Tītiņi jeb grozgalvji (Jynx) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu ģints, kas ir vienīgā tītiņu apakšdzimtā (Jynginae). Šajā ģintī apvienotas 2 dzilnveidīgo putnu sugas, kas sastopamas tikai Vecajā PasaulēEirāzijā un Āfrikā.[1][2][3] Latvijā sastopama Eirāzijas tītiņu ģints suga — tītiņš (Jynx torquilla).[4]

Tītiņi
Jynx (Linnaeus, 1758)
Tītiņš (Jynx torquilla)
Tītiņš (Jynx torquilla)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaDzilnveidīgie (Piciformes)
DzimtaDzilnu dzimta (Picidae)
ApakšdzimtaTītiņu apakšdzimta (Jynginae)
ĢintsTītiņi (Jynx)
Tītiņi Vikikrātuvē

Kopīgās īpašības

labot šo sadaļu
 
Sarkankakla tītiņš (Jynx ruficollis) mājo Āfrikā

Līdzīgi kā citiem dzilnveidīgajiem putniem tītiņiem ir lielas galvas, garas mēles un pēdas ar 4 pirkstiem, no kuriem malējie pirksti vērsti uz aizmuguri, bet vidējie uz priekšu. Tomēr atšķirībā no dzilnu apakšdzimtas sugām tiem nav stīvo astes spalvu, kuras dzeņi un dzilnas izmanto, lai atspiestos, kamēr atrodas uz koka stumbra. Tītiņi tādēļ uzturas koku zaros biežāk, nekā uz koku stumbriem. Arī to knābji ir īsāki un nav piemēroti cietu koku kalšanai vai dobumu izveidošanai.[5][6]

Abām tītiņu sugām ir brūni raibumots apspalvojums, kas tiem palīdz saplūst ar apkārtējo vidi. Savu nosaukumu — grozgalvji — šie putniņi ieguvuši tadēļ, ka spēj pagriezt savas galvas par gandrīz 180°, bet grozot uz abām pusēm tas var redzēt gandrīz visus 360°.[5] Ja tos iztraucē perēšanas laikā, tītiņi kā čūskas groza galvu un šņāc.[5]

Tītiņi galvenokārt barojas ar skudrām, kuras atrod, kaļot trupējošu koku vai rakņājot augsni. Ligzdošanai tie paši dobumus netaisa, bet izmanto dzeņu vai dzilnu izkaltos dobumus. Olas ir baltas.

Tītiņu ģints (Jynx)

Ārējās saites

labot šo sadaļu