Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts

Koordinātas: 42°21′35″N 71°05′32″W / 42.35982°N 71.09211°W / 42.35982; -71.09211

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (angļu: Massachusetts Institute of Technology, MIT) ir privāta universitāte, kas atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā. Tajā ir piecas skolas un viena koledža, kopā 32 akadēmiskie departamenti,[7] ar spēcīgu uzsvaru uz zinātnisku un tehnoloģisku izpēti. Pasaules universitāšu akadēmiskajā reitingā ieņem 4. vietu (2017).[8]

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts
Massachusetts Institute of Technology
Moto Mens et Manus[1]
Dibināta 1861 (atvērta 1865.)
Tips Privāta
Finansējums US$9,9 miljardi[2]
Prezidents Sjūzana Hokfīlda
Akadēmiskais personāls 1009[3]
Studenti 10 384[4]
Bakalaura izglītība 4232[4]
Doktorantūra 6152[4]
Atrašanās vieta Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Keimbridža, Masačūsetsa, ASV
Nobela prēmijas laureāti 76[5]
Krāsa(-s) Sarkana un pelēka
         
Talismans Tim the Beaver[6]
Mājaslapa web.mit.edu

MIT devums un ikgadējie izpētes izdevumi ir vieni no lielākajiem starp ASV universitātēm.[9]

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu (MIT) 1861. gadā dibināja Viljams Bartons Rodžerss līdz ar industrializācijas pieaugumu ASV. Lai arī bāzēta uz Vācijas un Francijas politehnikumu modeļiem, MIT dibināšanas filozofija mācīties darot padarīja to par pionieri laboratorijas instrukciju jomā,[10] izpētes studiju laikā un progresīvā arhitektūrā. Kā valdības finansēts izpētes un izstrādes centrs Otrā pasaules kara laikā MIT zinātnieki izstrādāja militārās aizsardzības tehnoloģijas, kas vēlāk kļuva par svarīgiem mehānismiem datoros, radaros un inerciālās vadības sistēmās. Pēc kara MIT reputācija paplašinājās ārpus pamatkompetencēm zinātnē un inženierijā līdz sociālajām zinātnēm kā ekonomika, lingvistika, politikas un vadības zinātne.

MIT abiturienti un fakultāte kļuva slavena ar savu tehnisko intelektuālo potenciālu (72 Nobela prēmijas, 47 Nacionālās zinātnes medaļas saņēmēji un 29 Makartūra stipendijas),[11][12][13][14] uzņēmēju spējām (1997. gada pētījums apgalvoja, ka ar MIT saistīto personu kompāniju kopējie ienākumi veidotu 24. lielāko pasaules ekonomiku),[15] un nekaunību (biežā prakse, veidojot komplicētus praktiskos jokus).[16]

  1. «Symbols: Seal». MIT Graphic Identity. MIT. Skatīts: 2010-09-08.
  2. «MIT releases endowment figures for 2011». MIT News Office. MIT. Skatīts: 2011-09-27.
  3. <Please add first missing authors to populate metadata.> (2009, January). "MIT facts 2009: Faculty and staff". MIT Bulletin 144 (4).
  4. 4,0 4,1 4,2 MIT, Office of the Registrar. «Enrollment statistics: Fall term 2009–2010», 2009. gada 9. oktobris. Skatīts: 2010. gada 8. septembris.
  5. «Awards and Honors». Institutional Research, Office of the Provost. Skatīts: 18 Octoboer 2011.
  6. «Symbols: Mascot». MIT Graphic Identity. MIT. Skatīts: 2010-09-08.
  7. «MIT Facts 2007: Academic Schools and Departments, Divisions & Sections». Skatīts: 2008-05-28.
  8. «Academic Ranking of World Universities 2017». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 13. martā.
  9. «TheCenter Research University Data». 2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-12-13. Skatīts: 2006-12-15.
  10. 1911 Encyclopedia Britannica, volume 4, p. 292: "[MIT] was a pioneer in introducing as a feature of its original plans laboratory instruction in physics, mechanics, and mining."
  11. MIT Office of the Provost, Institutional Research
  12. «MIT Facts 2007: Faculty and Staff».
  13. «Three from MIT win top U.S. science, technology honors». MIT News Office. 2007. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2007-07-20.
  14. MIT Office of Provost, Institutional Research. «MIT MacArthur Fellows». Skatīts: 2006-12-16.
  15. Bank of Boston Economics Department. «MIT: The Impact of Innovation», March 1997. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-10-12. Skatīts: 2006-10-04.
  16. T.F. Peterson. Nightwork: A History of Hacks and Pranks at MIT. MIT Press, 2003. ISBN 978-0262661379.

Ārējās saites

labot šo sadaļu