Sarkankakla tītiņš
Sarkankakla tītiņš (Jynx ruficollis) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga. Izdala trīs pasugas.[1][2] Lai arī sarkankakla tītiņa izplatības areāls ir ļoti plašs, tam ir vairākas izolētas populācijas, kas dzīvo Āfrikas centrālajā daļā un dienvidos.[3] Sarkankakla tītiņš mājo savannā, kur aug veci koki un kuros ir dzeņu vai bārdaiņu izveidoti dobumi ligzdošanai.
| Sarkankakla tītiņš Jynx ruficollis (Wagler, 1830) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Dzilnveidīgie (Piciformes) |
| Dzimta | Dzilnu dzimta (Picidae) |
| Apakšdzimta | Tītiņu apakšdzimta (Jynginae) |
| Ģints | Tītiņi (Jynx) |
| Suga | Sarkankakla tītiņš (Jynx ruficollis) |
 Sarkankakla tītiņš Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Sarkankakla tītiņa izplatības areāls ir ļoti plašs. Tas sastopams Angolā, Burundi, Kamerūnā, Centrālāfrikas Republikā, Kongo Republikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Etiopijā, Gabonā, Kenijā, Lesoto, Mozambikā, Nigērijā, Ruandā, Dienvidāfrikā, Svatini, Tanzānijā, Ugandā un Zambijā.[3] Lai arī trūkst datu par sugas populācijas lielumu, suga šobrīd netiek uzskatīta par apdraudētu.[3]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuSarkankakla tītiņš ir neliela auguma putns, bet, salīdzinot ar Eirāzijā dzīvojošo tītiņu, tas ir nedaudz lielāks. Sarkankakla tītiņa ķermeņa garums ir apmēram 19 cm, svars tēviņiem 52—59 g, mātītēm 46—52 g.[4] Ārēji tas vairāk atgādina dažus zvirbuļveidīgos putnus, nekā dzilnveidīgos. Tas ir slaids, rudibrūni raibs. Mugurpuse ir pelēkāka un tumšāka nekā vēderpuse, kas ir samērā gaiša. Uz rīkles, krūšu augšpusē un zemastē tam ir koši ruds apspalvojums, kas kontrastaini nodalās no gaišākā vēdera apspalvojuma. Uz rīkles ir tumšākas šķērssvītru joslas, bet uz vēdera vertikālas garenjosliņas.[4] Knābis ir pelēkbrūns ar tumšāku galu, acis brūnas. Sarkankakla tītiņam ir pagarš kakls, kuru tas uztraukumā izloka, grozot galvu un šņācot kā čūska, kā arī satraukumā tas uzbož cekulu. Abi dzimumi izskatās vienādi. Jaunajiem putniem rudā rīkle ir pelēcīgāka, mugura tumšāka un raibāka.[4]
Kā visiem dzilnveidīgajiem sarkankakla tītiņa pēdām divi vidēji pirksti ir vērsti uz priekšu, bet abi malējie uz atpakaļu, kas nodrošina putniņam spēju staigāt vertikāli pa koka stumbru.[5] Sarkankakla tītiņam, tāpat kā citām dzilnām un dzeņiem, mēle ir lipīga un lidojums ir viļņveidīgs. Tā astes spalvas nav stīvas kā citiem dzilnveidīgajiem, tādēļ tas vairāk uzturas koku zaros, nekā uz stumbriem.
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuSarkankakla tītiņš sastopams savannas mežos, atklātā savannā un mežmalās. Tas ir ļoti parasts ligzdotājs sausajos akāciju mežos un krūmājos upīšu krastos. Tas ir arī bieži sastopams apdzīvoto vietu tuvumā un kultivētos dārzos. Sarkankakla tītiņš mājo reģionos, kas ir 600—3000 metrus virs jūras līmeņa. Kenijā tas sastopams no 1400—2500 metriem virs jūras līmeņa.[4] Sarkankakla tītiņi pamatā ir nometnieki, bet reizēm tie klejo.[4]
Sarkankakla tītiņš galvenokārt barojas ar skudrām un to kāpuriem, bet tas barojas arī ar citiem nelieliem posmkājiem. Barību meklē uz koku stumbriem, trupējošos kokos un uz zemes, kur tas pārvietojas ar īsiem lēcieniem.[4]
Ligzdošana
labot šo sadaļuRiesta laikā sarkankakla tītiņa tēviņš izrāda uzmanību mātītei, to barojot, arī perēšanas laikā tēviņš baro mātīti. Tā kā tītiņi paši dobumus nekaļ, tie ligzdošanai piemeklē jau gatavus dobumus vai putnu būrīšus. Dējumā ir 3—4 olas, reizēm līdz sešām. Inkubācijas periods ilgst 12—15 dienas, perē abi vecāki, kā arī par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni tiek baroti ar skudrām un to oliņām. Ļoti bieži sezonā ir divi perējumi.[4]
Sistemātika
labot šo sadaļuSarkankakla tītiņam ir 3 pasugas:[2]
- Jynx ruficollis aequatorialis (Rüppell, 1842) — Etiopija;
- Jynx ruficollis pulchricollis (Hartlaub, 1884) — Nigērijas dienvidaustrumi, Kamerūna un līdz Zairas ziemeļrietumiem, Sudānas dienvidos un Ugandas ziemeļrietumos;
- Jynx ruficollis ruficollis (Wagler, 1830) — Gabonas dienvidaustrumos, Ugandas dienvidrietumos un austrumos, Kenijas dienvidrietumos, Tanzānijas ziemeļos, Angolā, Zambijas ziemeļrietumos un Dienvidāfrikas austrumos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ World Bird List: Woodpeckers, 2020
- ↑ 2,0 2,1 «IBC: Rufous-necked Wryneck (Jynx ruficollis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. maijā. Skatīts: 2014. gada 7. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Jynx ruficollis
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 «Oiseaux birds: Rufous-necked Wryneck». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. maijā. Skatīts: 2014. gada 7. februārī.
- ↑ Witherby, H. F. (ed.) (1943). Handbook of British Birds, Volume 2: Warblers to Owls. H. F. and G. Witherby Ltd. pp. 292–296.