Somālilenda

neatzīta de facto valsts Austrumāfrikā
(Pāradresēts no Somalilenda)

Somālilenda (somāļu: Somaliland, arābu: أرض الصومال Arḍ aṣ-Ṣūmāl), oficiāli Somālilendas Republika (somāļu: Jamhuuriyadda Somaliland, arābu: جمهورية صوماليلاند‎‎ Jumhūrīyat Ṣūmālīlānd) ir pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos pie Adenas līča. Somālilendas neatkarība nav starptautiski atzīta, de iure tā ir Somālijas autonoms reģions.[3][4][5] Somālilendas Republikas neatkarība tika pasludināta 1991. gada 18. maijā un tā ir prezidentāla republika.

Somālilendas Republika
somāļu: Jamhuuriyadda Somaliland
arābu: جمهورية أرض الصومال
Jumhūrīyat Ṣūmālilānd
Somālilendas karogs Somālilendas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himnasomāļu: Samo ku waar
Location of Somālilenda
Location of Somālilenda
GalvaspilsētaHargeisa
9°33′N 44°03′E / 9.550°N 44.050°E / 9.550; 44.050
Valsts valodas
Demonīms Somali
Valdība Konstitucionāla prezidentāla republika
 -  Prezidents Ahmeds Mahamud Silanjo
 -  Viceprezidents Abdirahmans Sailici
Neatkarība no Somālijas 
 -  Proklamēta 1991. gada 18. maijs 
 -  Atzīšana Neatzīta[1][2] 
Platība
 -  Kopā 137 600 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2024. gadā 6 200 000 
 -  Blīvums 25/km² 
Valūta Somālilendas šiliņš (SLSH)
Laika josla EAT (UTC+3)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+3)
Interneta domēns .so
Tālsarunu kods ++252 (Somālija)

Kopš 1887. gada šī teritorija saucās par Britu Somāliju.

1960. gadā, pasludinot Britu Somālijas un bijušās Itālijas Somālijas neatkarību (pēc tam tās apvienojās), tika izveidota jauna valsts — Somālijas Republika.

Kopš 1991. gada apvienotā Somālijas valsts de facto vairs nepastāv. Lai gan bijušās Itālijas Somālijas teritorijā bija izveidojušās daudzas "pavalstis", kuras vadīja karavadoņi, Somalilendā situācija bija salīdzinoši mierīga un dzīves līmenis bija daudz augstāks.

2003. gadā Somalilendā notika referendums, kurā aptuveni 99 % balsotāju nobalsoja par neatkarību un Somalilendas konstitūcijas pieņemšanu.

Neraugoties uz visām valstiskuma pazīmēm, Somālilenda joprojām nav saņēmusi oficiālu starptautisku atzīšanu.

2024. gada janvāra sākumā tika paziņots par vienošanos starp Etiopiju un Somālilendu, saskaņā ar kuru Etiopija atzīs Somālilendas neatkarību apmaiņā pret Etiopijas piekļuvi jūrai caur Somalilendas teritoriju.[6]

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Kopējais iedzīvotāju skaits 2024. gadā bija aptuveni 6 200 000 cilvēku, lielākā daļa no tiem ir somālieši.

Praktiski visi somālieši ir sunnītu musulmaņi (valsts reliģija). Daudzi iedzīvotāju sabiedriskās dzīves noteikumi un normas izriet no islāma likumiem un paražām, piemēram, vīrieši paspiež roku tikai vīriešiem, bet sievietes — tikai sievietēm.

Lielākā daļa Somālilendas iedzīvotāju runā vienā vai abās galvenajās valsts valodās: somāļu vai arābu valodā. Tomēr saskaņā ar 2001. gada Somālilendas Republikas konstitūcijas 6. pantu somāļu valoda ir atzīta par valsts oficiālo valodu. Arābu valodu apgūst skolā, tāpat kā angļu.

  1. Marc Lacey. «The Signs Say Somaliland, but the World Says Somalia». New York Times, 2006. gada 5. jūnijs. Skatīts: 2010. gada 2. februāris.
  2. «The UK Premjerministrs's Office Reply To The "Somaliland E-Petition"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. martā. Skatīts: 2013. gada 8. martā.
  3. Jeffrey Gettleman. «NEWS ANALYSIS; No Winners on the Horizon in Somalia's Long Battle With Chaos». The New York Times, 2009. gada 2. jūnijā. 4. lpp. Skatīts: 2013. gada 8. martā.
  4. Īslaicīgās federālās Somālijas Republikas tiesības Arhivēts 2008. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē.: "Somālijas Republikai ir šādas robežas. (a) Ziemeļi; Ādenas jūras līcis. (b) Ziemeļrietumi; Džibutija. (c) Rietumi; Etiopija. (d) Dienvid-dienvidrietumi; Kenija. (e) Austrumi; Indijas okeāns." (angliski)
  5. CIA - Pasaules faktu grāmata - Somālija Arhivēts 2016. gada 1. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  6. Faisal Ali. «Somalia vows to defend sovereignty after Ethiopia-Somaliland deal». The Guardian (en-GB), 2024-01-02. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-05-18.

Ārējās saites

labot šo sadaļu