Incēnu pilskalns

Incēnu pilskalns
Incēnu pilskalns
	Incēnu pilskalns 2010. gadā
	Incēnu pilskalns
Citi nosaukumi	Dobes pilskalns
Atrašanās vieta	Vītiņu pagasts, Dobeles novads, Latvija
Koordinātas	56°30′1,2″N 22°44′43,8″E / 56.50000°N 22.73333°EKoordinātas: 56°30′1,2″N 22°44′43,8″E / 56.50000°N 22.73333°E
Veids	Pilskalns
Piezīmes
Īpašuma tiesības	Privātīpašums
Publiska piekļuve	Brīvi pieejams
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Incēnu (Dobes) pilskalns
Aizsardzības numurs	790
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 15. decembris

Incēnu pilskalns jeb Dobes pilskalns (vācu: hûs Dobên) ir sens zemgaļu pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā, 5 km no Auces-Ezeres lielceļa (P96) Avīknes upes krastos pie Kokmuižas, kuras vāciskais nosaukums agrāk bijis Dobesberg ("Dobeskalns"). Kopā ar Mežkalna pilskalnu tas veido t.s. Dobes kalnu grupu, kam bija ievērojama loma zemgaļu sacelšanās laikā 13. gadsimtā.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Incēnu - Dobes pilskalns

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr. 128 kā Valsts aizsardzības objekts Nr.: 790 "Incēnu (Dobes) pilskalns".

Nosaukums

Augusts Bīlenšteins Dobes pilskalna nosaukumu skaidroja ar Avīknes upes veidoto dziļo ieleju pie pilskalna, kas zemgaļu valodā saukusies par "dobi".^[1]

Incēnu vārds radies daudz vēlāk no blakus esošajām "Incēnu" mājām.

Raksturojums

E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923).

Incēnu pilskalns ir sevišķi izteikts un stāvs paugurs, kas izceļas apkārtējā ainavā un no kura paveras plašs skats uz apkārtni. Senais zemgaļu pilskalns ierīkots, daļēji pārveidojot vienu no Dobes lanu paugurgrēdas pakalniem. Pilskalnam ir četrstūra forma, tā dienvidu malā izveidots uzbērums. Pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš uzskatīja, ka Incēnu pilskalnā atradusies zemgaļu Sudrabenes pils, jo tās tuvumā vēlāk atradušās "Sudrabiņu" mājas un "Sudrabbirze":

"... otrkārt — Sudrabkalni ir plaši lietots vietu vārds, treškārt — senrakstā ir šķiroti vienkārši kalni vai kalnāji no pilskalniem (schlottesbergk). Šie un citi apstākļi liek domāt, ka pilskalns pie Incēnu mājām ir meklētā Sudrabenes pilsvieta. Šām domām par labu runā vēl vietu vārdi „Sudrabbirze", „Sudrabiņu mājas", „sudrabkalni" u. c. Otrpus upei esošais „Mežakalns" ir tā Sudrabenes pilssēta, kura pēc nodedzināšanas tiek uzcelta citā vietā, kā tas teikts rīmju kronikā." No: Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni (1926)

Otrpus ceļām un Avīknes upītei atrodas ar kokiem apaugušais Mežkalna pilskalns, kuru identificē ar Atskaņu hronikā minēto Livonijas ordeņa mestra 1259. gadā celto nocietinājumu. Vēl šodien Meža kalna reljefā saskatāmas vērienīgu nocietinājumu zemes vaļņu paliekas. Meža kalna pakājē atrastas vairāk kā 1200 senlietas.^[2]

Augusts Bīlenšteins arheoloģisko izrakumu laikā pie iekšējā nocietinājumu vaļņa atrada pils pavarda paliekās ^[1]

Vēsture

Uzskata, ka Incēnu pilskalnā ir bijis Dobenes pilsnovada senais centrs un galvenais nocietinājums. Rakstītos avotos Incēnu pilskalns pirmoreiz minēts 1272. gadā Zemgales dalīšanas līgumā. Dobes pils Atskaņu hronikā minēta sakarā to, ka pēc sakāves pie Tērvetes pils ordeņa mestrs pieņēma uzcelt pili Dobenes novadā. Drīz vien ordeņa garnizonam uzbruka žemaišu karaspēks, bet kaujā pie Dobes nespēja to ieņemt. Pēc Durbes kaujas zaudējuma 1260. gadā krustneši paši pameta Dobes pili.