Žesti

Žesti ir apzinātas vai neapzinātas roku, kāju vai galvas kustības, kas pavada cilvēku saskarsmi. Lielākā daļa galveno saprašanās žestu ir vienādi visā pasaulē. Kad cilvēki ir priecīgi, viņi smaida; kad bēdājas vai ir dusmīgi, viņi sarauc pieri vai drūmi skatās.

Žestu iedalījums pēc Ekmana un Frīzera

Ilustratīvie

Ilustratīvie žesti akcentē verbālo informāciju. To vidū var nosaukt "rādītājus" (norādošais pirksts vai plauksta) un "piktogrāfus" (mēģinājumi ar roku palīdzību parādīt kāda ķermeņa izmērus, formu, konfigurāciju). Tie ir arī roku vēzieni, ar kuru palīdzību tiek uzsvērti nolūki vai runa ritms (sitot takti). Šādi žesti parasti neizraisīs nepatiku, tikai tad, ja to ir par daudz, ir iespējama klausītāju ironiska attieksme.

Regulatīvie

Regulatīvie žesti ir galvas mājieni, matu saglaudīšana, citas mērķtiecīgas roku kustības, kas liecina par runātāja attieksmi pret klausītājiem. Ar šo žestu palīdzību runātājs signalizē, ka ir vai nav pabeidzis izteikties, kā arī, ar regulatīvo žestu palīdzību lūdz pagaidīt, aicina runāt vai, gluži pretēji, "piebremzē" partneri, Tādēļ mierīgā sarunā regulatīvo žestu būs ļoti maz. Partneru neapmierinātību var izraisīt pārāk liels runas bremzējošu žestu daudzums.

Adaptīvie

Adaptīvie žesti ir žesti, ko dēvē par "nezālēm", tie parasti nav apzināti un nav domāti svešai acij. Ar šo žestu palīdzību cilvēks cenšas pielāgoties viņu satraucošajai situācijai, atbrīvoties no sasprindzinājuma. Pie adaptīvajiem žestiem pieder kasīšanās, neesošu puteklīšu nolasīšana no apģērba, papīra burzīšana, roku lauzīšana, u.c. Adaptīvie žesti ir arī žesti, kas vērsti uz partneri - pleca glaudīšana, "pūciņu noņemšana" no apģērba. Lai gan Sjūzena Kviljana apgalvo, ka arī šādi žesti dažbrīd ir neaizvietojami, piemēram, flirta situācijās, kad kādu no adaptīvajiem žestiem izmanto kā šķērsli, lai sarunas partneris nenovērstos, piemēram, sievietes roka pie vīrieša žaketes atloka, vai rotaļājoties ar aproču pogu. Un tomēr, ja šādu žestu ir par daudz un tie kļūst uzmācīgi, un/vai nevēlami, tie var radīt nervozitāti vai pat ironiski negatīvu attieksmi pret mums. Jāņem vērā, ka adaptīvi žesti, kurus tikpat kā nekontrolē apziņa, vispatiesāk izsaka partnera attieksmi pret mums, un arī saskarsmes situācijās.

Emblēmas un afektori

Emblēmas un afektori ir žesti, kuri aizstāj vārdus vai veselas frāzes. Tie izsaka emocijas , piemēram, nikns skatiens, uz krūtīm sakrustotas rokas un vēl sakrustotas kājas pauž neapmierinātību , piemēram, situācija, kad klasē valda nepamatots troksnis un nekārtība, skolotājs sakrusto rokas uz krūtīm un sarauc uzacis — tas varētu būt iedarbīgs paņēmiens, lai nomierinātu pamatskolas pirmās piecas vai sešas klases, pat tad, ja šāda situācija būtu teatralizēta, lai gan jau jaunākajās klasēs efektīva ir pat skolotāja ienākšana klasē ar pietiekami nopietnu sejas izteiksmi. Savukārt vecākajās klasēs šāds paņēmiens varētu būt ne pārāk iedarbīgs, drīzāk smieklīgs, lai gan, tas ir atkarīgs no skolotāja — skolēna savstarpējām attiecībām. Šie žesti grezno sarunu; pareizi tos lietojot, mēs varam uzsvērt, ka esam savējie, piemēram, apnikuma brīdī, novelkot plaukstu gar pazodi, vai priekā par kāda paveikto, pacelt īkšķi uz augšu. Kā, piemēram, neapmierinātības gadījumā paužot savu attieksmi, varam pretī saņemt neizpratni vai pat iegūt negatīvu vērtējumu.

Lai komunikatīvo žestu daudzums negatīvi neietekmētu saskarsmi, der atcerēties, ka to daudzums sarunā ir stingri jākontrolē, pārāk mazs žestikulācijas diapazons liecina par pasivitāti un intereses trūkumu.

Bet svarīgi ir atcerēties, ka žesti palīdz akcentēt verbālo informāciju un ir ļoti uzskatāmi, tādēļ parasti partneris tos uztver emocionāli neitrāli vai pat labvēlīgi. Taču žestu pārpilnība var radīt nedaudz rezervētu, varbūt pat nicinošu saskarsmes partnera attieksmi.

Žestu veidi

Literatūra

Omarova S. Cilvēks runā ar cilvēku.- R.:,1995.
Kupčs J. Saskarsmes būtība.- R.:Zvaigzne, 1997.