Nāves jūra

Nāves jūra (arābu: البحر الميت‎, Al Bahr al Mayyit, ivritā: ים המלח, Yam ha-Melakh — ‘Sāls jūra’) ir liels sālsezers ar ļoti sāļu ūdeni. Atrodas Izraēlas un Jordānijas teritorijās. Ezera krastos atrodas Eirāzijā zemākais sauszemes punkts, tas atrodas 418 metrus zem jūras līmeņa. Ezera dziļums ir 330 m, tā dziļākais punkts līdz ar to atrodas 799 m zem jūras līmeņa. Viens no sāļākajiem ezeriem pasaulē, sāls saturs ūdenī sasniedz ap 30%. Ezers atrodas Jordānas rifta ielejā (arī Nāves jūras rifta ieleja).

Nāves jūra
Nāves jūra no Izraēlas puses
Atrodas	Izraēla Jordānija
Koordinātas	31°30′N 35°30′E
Platība	810 km2
Lielākais garums	67 km
Vidējais dziļums	120 m
Lielākais dziļums	330 m
Tilpums	147 km3
Augstums v.j.l.	-418 m
Izteka	beznoteces
Sateces baseins	40 650 km2
Baseina valstis	Izraēla Jordānija
Nāves jūra Nāves jūra
Nāves jūra Vikikrātuvē

Nāves jūra ir piesaistījusi Vidusjūras baseina iedzīvotāju interesi jau tūkstošiem gadu. Šeit Hērods Lielais izveidoja vienu no pirmajiem kūrortiem pasaulē. Nāves jūra apgādāja ar dažādām vērtīgām vielām senos parfimērijas produktu izstrādātājus, Senās Ēģiptes faraonu mūmiju veidotājus, kā arī laukus ar minerālmēslojumu.

Ģeoloģiskā vēsture

Aptuveni pirms 3 miljoniem gadu pašreizējās Jordānas ielejas un Nāves jūras rajonā atkārtoti notika Vidusjūras ūdens ieplūšana. Applūšana un ūdens atkāpšanās notika saskaņā ar Zemes klimatiskajiem cikliem. Ezerā, kas atradās rifta zonā (Sodomas ezers) tādējādi izveidojās ap 3 km biezs, ar sāļiem bagāts nogulumu slānis.

Nāves jūra pievakarē, skats no Jordānijas puses

Aptuveni pirms 2 miljoniem gadu šī teritorija sāka celties uz augšu, jūra atkāpās un rifta ielejā izveidojās liels, garš ezers. Šis ap 240 km garais ezers tiek saukts par "Gomoras ezeru". Gomoras ezera nogulumiem bija lielāka masa, nekā zem tiem esošajiem sāls nogulumiem, tāpēc vēlāk tie iespiedās apakšā esošajos sāls nogulumos, izveidojot tagadējo Lisanas pussalu un 210 m augsto Sedomas kalnu (sāls kupoli). Kad klimats kļuva sausāks, ezers sāka izžūt, kļuva mazāks. Šo ezera attīstības fāzi (70 - 12 tūkstoši gadu pirms mūsdienām) sauc "Lisanas ezers" - šai laikā ezera līmenis bija 100 - 250 metrus augstāk, nekā tagad. Pirms 26 000 gadiem ezera līmenis pacēlās sevišķi augstu - tad Tuvajos Austrumos bija īpaši mitrs klimats. Savukārt pirms aptuveni 10 000 gadiem ezera līmenis krasi kritās, iespējams, līdz zemākam līmenim, nekā tagad.

Ģeogrāfija un ūdens īpatnības

Vienīgā lielā upe, kas ietek ezerā ir Jordāna. Ezeram nav iztekas. Nāves jūras ziemeļu daļā gada nokrišņu līmenis ir tikai ap 100 mm gadā, bet dienvidu daļā vēl mazāk - ap 50 mm gadā. Lielais sausums izskaidrojams ar to, ka Jūdejas augstiene rada "ēnas efektu" lietus mākoņiem, kas nāk no Vidusjūras. Tālāk austrumos atrodas augstāki kalni, kas saņem vairāk lietus.

