Skunksi
Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia). Skunksu dzimtā ir 13 sugas, kas apvienotas 4 ģintīs. Divas skunksu sugas dzīvo Indonēzijā un Filipīnās, visas pārējās sugas dzīvo Amerikā, sākot ar Kanādu un beidzot ar Centrālameriku.[1]
| Skunksi Mephitidae (Bonaparte, 1845) | |
|---|---|
 Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Skunksi (Mephitidae) |
 Skunksi Vikikrātuvē | |
Kādreiz skunksi tika klasificēti kā sermuļu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki, tomēr ģenētiskie pētījumi ir likuši zinātniekiem skunksus izdalīt kā patstāvīgu dzimtu.[2]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Skunksi ir slaveni ar spēju izdalīt no anālajiem dziedzeriem ļoti spēcīgi smirdīgu aromātu, kas tiem kalpo kā aizsardzības līdzeklis. Dziedzeru sekrēts satur dažādu merkaptānu maisījumu, un tā smaku varētu raksturot kā puvušu olu, ķiploku un gumijas kokteili. Smaka ir tik spēcīga, ka spēj aizbiedēt pat lāci vai citu plēsēju, potenciālo uzbrucēju. Smaka kairina elpošanas sistēmu, izraisa nelabumu un dedzina acis.[3] Skunkss var trāpīt savam upurim 2 m attālumā, un cilvēks skunksa smaku var sajust 1 km attālumā.[4]
Vairums skunksu dzimtas dzīvnieku ir melnbalti, bet tie var būt arī brūni vai krēmīgi dzelteni. Visi skunksi piedzimstot ir svītraini. Tiem var būt tikai viena svītra vai vairākas, vai rindā sakārtoti vairāki plankumi, kā arī svītru raksts var būt lauzīts. Dažiem ir svītras uz kājām. Kažoki ir biezi un mīksti, to astes krāšņas un kuplas.
Skunksu sugas dzīvnieki ir dažāda lieluma, to ķermeņu garums ir 40—90 cm, svars 0,5—8,2 kg. Mazākie ir plankumainie skunksi (Spilogale), lielākie cūkšņukura skunksi (Conepatus).[1] Skunksiem kopumā ir raksturīgs pagarinātas ķermeņa proporcijas, ar relatīvi īsām, muskuļotām kājām, priekškājām ir gari nagi, piemēroti zemes rakšanai. Skunksiem ir lieliska oža, bet vāja redze. Tie neredz priekšmetus tālāk par 3 metriem, tādēļ skunksi bieži tiek nobraukti uz ceļiem.
Uzvedība
labot šo sadaļu
.jpg)
Skunksi ir vientuļnieki un aktīvi krēslas stundās, lai gan vēsā laikā skunksi var sanākt kopā lielākā barā un doties gulēt vienā migā, lai būtu siltāk. Dienas laikā skunksi slēpjas alā, kuru izrok ar savām spēcīgajām priekškājām, skunksi izmanto arī dabīgus slēpņus un alas. Skunksu teritorijas pārklājas, un viena skunksu mātīte apdzīvo 2—4 km², bet tēviņš līdz 20 km².
Ziemas laikā, lai arī skunksi ir miegaini un barojas reti, tie neguļ ziemas miegu. Aukstajā laikā mātītes guļ kopā lielākā saimē, kas var būt līdz 12 dzīvniekiem, tēviņi parasti guļ pa vienam. Skunksi ziemas migu mēdz izmantot atkārtoti.
Barība
labot šo sadaļuSkunksi ir visēdāji, tie barojas gan ar augiem, gan kukaiņiem, gan maziem dzīvniekiem, kā grauzējiem, ķirzakām, salamandrām, vardēm, čūskām, putniem, kurmjiem un olām. Tie labprāt ēd dažādas ogas, saknes, lapas, zāles, sēnes un riekstus. Ja skunksi dzīvo cilvēku tuvumā, tad tie pārbauda arī atkritumus, ļoti reti skunksi ēd maitu. Bieži ir novērots, ka skunksi iekļūst cilvēku mājās un izēd mājdzīvniekiem domāto barību. Lai piekļūtu pie sliekām un citiem kukaiņiem, skunksi izrakņā zemi. Skunksi ir arī meistarīgi, lai izēstu bišu ligzdas, jo to biezais kažoks tos pasargā no bišu dzēlieniem.
Vairošanās
labot šo sadaļuSkunksiem riesta laiks parasti ir agrā pavasarī. Tēviņi sapārojas ar vairākām mātītēm, un mātīte audzina bērnus viena pati. Pirms mazuļu dzimšanas mātīte izrok alu un iekārto migu bērniem. Parasti piedzimst 4—7 mazuļi. Skunksu mazuļi piedzimst akli, kurli un segti ar mīkstu kažociņu. Pēc trīs nedēļām mazuļiem atveras acis. Māte tos zīda ar pienu 2 mēnešus, bet ģimene kopā paliek apmēram 1 gadu, līdz nākamajam riesta laikam. Māte ļoti sargā savus mazuļus, un pie mazākām aizdomām par briesmām izsmidzina smirdīgo sekrētu.
Sistemātika
labot šo sadaļu- Skunksu dzimta (Mephitidae)[5]
- Cūkšņukura skunksi (Conepatus)
- Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus)
- Molīna cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga)
- Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii)
- Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus)
- Plankumainie skunksi (Spilogale)
- Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius)
- Dienvidu plankumainais skunkss (Spilogale angustifrons)
- Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea)
- Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis)
- Svītrainie skunksi (Mephitis)
- Kapucīnskunkss (Mephitis macroura)
- Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis)
- Smirdīgie āpši (Mydaus)
- Javas smirdīgais āpsis (Mydaus javanensis)
- Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei)
- Cūkšņukura skunksi (Conepatus)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 ADW: Mephitidae: Information
- ↑ «Dragoo's Skunk Page». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 13. septembrī.
- ↑ «Skulls Unlimited International: The World's Leading Supplier of Osteological Specimens!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. septembrī. Skatīts: 2009. gada 13. septembrī.
- ↑ Natural History Collections: Mephitidae
- ↑ «Dragoo's Skunk Page». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. septembrī. Skatīts: 2009. gada 13. septembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Mīļš svītrains smirdeklītis - skunkss
- Goda vietā - strīpainais skaistulītis skunkss
- Skunk Reputations
- Kā mazgāt skunksa apspricētu mājdzīvnieku (angliski)
- Chemistry of Skunk Spray Arhivēts 2009. gada 27. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- Escaped skunk causes a stink
- Earliest hog-nosed skunk[novecojusi saite]