Septiņi jaunie dabas brīnumi

Septiņi jaunie dabas brīnumi ir projekts, kas norisinājās no 2007 līdz 2011. gadam, kura laikā tika notiekti septiņi jaunie dabas brīnumi, izmantojot globālo aptauju. Tika nolemts par septiņu jauno dabas brīnumu saraksta izveidošanu, pēc Septiņu jauno pasaules brīnumu lielās popularitātes. Lai noteiktu uzvarētājus, tika rīkota balsošana internetā, kurā piedalījās vairāk kā 500 miljoni cilvēku no visas pasaules.[1] Projekts tika sadalīts trīs kārtās. Pirmajā notika atbilstošu objektu pieteikšana. Otrajā kārtā ar balsošanu tika izvēlēts 28 pusfinālists, un beigās paziņoti septiņi uzvarētāji. Šo konkursu vadīja Šveices kanādietis Bernards Vēbers[2] un New7Wonders fonds. Balsojums beidzās 2011. gada 11. septembrī.[3]

Kartē norādīti 28 finālistu (sarkanie punkti) atrašanās vieta un 43 citi kandidāti (melnie punkti)

Posmu kampaņas labot šo sadaļu

Septiņu jauno dabas brīnumu kampaņa sākās 2007. gadā, uzreiz pēc kampaņas tika paziņoti 7 jaunie dabas brīnumi. Šajā kampaņā piedalījās vairāk nekā 100 miljoni lietotāju. No vairāk nekā 440 pretendentiem 220 pasaules valstīs tika izveidots Top77, nu kuriem ar ekspertu ieteikumiem no profesora Federiko Majora tika izvēlēti 28 objekti turpmākai dalībai. Balsošana notika līdz 2011. gada novembrim un tās gaitā New7Wonders pasaules tūrē tika apsekots un apmeklēts katrs no finālistiem, lai varētu ar šiem objektiem iepazīstināt visu pasauli.

Kritika labot šo sadaļu

Indonēzijas tūrisma viceministrs atzina, ka New7Wonders fonds izmanto negodīgu taktiku, draudot no saraksta izņemt Komodo nacionālo parku, jo Indonēzija atteicās uzņemt deklarācijas ceremoniju par 35 miljoniem dolāru.[4] Kaut arī New7Wonders ir Šveices bezpeļņas organizācija, kas saskaņā ar Šveices likumiem nav absolūti nekādu pārskatu un citas darbības, kas saistītas ar balsošanu un citu loģistikas pienākumu administrēšanu, to vada bezpeļņas organizācija — New Open World Corporation.

Septiņi jaunie dabas brīnumi labot šo sadaļu

Vieta Valsts (-is) Attēls
Amazones lietus mežs un upe   Bolīvija,   Brazīlija,   Ekvadora,   Francija (Franču Gviāna),   Gajāna,   Kolumbija,   Peru,   Surinama,   Venecuēla  
Čedžudo sala   Dienvidkoreja  
Tafelbērhs (nacionālais parks)   DĀR  
Halonas līcis   Vjetnama  
Igvasu ūdenskritums (nacionālais parks)   Argentīna,   Brazīlija  
Komodo sala (nacionālais parks)   Indonēzija  
Puerto Princesa pazemes upes   Filipīnas  

Pārējie finālisti labot šo sadaļu

Vieta Valsts (-is) Attēls
Bū Tinas sēkļi   AAE  
Džeitas ala   Libāna
Kilimandžaro (nacionālais parks)   Tanzānija  
Lielais Barjerrifs   Austrālija  
Maldīvija   Maldīvija  
Mazūrijas ezeraine   Polija  
Nāves jūra   Izraēla,   Jordānija  
Sundarbani   Bangladeša,   Indija  

28 finālisti labot šo sadaļu

Vieta Valsts (-is) Attēls
Anhela ūdenskritums   Venecuēla  
El Hunko   Puertoriko  
Fandi līcis (nacionālais parks)   Kanāda  
Galapagu salas (nacionālais parks)   Ekvadora  
Dubļu vulkāni   Azerbaidžāna  
Juišaņs (nacionālais parks)   Taivāna  
Lielais kanjons (nacionālais parks)   ASV  
Materhorns   Itālija,   Šveice  
Milforda jūras saurums   Jaunzēlande  
Moheras klintis   Īrija  
Švarcvalde   Vācija  
Uluru (nacionālais parks)   Austrālija  
Vezuvs (nacionālais parks)   Itālija  

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. martā. Skatīts: 2014. gada 26. martā.
  2. «The project founder Bernard Weber — A Short History». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 7. jūnijā.
  3. «Voting procedure for the New7Wonders of Nature». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. martā. Skatīts: 2013. gada 8. martā.
  4. aljazeera.com, Controversy mars Seven Wonders of Nature list