Nāves jūras ūdens sāļu sastāvs atšķiras no okeāna ūdens sāļu sastāva. Nāves jūras sāļi par 53% sastāv no magnija hlorīda, 37% kālija hlorīda un tikai 8% nātrija hlorīda. Nāves jūras ūdens satur vairāk bromīdu nekā jebkurš cits planētas ezers.

Lielā sāļs satura dēļ Nāves jūras ūdens ir smagāks un tajā jebkurš viegli var peldēt. Ūdens ir šķietami taukains. Ūdens iekļūšana rētās un acīs ir sāpīga.

Nāves jūra izdala arī asfaltu. No nelielām atverēm ezera gultnē periodiski izdalās mazi asfalta burbulīši, kas uzpeld ezera virspusē un ar viļņiem nokļūst krastā. Zemestrīces asfalta izdalīšanos palielina, pēc zemestrīcēm Nāves jūras krastā var tikt izskaloti pat vairāk nekā 10 m gari asfalta gabali.

Nāves jūras kūrorts

Tūrists lasa avīzi Nāves jūrā.

Nāves jūrai raksturīgs netipisks klimats, kas palielina ezera kurortoloģisko vērtību. Gaiss šeit ir sauss, klimats saulains, Saules ultravioletā radiācija - zema, savukārt augstā atmosfēras spiediena dēļ augsts skābekļa spiediens. Nāves jūras kūrortos ir populāri šādi ārstniecības veidi — klimatoterapija (izmanto veselīgus klimatiskos apstākļus), helioterapija (izmanto Saules radiācijas bioloģiskos efektus), talasoterapija (peldēšanās terapija), balneoterapija (izmanto Nāves jūras dūņas).

Tā kā ezera apkaimē ir ļoti maz augu, Nāves jūras ūdens un apkārtnes gaiss satur ļoti maz putekšņu un citu alergēnu, kas alerģiskiem pacientiem uzturēšanos šeit padara īpaši patīkamu.

Bioloģiskā daudzveidība

Rīts pie Nāves jūras, Mosada Izraēlā

Nāves jūra guvusi nosaukumu no tā, ka ezerā lielā sāļuma dēļ nedzīvo zivis un citi redzama lieluma dzīvie organismi. Tomēr ezera ūdenī spēj eksistēt dažu sugu mikroorganismi.

Lielu lietusgāžu rezultātā ezera sāļums var kristies (no 35% līdz 30% vai pat zemāk). Šādā gadījumā novēro masveida aļģu Dunaliella ziedēšanu un ezera ūdens kļūst sārts. Pēdējo reizi ezers sārtojās 1980. gadā.

Ezeram apkārtējos kalnos dzīvo daudz retu sugu dzīvnieku, tai skaitā ibekss un pat leopards. Ezerā sastop vairākus simtus putnu sugu. Gan Jordānija, gan Izraēla šeit izveidojušas dabas aizsargājamās teritorijas.

Jordānas upes deltā agrāk atradās savdabīgi palmu un papirusa džungļi. Josifs Flāvijs apraksta, ka Jērika bijusi "auglīgākā vieta Jūdejā". Romiešu un Bizantijas laikos pateicoties bagātīgām cukurniedru un hennas ražām Jordānas ieleja ezera tuvumā bija bagāta. Viens no vērtīgākajiem produktiem bija balzama koka sula, kuru izmantoja parfīmu izgatavošanai. Jau XIX gadsimtā agrākā Jērikas dabas bagātība bija zudusi.

Vēsture

Pasaules zemākais sausais punkts

Nāves jūra cieši saistīta ar senākajām cilvēces vēstures lappusēm. Ziemeļos no Nāves jūras atrodas Jērika — vecākā pastāvīgi apdzīvotā pilsēta pasaulē.^{[nepieciešama atsauce]} Visdrīzāk tieši Nāves jūras dienvidaustrumu krastā atradās Sodoma un Gomora.

