Svētais Adalberts no Prāgas
Svētais Adalberts no Prāgas (čehu: Svatý Vojtěch, poļu: Święty Wojciech, vācu: Adalbert von Prag, ungāru: Szent Adalbert; dzimis ap 956. gadā, miris 997. gadā) bija Prāgas bīskaps, kurš tika nogalināts, mēģinot kristianizēt prūšus. Vēlāk kļuva par Bohēmijas, Polijas, Ungārijas un Prūsijas svēto aizbildni.
| Svētais Adalberts no Prāgas | |
|---|---|
 Sv. Adalberta attēls pirms 1535. gada izdotajā grāmatā | |
| Moceklis un bīskaps | |
| Dzimis |
apm. 956. gadā Libice pie Cidlinas, Bohēmija (tagad  Čehija) |
| Miris |
997. gadā aprīlis Truso, Prūsija (tagad  Polija) |
| Godā | Romas katoļu baznīca un Pareizticīgo baznīca |
| Kanonizācija | 999. gadā — pāvests Silvestrs II |
| Svētvieta |
Gņezno katedrāle, Gņezno PolijaSv. Vita katedrāle, Prāga Čehija |
| Piemiņas diena | 23. aprīlis |
| Svētais aizbildnis | Bohēmija, Polija, Prūsija, Ungārija |
| Strīdīgie jautājumi | Kurā vietā (Gņezno vai Prāgā) atrodas Sv. Adalberta relikvijas |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis otras ietekmīgākās (aiz Pšemisliem) Bohēmijas augstmaņu dzimtas Slavnīku pamatlicēja Slavnīka ģimenē viņa galvenajā varas centrā — Libicē pie Cidlinas. Mācījies Magdeburgā pie Svētā Adalberta no Magedeburgas. 980. gadā no Magdeburgas atgriezās Prāgā un 982. gadā kļuva par Prāgas bīskapu. 989. gadā pameta Prāgu un devās uz Romu. 993. gadā pāvests Jānis XV atkal iecēla Adalbertu par Prāgas bīskapu. 995. gadā gandrīz visa Slavnīku ģimene tika nogalināta un Adalbertam nācās doties prom no pilsētas. Viņš devās uz Ungāriju, kur kristīja ungāru princi Gēzu un viņa dēlu Ištvānu (nākamo karali Svēto Ištvānu I). Vēlāk devās uz Poliju, kur viņu laipni uzņēma lielkņazs (vēlāk karalis) Boļeslavs I.
Boļeslavs I apgādāja Adalbertu ar karaspēku un Adalberts gar Baltijas jūras krastu devās kristīšanas misijā uz Prūsiju. Kaut arī vairākārt brīdināts nepieskarties prūšu svētbirzīm, Adalberts sistemātiski tās izcirta. Atbildot uz šīm darbībām, prūši viņu nogalināja. Tas noticis pēc vienas versijas Truso (mūsdienu Elblongā) , pēc citas — Trenkitenē (mūsdienu Primorskā). Boļeslavam I nācās samaksāt prūšiem tik daudz zelta, cik svēra Adalberta ķermenis.
999. gadā Svētais Adalberts tika kanonizēts. Viņa relikvijas tika ievietotas Polijas pirmās galvaspilsētas Gņezno katedrālē. 1039. gadā Bohēmijas kņazs Bržetislavs I it kā pārnesa relikvijas no Gņezno uz Prāgu. Pēc citiem nostāstiem, poļi daļu relikviju paslēpuši un 1127. gadā atraduši no jauna. 1928. gadā vienu Adalberta roku, kura tikusi 1000. gadā uzdāvināta imperatoram Otonam III, pievienoja pie Adalberta kauliem Polijā. Mūsdienās Svētajam Adalbertam oficiāli ir divi kapi — Gņezno un Prāgā. Kuri kauli ir autentiski, nav zināms. Līdz 1923. gadam, kad poļu eksemplārs tika nozagts, abos kapos bija pa galvaskausam.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētais Adalberts no Prāgas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)