Teikuma intonācija

Šis raksts ir par intonāciju teikuma līmenī. Par intonāciju zilbes līmenī skatīt rakstu zilbes intonācija.

Teikuma intonācija ir intonācija, kas var piemist teikumam un mainīt izteikuma būtību (piemēram, "jautājuma intonācija"). Teikuma intonācija ir valodas skaņu intensitātes, frekvences, ilguma un spektra maiņas, kā arī šo maiņu kombinācijas runas plūsmā, kurām valodā ir noteikta funkcija. Intonācija un uzsvars ir divi galvenie lingvistiskās prosodijas elementi.

Daudzas valodas lieto skaņas augstumu teikuma līmenī semantiski, piemēram, lai izteiktu pārsteigumu vai ironiju, vai lai mainītu izklāstu uz jautājumu. Šādas valodas sauc par intonāciju valodām. Latviešu, angļu, franču valodas pieder pie šīs grupas.

Intonācija teikuma līmenī

Teikuma līmenī intonācijas raksturošani izmanto sekojošus apzīmējumus - kāpjošā intonācija nozīmē, ka balss tonis pakāpeniski paaugstinās; krītošā intonācija nozīmē, ka tonis pazeminās. Peldošā intonācija krītas un tad ceļas, bet kulminējošā intonācija kāpj un tad krīt.

Intonācijas elementi

Runas intonācija sastāv no vairākiem elementiem, kam ir sava semantika un akustiskais veidojums.

• Intonatīvā pauze - pārtraukums runas plūsmā, kurš rāda vārdu savienojumu robežas vai runātāja emocionālo stāvokli.
• Intonācijas intensitāte - skaņu intensitātes maiņa, kas parasti rāda runātāja emocionālo stāvokli.
• Loģiskais akcents - izceļ vārdu vai vārdu savienojumu, kuram ir vislielākā nozīme attiecīgajā sazināšanās situācijā.
• Melodija - skaņu frekvences maiņas ar dažādām nozīmēm.
• Intonācijas temps - skaņu ilguma maiņas, kas rāda, piemēram, izteikuma svarīgumu, runātāja emocionālo stāvokli.
• Intonācijas tembrs.

Transkribēšana

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā vispārēju kāpjošu un krītošu intonāciju apzīmē ar diagonālām bultām: [↗] un [↘]. Tās var rakstīt kā zilbes daļu vai atdalīt ar atstarpi, ja intonācijai plašāka nozīme.

Ar intonācijas palīdzību ar vieniem un tiem pašiem vārdiem teikumam var piešķirt dažādas nozīmes:

Iesim mājās?

[↗iesim mɑːjɑːs ‖ ]

[iesim ↘mɑː↗jɑːs ‖ ]

Pirmajā gadījumā jautātājs vaicā "ko darīsim?", bet otrajā - "uz kurieni iesim?"