Pēc bībeles teiktā Nāves jūra nākotnē varētu nebūt tik sāļa. Ezekiela 47:8 ir specifisks pareģojums par Nāves jūru un tās apkārtni, ka ūdens tiks ".. tiks attīrīts un padarīts svaigs". Nāves jūra kļūs pa parastu jūru un tur sāks dzīvot pat zivis.

Grieķi pazina Nāves jūru kā "Asfalta ezeru" dēļ ezerā peldošā asfalta. Kleopatrai izdevās iegūt ekskluzīvas tiesības attīstīt ap ezeru kosmētikas un farmaceitiskās ražotnes.

Ar Nāves jūru un tās apkaimi saistīta Hēroda Lielā, Jāņa Kristītāja un Jēzus Kristus dzīve. Nāves jūras rietumu krastā apmetās pirmās kristiešu sektas.

Ezera rietumu krastā Hērods Lielais uzcēla vairākus cietokšņus, no kuriem slavenākais ir Mosadas cietoksnis, kur 66—70 gados neliela ebreju zealotu grupa pretojās romiešu armijas pārspēkam.

Ezera vēsture un nomaļā atrašanās vieta padarīja to par nozīmīgu svētceļojumu galamērķi jau Bizantijas laikos.

Ap ezeru pastāvīgi dzīvojušas beduīnu ciltis. Kopš 1960. gadiem ezers kļuvis par populāru tūrisma objektu.

Potaša un sāls ieguves vieta

Sāls iztvaicēšanas baseini Nāves jūras dienvidu daļā, 1989. gads

20. gadsimta sākumā ezera unikālās īpašības piesaistīja ķīmiķu interesi, un tika atklāts, ka ezers ir dabiska potašas un broma iegulu veidošanās vieta. 1929. gadā šeit sāka darboties Palestīnas potašas kompānija, kas pirmo rūpnīcu izveidoja ezera ziemeļu galā. Šeit ūdens tika iztvaicēts saulē un no tā ieguva kālija hlorīdu. Neilgā laikā šis kļuva par lielāko industriālo uzņēmumu Tuvajos Austrumos. Vēlāk tika izveidotas citas Nāves jūras minerālo resursu apguves kompānijas.

2001. gadā Izraēla no Nāves jūras ūdens ieguva 1,77 miljonus tonnu potašas, 206 000 tonnas broma, 44 900 tonnas kaustiskās sodas, 25 000 tonnu magnija, šeit iegūst arī galda sāli. Arī Jordānija iegūst šos produktus. Šo darbu rezultātā Nāves jūras dienvidu daļa ir pārveidota, to mazākos baseinos sadala zemes uzbērumi.

Vides problēmas

Sakarā ar to, ka lauku apūdeņošanas dēļ līdz Nāves jūrai nonāk aizvien mazāk ūdens, tā strauji izžūst. No 1930. līdz 1997. gadam Nāves jūras līmenis krities par 21 metru. Kaut arī lielā ūdens sāļuma dēļ nav gaidāma pilnīga izsīkšana, Nāves jūra jau tagad ievērojami mainās.

Lai glābtu Nāves jūru, ir paredzēts veidot ūdens piegādes tuneli no Sarkanās jūras, iepriekš to atsāļojot (Divu jūru kanāla projekts). 2005. gadā uzsākta šī projekta tehniskā pamatojuma izstrāde. Paredzēts, ka šādā veidā Nāves jūrā nokļūs 870 miljoni kubikmetru ūdens un ūdens krituma dēļ varēs iegūt 550 MW enerģijas.

Pašlaik ūdens līmenis ezerā krītas par vienu metru gadā. Ir izzudusi ezera dienvidu daļa.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nāves jūra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Nāves jūras fotoattēli
• Oficiālā Izraēlas mājaslapa par Nāves jūru
• Nāves jūras attēli
• Asfalts no Nāves jūras