Elejas pagasts
Elejas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar Lietuvu, kā arī Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastiem. Pagasta padome atrodas Elejā.
| Elejas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Jelgavas novads | |||
| Centrs: | Eleja | |||
| Kopējā platība:[1] | 66,7 km2 | |||
| • Sauszeme: | 65,9 km2 | |||
| • Ūdens: | 0,8 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 871 | |||
| Blīvums (2024): | 28,4 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Elejas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļuVēsturiski mūsdienu Elejas pagasta teritorijā atradās Audruves muiža (Audrau), Briežu muiža (Bredenfeld), Elejas muiža (Groß-Elley, Lieleleja), Mazelejas muiža (Klein-Elley, Mazeleja). Elejas muiža 16. gadsimta beigās pieminēta kā Kurzemes hercoga padomnieka G. fon Tīzenhauzena īpašums. No 1716. gada muiža piederēja fon Bēru dzimtai, bet no 1753. gada Mēdemu dzimtai.
1866. gada pagastu pašvaldību reformas laikā 1867. gadā izveidoja Elejas pagastu. Pēc 1920. gada zemes reformas Elejas muižu sadalīja 150 vienībās, Bērzvircavas muižu 20 vienībās, Audruves muižu 16 vienībās, Briežu muižu 18 vienībās, Sesavas mācītājmuižu 22 vienībās.
1935. gadā pagasta platība bija 78,9 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Elejas un Meitenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Eleja ieguva strādnieku ciemata statusu. 1954. gadā Meitenes ciemu pievienoja Elejas ciemam, bet daļu Elejas ciema pievienoja Lielplatones ciemam. 1957. gadā Elejas ciemu pievieno Elejai kā strādnieku ciemata lauku teritoriju, kurai 1963. gadā pievienota Lielplatones ciema kolhoza "Gaisma" teritorija. 1977. gadā daļa teritorijas pievienota Sesavas ciemam.[4] 1990. gadā Eleja zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēta par pagastu.[5] 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija tika iekļauts Jelgavas novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita dinamika
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas: Daumanti, Eleja, Jauneleja, Birzītes, Ozolmuiža, Zizma.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Jānis Kreicbergs (1864—1948), latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un publicists;
- Jēkabs Jansons (1886—1938), latviešu revolucionārs, padomju valsts darbinieks.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Elejas pagastā darbojas šādi amatiermākslas kolektīvi:
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |