Svalbāras Globālā sēklu glabātuve
Svalbāras Globālā sēklu glabātuve (norvēģu: Svalbard globale frøhvelv) ir droša kultūraugu sēklu glabātuve. Izveidota Norvēģijai piederošajā Svalbāras arhipelāgā Arktikā, netālu no Longjērbīenes pilsētiņas. Glabātuve ierīkota speciāli izbūvētā tunelī 130 m virs jūras līmeņa un 120 m dziļumā. Šobrīd glabātuvē atrodas vairāk nekā miljons sēklu paraugu no 76 pasaules valstīm. Glabātuvi uz trīpusējas vienošanās pamata pārvalda Norvēģijas valdība, Vispasaules Kultūraugu daudzveidības fonds un Ziemeļvalstu Ģenētisko resursu centrs.[1]
| Svalbāras Globālā sēklu glabātuve | |
|---|---|
| Svalbard globale frøhvelv | |
 Ieeja sēklu glabātuvē | |
  Sēklu glabātuve | |
| Vispārīga informācija | |
| Tips | pazemes glabātuve |
| Pilsēta | Longjērbīene |
| Valsts |
Svalbāra,  Norvēģija |
| Koordinātas | 78°14′09″N 15°29′29″E / 78.23583°N 15.49139°EKoordinātas: 78°14′09″N 15°29′29″E / 78.23583°N 15.49139°E |
| Pacēlums | 130 m vjl |
| Pamatakmens | 2006 |
| Pabeigta | 2008 |
| Izmaksas | 45 000 000 NOK |
| Tehniskās detaļas | |
| Stāvi | 1 |
| Stāvu platība | 1000 m² |
| Tīmekļa vietne | |
|
www | |
Vēsture
labot šo sadaļu1984. gadā Ziemeļvalstu Gēnu banka sāka uzglabāt kultūraugu sēklu rezerves kopijas pamestā akmeņogļu raktuvē netālu no Longjērbīenes. 2001. gadā tika pabeigts Starptautiskais līgums par pārtikas un lauksaimniecības augu ģenētiskajiem resursiem (ITPGRFA), kura ietvaros tika nolemts izveidot starptautisku, visiem pieejamu augu ģenētisko resursu sistēmu. Šī nolīguma ietvaros Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas apakšstruktūras vērsās pie Norvēģijas valdības ar ierosinājumu apsvērt globālas glabātuves ierīkošanu Svalbārā. 2004. gada novembrī Norvēģijas valdība pieņēma lēmumu finansēt un izveidot globālu sēklu glabātuvi.
Glabātuve tika izbūvēta laika periodā no 2006. līdz 2008. gadam un izmaksāja 45 miljonus kronu (ap 9 miljoni USD). Glabātuvi oficiāli atklāja 2008. gada 26. februārī, klātesot Norvēģijas premjerministram Jensam Stoltenbergam, Eiropas Savienības prezidentam Žuze Manuelam Barozu, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram Žakam Djufam un Nobela prēmijas laureātam Vangari Maatai.[2]
Glabātuve
labot šo sadaļuSēklu glabātuve izbūvēta smilšakmens iezī Platobergeta ziemeļu nogāzē 3,5 km uz ziemeļrietumiem no Longjērbīenes. Glabātuve atrodas 130 m virs jūras līmeņa un 120 m dziļi kalnā zem 40—60 m bieza klints slāņa, kas lielā mērā nodrošina glabātuves satura drošumu globālu kataklizmu gadījumā. Kalna masīvā valda mūžīgais sasalums ar stabilu dabīgo temperatūru —3° līdz —4° C. Papildus ar speciālām dzesēšanas sistēmām tiek nodrošināta —18 °C temperatūra, kas tiek uzskatīta par optimālu sēklu ilgtermiņa uzglabāšanai. Pati glabātuve veidota no trijām 9,5x27 m zālēm. Katrā zālē var izvietot 1,5 miljonus sēklu paraugu. Šobrīd tiek lietota tikai viena zāle.
Sēklas
labot šo sadaļuGlabātuvē tiek uzglabātas kā pārtikā un lopbarībai izmantojamo sēklu paraugi, tā arī savvaļas augi, kas var kļūt par jaunu kultūraugu šķirņu donoriem. Šobrīd (2019) glabātuvē ir vairāk kā 6000 augu sugu sēklu paraugi.
Visvairāk glabātuvē ir rīsu, kviešu (katra vairāk kā 150 000 paraugu) un miežu (ap 80 000) šķirņu. Citas plaši pārstāvētas sugas ir sorgo (>50 000), pupiņas (>40 000), kukurūza (>35 000), lopbarības pupiņas (Vigna unguiculata, >30 000), soja (>25 000), kikuju (>20 000) un aunazirņi (>20 000). Kartupeļi, zemesrieksti, kajans, auzas, rudzi, sējas lucerna, tritikāle un kāposti glabājas ap 10 000—20 000 šķirņu.
Sēklas tiek uzglabātas trīsslāņu folijas iepakojumos, kas savukārt salikti plastmasas konteineros. Zemā temperatūra un ierobežotā piekļuve skābeklim nodrošina zemu metabolisko aktivitāti un aizkavē sēklu novecošanos.