Saskarsme

Saskarsme, saziņa jeb komunikācija (no latīņu: commūnicāre — 'dalīties') ir vairāku cilvēku vai sabiedrības grupu savstarpēja mijiedarbība, informācijas (domu, jūtu u.c.) apmaiņa gan runas, gan žestu veidā.

Vārda cilme

Vārda "komunikācija" cilme meklējama latīņu darbības vārdā communicaris — 'sarunāties, dalīties domās, sazināties, sadarboties. Bet tas, savukārt, iespējams, cēlies no vārda communis, no kā, arī radies angļu vārds common. Piemēram, Anglijā pastāv koplietošanas zemes, kas pieder visiem. Tā nozīme iekļāva sevī arī materiālu labumu došanu vai dāvināšanu. Laika gaitā vārda jēga šo nozīmi zaudēja un to lietoja tikai sniedzot vai pārraidot netaustāmas lietas, citiem vārdiem, abstraktas lietas. Šajā nozīmē to lieto arī mūsdienās. Saskarsme ir cilvēku mijiedarbība, kurā notiek apmaiņa ar informāciju, darbību un jūtām, ir iedarbības process, ir psihiskas iedarbības faktors, domu, kontaktu dibināšana starp cilvēkiem, kurā pamatā ir kopdarbības vajadzības. Saskarsme rodas visas psihiskas funkcija un uzvedības īpatnības. Savas vajadzības cilvēks var apmierināt ar citu cilvēku.

• Mērķtiecīga mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem laikā un telpā.
• Savstarpēju attiecību pamats visas dzīves garumā.

Līdzekļi

Saskarsmes līdzekļi:

• Mutvārdu:
• Valoda — kultūras sastāvdaļa
• Runa — psihisks process, katram ir savs runas temps, ātrums u.c.
• Neverbālie:
• Vizuālie līdzekļi — žesti, acu kontakts, mīmika, pozas, distance u.c.
• Akustiskie līdzekļi — intonācija, pauzes, klupuss u.c.
• Pieskaršanās līdzekļi — rokasspiediens, apkampšana u.c.
• Smaržu līdzeklis — apkārtējas vides smarža u.c.