Sicīliešu valoda
Sicīliešu valoda (sicilianu, sìculu) ir romāņu saimes valoda, kurā runā 4—5 miljoni cilvēku[1] Itālijai piederošajā Sicīlijas salā, tai pieguļošajās Vidusjūras salās un Kalabrijas reģiona dienvidos. Valodu ietekmējušas grieķu un arābu valodas,[2] Kalabrijai uz ziemeļiem blakusesošajos reģionos runātā neapoliešu valoda, ar kuru tā veido dialektu ķēdi, kā arī itāļu valoda. Valodai nav oficiāla statusa Itālijā, taču tā ir atzīta par minoritātes valodu Sicīlijas reģionā, un to neoficiāli regulē tādas organizācijas, kā Cademia Siciliana un Sicīlijas filoloģijas un valodniecības pētījumu centrs (Centru di studi filulòggici e linguìstici siciliani), kuri iestājas par sicīliešu valodas pieraksta standartizāciju, jo vienotas rakstības sistēmas tai vēl nav.
Sicīliešu valoda sicilianu | ||
---|---|---|
Valodu lieto: | Itālijā | |
Pratēju skaits: | ~4 700 000 | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāliskās Romāņu Rietumitāliskās Itāliskās-dalmāciešu Sicīliešu valoda | |
Rakstība: | latīņu alfabēts | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | nav | |
Regulators: | Cademia Siciliana (neoficiāli) | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | nav | |
ISO 639-2: | scn | |
ISO 639-3: | scn | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Izplatība
labot šo sadaļuValodā runā Sicīlijas salā un Kalabrijas reģionā un Apūlijas dienvidos kontinentālajā Itālijā, kā arī diasporas kopienās, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kur izveidojies angļu un sicīliešu valodas sajaukums (Siculish).[3]
Variācijas
labot šo sadaļuValodai ir vairāki dialekti, kuri izveidojušies, pateicoties ģeogrāfiskam attālumam starp valodas pratēju kopienām. Taču arī ģeogrāfiski kompaktās Sicīlijas salas ietvaros pastāv 9 dialekti — rietumu, kurā runā reģiona galvaspilsētā Palermo, centrālais, dienvidaustrumu, austrumu, Mesīnas, Eolas un Pantesko dialekts Sicīlijas salā, Kalabrijas reģionā runātās ziemeļu un dienvidu variācijas un Apūlijas reģionā runātās ziemeļu, centrālās un dienvidu variācijas.
Ortogrāfija
labot šo sadaļuZemāk dots Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pirmā panta tulkojums vairākos sicīliešu valodas dialektos. Salīdzinājumā vērojamas dažādas leksiskas un ortogrāfiskas atšķirības, piemēram, vairākos dialektos izmantots burts ḍ (d ar punktu apakšā), kurš apzīmē balsīgu retrofleksa slēdzeni.
Burts r apzīmē retrofleksa tapu /ɽ/, ja tam seko patskanis, citos gadījumos — retrofleksa svelpeni /ʐ/.
Vēl viena iezīme, kas kopīga visām variācijām — attiecībā pret latīņu valodu, no kuras sicīliešu valoda cēlusies, patskaņi /e/ un /o/ tiek reducēti uz /i/ un /u/, kas arī atspoguļots ortogrāfijā. (siciliano->sicilianu)
Standarta | Rietumu | Mesīnas | Austrumu | Kalabrijas |
---|---|---|---|---|
Tutti l’èssiri umani nàscinu lìbbiri e avali nnâ dignitati e nnê diritti. Sunnu addutati di raciuni e cuscenza e s’ànnu a cumpurtari unu cu n'àutru cu spìritu di fratirnitati. | Tutti i cristiani nàscinu lìbbiri e nnâ stissa manìera 'i l'àvutri pi ddignità e ddiritti. Iḍḍi ànnu ogn'unu u so cirivìeḍḍu pi raggiunari e ànn'a campàri unu cu n’àvutru comu si ffùssiru frati râ stissa matri. | Tutti i cristiàni nàsciunu lìbbiri e ntâ stissa manèra 'ill’autri pi dignità e diritti. Iḍḍi ànnu ogn'unu u so ciriveḍḍu mi raggiùnunu e ànnu a campari unu cull’àutru comu si sarìunu frati dâ stissa matri. | I cristiàni nàsciunu, tutti lìbbiri e tutti i stissi, ppi dignità e diritti. C' hanu u' ciriveḍḍu e 'a cuscenzia, e s'ana cumpurtari tra di iḍḍi comu si fussiru fràti. | Tutti i cristiàni nàsciunu libbiri e ntâ stessa manèra ill’autri pi dignità e diritti. Iḍḍi ndànnu ognunu u so ciriveḍḍu mi ‘rraggiùnunu e ‘ndannu mi càmpunu unu cull’authru comu mi sùnnu fràti râ stessa matri. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Redirected». Ethnologue (angļu). 2019-11-19. Skatīts: 2020-03-28.
- ↑ Ruffino, Giovanni. Sicilia (1. ed izd.). Roma : Laterza, 2001. ISBN 88-421-0582-1. OCLC 51621683.
- ↑ James Lambert. «A multitude of “lishes”». eww.38.3.04lam (English). doi:10.1075/eww.38.3.04lam. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-29. Skatīts: 2020-03-28.