Mazais plankumainais skunkss

Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Mazais plankumainais skunkss
Spilogale pygmaea (Thomas, 1898)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
VirsdzimtaSermuļu virsdzimta (Musteloidea)
DzimtaSkunksi (Mephitidae)
ĢintsPlankumainie skunksi (Spilogale)
SugaMazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea)
Izplatība
Mazais plankumainais skunkss Vikikrātuvē

Mazais plankumainais skunkss ir endēmiska suga Meksikai, kas dzīvo tikai šaurā joslā Klusā okeāna piekrastē.[1] To var sastapt no jūras līmeņa līdz 1630 metriem virs jūras līmeņa, lai gan lielākā daļa dzīvo zem 350 metriem virs jūras līmeņa. Tas apmetas uz dzīvi gan tropu mežos, gan tuksnešainos krūmājos. Mazie plankumainie skunksi ir novēroti arī okeāna krasta smilšainajās kāpās, kuru vienīgā veģetācija ir zāle.[1]

Pieaugot tūrisma intensitātei Klusā okeāna piekrastē un attīstoties ceļu un viesnīcu būvniecībai, mazo plankumaino skunksu populācija strauji samazinās. Reizēm tūristi mājup kā suvenīrus ved izbāztus mazos plankumainos skunksus, kas noved pie skunksu medībām. Kopš 1994. gada mazais plankumainais skunkss ir iekļauts Meksikas aizsargājamo dzīvnieku sarakstā un tiek aizsargāts ar likumu.[1]

Izskats labot šo sadaļu

Mazais plankumainais skunkss ir vismazākais no visiem skunksiem.[2] Tā ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir 24—28 cm, svars 150—320 g. Tā ķermeņa proporcijas ir slaidākas kā citiem skunksiem, kažoks mīkstāks un matojums smalkāks. Kažoks ir melns ar vairākām baltām svītrām, lai gan melnais var būt tumši brūns un baltais krēmīgi balts. Uz pieres tam ir balts laukums, kā arī pie katras auss pamatnes ir balts laukums. Aste ir diezgan īsa, salīdzinot ar citiem skunksiem. Tās garums ir 64—70 mm.[2]

Uzvedība labot šo sadaļu

Mazais plankumainais skunkss ir vientuļnieks un aktīvs nakts laikā,[2] kas alās zem zemes, kritušu koku dobumos vai akmeņu krāvumos iekārto migu. Skunksam ir noteikta teritorija, tās vidējais lielums ir 20,4 ha, turklāt tēviņam teritorija ir lielāka kā mātītei.[1]

Lai arī skunksi dod priekšroku dzīvei tālāk no cilvēka, tomēr tie diezgan bieži apmetas arī cilvēku apdzīvoto vietu tuvumā, tādējādi kļūstot par medījumu mājas suņiem un kaķiem.[1]

Barība labot šo sadaļu

Mazais plankumainais skunks kā visi skunksi ir visēdājs. Tas barojas ar kukaiņiem, zirnekļiem, nelieliem putniem, olām, maziem grauzējiem, augļiem un sēklām.[1] Tas var uzrāpties kokā, lai meklētu barību, un ir novērots, ka mazais plankumainais skunkss medī alās, kurās ir apmetušās sikspārņu kolonijas.[2]

Vairošanās labot šo sadaļu

Riesta laiks mazajiem plankumainajiem skunksiem ir no aprīļa līdz augustam. Grūsnības periods ilgst 43—51 dienu. Ir novērota arī atliktā grūtniecība, kad pārošanās notiek rudenī, mazuļi piedzimst pavasarī. Parasti piedzimst 1—6 nevarīgi mazuļi, kas sver apmēram 7 gramus. Mazuļi piedzimst ar smalku zīdainu matojumu, un to kažociņi ir jau pieaugušu skunksu krāsā. Māte tos zīda ar pienu nepilnus 2 mēnešus. Pieauguša skunksa augumu tie sasniedz 15 nedēļu vecumā un dzimumbriedums iestājas nepilna gada vecumā. Rudenī jaunie skunksi pamet māti, bet var palikt kopā arī visu ziemu un pavadīt šo laiku kopīgā alā.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Spilogale pygmaea (Pygmy Spotted Skunk)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. augustā. Skatīts: 2010. gada 30. aprīlī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Pygmy skunk». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 25. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 5. maijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu