Javas smirdīgais āpsis jeb Indonēzijas smirdīgais āpsis, arī Malaizijas smirdīgais āpsis (Mydaus javanensis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).

Javas smirdīgais āpsis
Mydaus javanensis (Desmarest, 1820)
Javas smirdīgais āpsis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
VirsdzimtaSermuļu virsdzimta (Musteloidea)
DzimtaSkunksi (Mephitidae)
ĢintsSmirdīgie āpši (Mydaus)
SugaJavas smirdīgais āpsis (Mydaus javanensis)
Izplatība
Javas smirdīgais āpsis Vikikrātuvē

Javas smirdīgais āpsis dzīvo vairākās Indonēzijas un Malaizijas salās: Javas salā, Kalimantānā (arī Brunejā[1]) un Sumatrā. Javas smirdīgo āpsi varētu saukt par kalnu iemītnieku, to bieži var sastapt augstāk par 2100 metriem virs jūras līmeņa, bet reizēm tas ir sastopams arī zemāk par 250 metriem virs jūras līmeņa.[2]

Sistemātikas diskusijas labot šo sadaļu

Javas smirdīgā āpša klasifikācijā zinātnieku starpā joprojām nav vienprātības. Pastāv vairākas sistematizācijas. Viena no tām iedala Javas smirdīgo āpsi pie āpšiem, jo tā morfoloģija un uzvedība ir līdzīga āpšiem, bet jaunākā sistēma Javas smirdīgo āpsi iedala skunksu dzimtā, jo DNS pētījumi pierāda smirdīgo āpšu radniecību tieši ar skunksiem, nevis āpšiem.[3]

Izskats labot šo sadaļu

Javas smirdīgajam āpsim ir tumši brūns kažoks. Matojums, salīdzinot ar citiem skunksu dzimtas dzīvniekiem ir īss. Uz galvas tam ir dzeltens vai gandrīz balts matojums, reizēm pa muguru no galvas līdz pat astei stiepjas tādas pašas krāsas svītra. Aste Javas smirdīgajam āpsim ir īsa, toties purns garš un bez matojuma.[4] Purna forma atgādina āpša purnu, bet pats degungals cūkas šņukuru.[5]

Kājas ir īsas un masīvas, katrai ķepai ir 5 pirksti, kas savienoti ar peldplēvi. Priekškāju nagi ir gandrīz divas reizes garāki par pakaļkāju nagiem. Nagi ir dzeltenīgi balti un apmēram 2—2,5 cm gari priekškājām. Kopumā visa ķermeņa uzbūve liecina par lielisku piemērotību rakšanai. Javas smirdīgā āpša ķermenis bez astes ir 34—51 cm, aste 3,5—7 cm, svars 1,3—3,6 kg.[5]

Uzvedība labot šo sadaļu

Javas smirdīgie āpši dzīvo pāros. Tie ir aktīvi naktī, pa dienu guļot savā migā, kas iekārtota pazemes alā vai kādā dabīgā kalnu alā. Alu migai smirdīgais āpsis izrok ar savām spēcīgajām priekškājām. Uz alu parasti ved neliels tunelis, kas ir apmēram 60 cm garš, tuneļa galā ir plaša un ērta ala, kurā no zariņiem un sausām lapām tiek iekārtota miga. Bieži ala tiek rakta zem lielu koku saknēm. Reizēm Javas smirdīgais āpsis ieņem dzeloņcūkas alu, bet reizēm abi dzīvo vienā alā.[2]

Javas smirdīgajam āpsim ir ļoti maz dabīgo ienaidnieku, jo neviens negrib izbaudīt spēcīgo smaku, kādu var izdalīt āpsis. Tomēr daži plēsēji uzbrūk smirdīgajiem āpšiem, kā Malaizijas civets (Viverra tangalunga), mazais Indijas civets (Viverricula indica), meža kaķis (Felis silvestris), Sumatras tīģeris (Panthera tigris sumatrae) un Javas ērglis (Nisaetus bartelsi). Aizsargājoties Javas smirdīgais āpsis cenšas trāpīt sekrēta šķidrumu uzbrucēja acīs. Tas ir tik kodīgs, ka padara to aklu.[6] Par Javas smirdīgo āpšu vairošanos tikpat kā nekas nav zināms, parasti ir viens metiens gadā un piedzimst 2—3 mazuļi, kas savu bērnību pavada pazemes migā.[2]

Barība labot šo sadaļu

Javas smirdīgais āpsis pamatā barojas ar tārpiem, kukaiņiem, to kāpuriem un kūniņām, katru dienu lēnā gaitā pārmeklējot migai tuvāko apkārtni, rokoties pa zemi ar saviem šņukuriem un priekškājām. Lai atrastu barību, smirdīgais āpsis izmanto savu izcilo ožu. Pastāv uzskats, ka tāpat kā skunksi arī smirdīgaie āpši ēd putnus, to olas, augļus un maitu, lai gan nopietni novērojumi dabā nav veikti. Ir zināms, ka reizēm Javas smirdīgie āpši izposta sējumus, rokot augu jaunās saknītes, tomēr zinātnieki uzskata, ka sējumi tiek izrakņāti, meklējot kukaiņus.[7]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «IUCN Red List of Threatened Species: Mydaus javanensis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 24. maijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 AWD: Mydaus javanensis Sunda stink badger
  3. «Badger Pages: Classification (taxonomy)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. novembrī. Skatīts: 2010. gada 25. maijā.
  4. «Badger Pages: Indonesian stink badger». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. novembrī. Skatīts: 2010. gada 24. maijā.
  5. 5,0 5,1 «Badger Pages: Appearance and general characteristics». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. novembrī. Skatīts: 2010. gada 25. maijā.
  6. «Badger Pages: Predators and defences against them». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. maijā. Skatīts: 2010. gada 25. maijā.
  7. «Badger Pages: Food and feeding behaviour». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. maijā. Skatīts: 2010. gada 25. maijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu