Cūkšņukura skunksi
Cūkšņukura skunksi (Conepatus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm.
| Cūkšņukura skunksi Conepatus | |
|---|---|
 Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Skunksi (Mephitidae) |
| Ģints | Cūkšņukura skunksi (Conepatus) |
 Cūkšņukura skunksi Vikikrātuvē | |
Cūkšņukura skunksi dzīvo abos Amerikas kontinentos, un tie ir vienīgie skunksi, kas sastopami arī Dienvidamerikā. Tie dzīvo gan Dienvidamerikā, gan Centrālamerikā, gan ASV dienvidštatos: Teksasā, Ņūmeksikā un Arizonā. Meksikā tie ir sastopami no jūras līmeņa līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa.
Cūkšņukuru skunksu ģintī ir 4 sugas, lai gan līdz 2003. gadam tās bija piecas. Morfoloģiskajos un ģenētiskajos pētījumos noskaidrojās, ka rietumu cūkšņukura skunkss (Conepatus mesoleucus) ir tas pats, kas Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus). Sistematizācijā tika apvienotas kā viena pasuga vairākas Amerikas cūkšņukura skunksa pasugas; texensis, mearnsi, mesoleucus, nelsoni, venaticus, nicaraguae, sonoriensis, un filipensis, kas šobrīd tiek sauktas kā Conepatus leuconotus leuconotus.[1]
Izskats
labot šo sadaļuCūkšņukura skunksi ir lielākie starp skunksiem. Visām cūkšņukuru skunksu sugām ir salīdzinoši īsāks un raupjāks[2] matojums kā citiem skunksiem, īpaši astes matojums. Purnam ir pagarināta forma, un degungals ir bez matojuma, līdzīgs cūkas šņukuram, kas piemērots zemes rakšanai. Piedevām priekšķepām ir gari, masīvi nagi un pleciem spēcīgi, attīstīti muskuļi tāpat kā āpšiem. Cūkšņukura skunksu kažoki, kā visiem skunksiem, ir melnbalti, un katrai sugai ir atšķirīgas krāsojuma pazīmes, ar 1 vai 2 baltām svītrām uz muguras. Sejas matojums tiem ir tīri melns, bez baltām pazīmēm.[3] Lielākie šajā ģintī ir Molīna un Amerikas cūkšņukura skunksi, bet mazākie — svītrainie cūkšņukura skunksi.
Uzvedība
labot šo sadaļuCūkšņukura skunksi parasti apmetas kādas ūdenstilpes krastā, kur aug bagātīga veģetācija. Tie rok alas ūdens tuvumā zem koku saknēm vai akmeņu krāvumiem, kā arī ieņem citu dzīvnieku pamestās alas vai dabīgās slēptuves. Cūkšņukura skunksiem ir nakts dzīves veids, un līdz ar to tos dabā novērot var daudz retāk kā svītrainos skunksus. Tāpat kā citiem skunksiem, tiem zem astes ir smakas dziedzeri, un to izdalītā smaka ir jaudīgākais skunksa ierocis.
Barība
labot šo sadaļuLai arī tas ir visēdājs, cūkšņukura skunksa galvenā barība ir kukaiņi. Tas pārmeklē un pārrok soli pa solim augsni, lai tajā atrastu dažādas vaboles, kukaiņu kūniņas un kāpurus, un tārpus, skudras un termītus.[2] Bez kukaiņiem tie medī arī ķirzakas un putnus, izēd no ligzdām putnu olas un barojas ar saknītēm, sēklām un augļiem.[3]
Klasifikācija
labot šo sadaļu- Cūkšņukura skunksu ģints (Conepatus)
- Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus)
- Molīna cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga)
- Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii)
- Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Conepatus leuconotus (American Hog-nosed Skunk, Eastern Hog-nosed Skunk, White-backed Hog-nosed Skunk)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 19. martā.
- ↑ 2,0 2,1 ADW: Conepatus semistriatus: Information
- ↑ 3,0 3,1 «APUS.RU — Скунс свинорылый Гумбольдта». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010. gada 22. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Conepatus Gray, 1837
- Patagonijas cūkšņukura skunksa foto (apus.ru)
- Svītrainā cūkšņukura skunksa foto (flickr.com)
