris — ļauj organizēt tīkla iestatījumus, lai automātiski konfigurētu tīkla saskarnes. DHCP nodrošina automātisku IP adrešu izplatīšanu starp ierīcēm, kas atrodas vienā tīklā. Pārsvarā izmanto vietējos tīklos.

DNS serveris — ļauj organizēt domēna nosaukumu atļaušanas iespējas. Servera funkcija ir pārveidot domēna nosaukumu uz IP adresi.

Cisco EMAIL — pasta serveris, lai pārbaudītu elektroniskā pasta nosacījumus. Elektroniskais pasts netiek sūtīts tieši saņēmējam, sākumā tas iet uz serveri, kur tiek piefiksēts sūtītājs konts, tālāk nosūta "paku" saņēmēja serverim, no kura pēdējais saņem ziņu.

FTP — failu serveris. Tās uzdevums ir uzglabāt failus un nodrošināt piekļuvi klientu personālajiem datoriem, piemēram, izmantojot FTP. Failu servera resursi var būt atvērti visiem datoriem tīklā vai aizsargāti ar identifikācijas sistēmu un piekļuves tiesībām.

Serveris kā programmatūra

Serveris ir arī datorprogramma vai programmu kopums, kas nodrošina klienta programmu pieprasījumu apstrādi. Klienti var atrasties citos datoros lokālajā tīklā, attālinātos datoros citos tīklos vai arī tajā pašā servera datorā, kur darbojas servera programma. Servera programmu var darbināt uz jebkura datora, ne tikai tāda, kas ir būvēts kā serveris, tāds serveris tikai vienlaicīgi varēs apstrādāt mazāk pieprasījumu.

Jēdzienu serveris dažreiz attiecina arī uz TCP un UDP protokoliem, kas saņem ienākošās konnekcijas. Lai arī šo konnekcijas atvēršanas metodi lieto galvenokārt reāliem serveriem, to var lietot arī klients. P2P programmās, kas darbojas caur TCP/IP, viens no diviem klientiem, kas sazinās savā starpā, darbojas kā TCP vai UDP serveris. Vēl, IRC DCC fserve failu serveris klasiskajā variantā darbojas kā klients, tas pieslēdzas klientu atvērtajiem DCC portiem, lai lejuplādētu datus.

Serveris kā aparatūra

Serveris ir dators, kas datortīklā centralizēti apkalpo citu datoru (klientu) pieprasījumus. Tam, salīdzinot ar klientiem, parasti ir lielāki resursi (diska vieta, ātrdarbība, procesora ātrdarbība, operatīvās atmiņas apjoms, tīkla caurlaides spējas u.c.), atkarībā no veicamā uzdevuma un iespējām. Serverus izmanto, piemēram, kā datņu serverus, tīmekļa serverus, pasta serverus, datubāzu serverus, spēļu serverus u.c.

Izmēri un ārējais izskats

Serveri (un citas iekārtas), kuras nepieciešams uzstādīt uz standarta šasijām (piem. 19 collu skapji) tiek izgatavoti standarta izmēros un aprīkoti ar standarta stiprinājumu elementiem. Serveri, kuriem nav nepieciešama augsta veiktspēja un iespēja pieslēgt lielu skaitu ārējo ierīču, tiek izgatavoti būtiski mazākos izmēros, kas bieži vien tiek panākts ar resursu (komponenšu skaita) samazināšanu. Tā saucamajā „rūpnieciskajā izpildījumā” serveriem bez samazinātiem izmēriem korpusam ir arī liela izturība un aizsardzība pret putekļiem (aprīkots ar maināmiem filtriem), mitrumu un vibrācijām, kā arī tie ir aprīkoti ar speciāla dizaina pogām, kas novērš nejaušu to nospiešanu. Strukturālie aparatūras serveri var tikt veidoti grīdas, galda un griestu variantos. Pēdējais variants nodrošina vislielāko skaitļošanas jaudas izvietojumu uz vienu laukuma vienību, kā arī maksimālu mērogojumu. Sākot ar 1990. gadiem arvien lielāku popularitāti augstas drošības sistēmās ieguva tā saucamie bleid serveri (Blade) — kompaktas moduļveida iekārta, kas ļauj samazināt resursu patēriņu uz elektroenerģiju, dzesēšanu, apkalpošanu utt.

