Molīna cūkšņukura skunkss
Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss,[1] arī Andu cūkšņukura skunkss[2] (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
| Molīna cūkšņukura skunkss Conepatus chinga (Molina, 1782) | |
|---|---|
_Inao_V%C3%A1squez_001.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Skunksi (Mephitidae) |
| Ģints | Cūkšņukura skunksi (Conepatus) |
| Suga | Molīna cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) |
| Izplatība | |
 | |
 Molīna cūkšņukura skunkss Vikikrātuvē | |
Molīna cūkšņukura skunkss dzīvo Dienvidamerikā, to var sastapt Čīles, Peru, Bolīvijas, Paragvajas, Urugvajas, Brazīlijas un Argentīnas teritorijās. Tā izplatības areāls pārklājas ar citiem tuvu radniecīgiem cūkšņukura skunksu izplatības areāliem, kā Patagonijas cūkšņukura skunksa (Conepatus humboldtii) un svītrainā cūkšņukura skunksa (Conepatus semistriatus) areāliem.[3]
Barojoties tam patīk atklātas, ar veģetāciju bagātas vietas kā stepe, bet atpūtai tas meklē krūmainus mežus un akmeņainas nogāzes.[3]
Izskats
labot šo sadaļuMolīna cūkšņukura skunkss ir apmēram Amerikas cūkšņukura skunksa augumā, tā ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir 46—90 cm, svars 2,3—4,5 kg.[3] Tam ir skunksam tipiska kažoka krāsa; melns ar 2 baltām, salīdzinoši šaurām svītrām, kas sākas uz galvas un pa sāniem stiepjas astes virzienā, bieži to nesasniedzot. Aste var būt gan balta, gan melna vai divkrāsaina. Ja sānu svītras nesasniedz asti, tā visbiežāk ir melna, un otrādāk. Molīna cūkšņukura skunksa foto var apskatīt šeit[novecojusi saite]. Uz sejas kā visiem cūkšņukura skunksiem tam nav nevienas baltas zīmes, sejas matojums ir melns. Tāpat kā visiem cūkšņukura skunksiem tam ir plats, neapmatots deguns, kas nedaudz atgādina cūkas šņukuru un tiek izmantots zemes rakšanai. Arī priekškāju garie, spēcīgie nagi kalpo zemes rakšanai. Zem astes tam ir anālie smakas sekrēta dziedzeri, un tā smaka kā visiem skunksiem ir jaudīgs pašaizsardzības līdzeklis.
Uzvedība
labot šo sadaļuMolīna cūkšņukura skunkss ir nakts dzīvnieks, kas baroties dodas tumsā. Tas ir vientuļnieks un nometnieks, un ar citiem tiekas tikai riesta laikā. Pa dienu tas atpūšas alā zem akmeņiem. Pastāv uzskats, ka ziemas laikā Molīna cūkšņukura skunkss tāpat kā svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) dodas ziemas guļā, tomēr siltākās ziemas dienās tas izlien no alas barības meklējumos.[3]
Barība
labot šo sadaļuMolīna cūkšņukura skunkss ir visēdājs, bet pamatā tas barojas ar kukaiņiem, īpaši vasarā. Ar savu garo, elastīgo degunu un garajiem priekškāju nagiem tas uzrok zemi, lai atrastu dažādus zirnekļus, vaboles, to kāpurus un kūniņas. Tas barojas arī ar sīkiem zīdītājiem, putniem un to olām, kā arī ar augiem un augļiem.[3]
Vairošanās
labot šo sadaļuFebruārī un martā Molīna cūkšņukura skunksiem ir riesta laiks. Par to pārošanos tikpat kā nav novērojumu, bet pastāv uzskats, ka tēviņi sapārojas ar vairākām mātītēm. Grūsnības periods ilgst apmēram 2 mēnešus. Aprīlī vai maijā piedzimst 2—5 mazuļi, par kuriem rūpējas tikai māte. Ar pienu māte tos zīda 8—10 nedēļas, un augustā tie jau sāk paši baroties. Drīz pēc tam mazuļi pamet ģimeni un dodas meklēt savu teritoriju. Dzimumbriedumu tie sasniedz 10—12 mēnešu vecumā.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «SIB | Conepatus chinga». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 11. novembrī. Skatīts: 2010. gada 24. martā.
- ↑ The Andean hog-nosed skunk[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 ADW: Conepatus chinga: Information