Drošība

Serveru aparatūra bieži tiek paredzēta servisu darba nodrošināšanai 24/7 darba režīmā, tāpēc tā tiek komplektēta no drošām komponentēm un elementiem, kas nodrošina „piecu devītnieku” drošību (99,999%; laiks, kad serveris vai sistēma nav pieejama ir mazāks par 6 minūtēm gada laikā). Tādēļ konstruējot šādus serverus tiek radīti speciāli risinājumi, kādi netiek izmantoti parastu datoru radīšanā/komplektēšanā:

• Operatīvā atmiņa (RAM) nodrošina paaugstinātu noturību pret bojājumiem. Piemēram priekš i386 — savietojamiem serveriem, operatīvās atmiņas moduļi (RAM) un kešatmiņa satur paaugstinātus kļūdu labojumu tehnoloģiju (angļu: Error Checking and Correction, ECC). Dažas citas platformas, piemēram SPARC (Sun Microsystems), kļūdu labojumus satur visa atmiņa, bet priekš saviem lieldatoriem (mainframe) IBM izstrādāja speciālu tehnoloģiju — Chipkill.
• Servera drošuma pakāpes paaugstināšana tiek panākta ar rezervēšanu, tai skaitā ar karsto pieslēgumu (hot-swap) palīdzību un kritiski svarīgo komponenšu nomaiņu:
• Nepieciešamības gadījumā tiek izmantota procesora dublēšana (svarīgi tas ir servera nepārtrauktas ilgstošas darbības nodrošināšanai, jo viena procesora darbības pārtraukuma rezultātā netiek pārtraukta servera darbība, bet tā tiek turpināta, bet ar mazāku ātrumu, jo darba kārtībā ir par vienu procesoru mazāk);
• Cietie diski (HDD), kas ir ieslēgti RAID masīvā un pašu disku kontrolieros;
• Dzesēšanas ventilatoru grupas, kas nodrošina servera komponenšu dzesēšanai;
• Aparatūras uzraudzības funkcijās tiek ieviesti papildus kanāli liela apjoma servera parametru kontrolei un uzraudzībai: temperatūras sensori kontrolē temperatūru visos procesoros, atmiņas moduļos, temperatūru nodalījumos, kuros ir izvietoti cietie diski (HDD); Elektroniskie impulsu skaitītāji, kuri ir iebūvēti ventilatoros veic tahometra funkcijas un atkarībā no temperatūras veic to griešanās ātruma regulēšanu; nepārtraukta sprieguma kontrole komponenšu barošanai ļauj signalizēt par barošanas bloku darbības efektivitāti; sargājošais taimeris neļauj palikt nepamanītai servera darbības uzkāršanos veicot piespiedu servera pārstartēšanos.

Resursi

Pēc resursiem (takts frekvence, procesoru skaits, atmiņas apjoms, cieto disku apjoms un diskdziņu darbība, tīkla adapteru veiktspēja) serveri specializējas divos pretējos virzienos — resursu palielināšanas un resursu samazināšanas.

Resursu palielināšanas iespēja paredzēta, lai varētu palielināt servera ietilpību (piemēram, failu serveri) un veiktspēju. Kad veiktspēja sasniedz jau noteikto robežu, tad turpmāka uzlabošana/papildināšana notiek ar citām metodēm, piemēram ar uzdevumu paralelizāciju starp vairākiem serveriem. Resursu samazināšana tiek izmantota, tad, ja nepieciešams samazināt servera izmērus un elektroenerģijas patēriņus.

Izvietošana un apkalpošana

Serveri tiek izvietoti speciāli aprīkotās telpās, kuras tiek sauktas par servera telpām. Serveru pārvaldīšanu un apkalpošanu veic kvalificēti speciālisti — sistēmu administratori.