Tītiņi
Tītiņi jeb grozgalvji (Jynx) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu ģints, kas ir vienīgā tītiņu apakšdzimtā (Jynginae). Šajā ģintī apvienotas 2 dzilnveidīgo putnu sugas, kas sastopamas tikai Vecajā Pasaulē — Eirāzijā un Āfrikā.[1][2][3] Latvijā sastopama Eirāzijas tītiņu ģints suga — tītiņš (Jynx torquilla).[4]
Tītiņi Jynx (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Tītiņš (Jynx torquilla) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Dzilnveidīgie (Piciformes) |
Dzimta | Dzilnu dzimta (Picidae) |
Apakšdzimta | Tītiņu apakšdzimta (Jynginae) |
Ģints | Tītiņi (Jynx) |
Tītiņi Vikikrātuvē |
Kopīgās īpašības labot šo sadaļu
Līdzīgi kā citiem dzilnveidīgajiem putniem tītiņiem ir lielas galvas, garas mēles un pēdas ar 4 pirkstiem, no kuriem malējie pirksti vērsti uz aizmuguri, bet vidējie uz priekšu. Tomēr atšķirībā no dzilnu apakšdzimtas sugām tiem nav stīvo astes spalvu, kuras dzeņi un dzilnas izmanto, lai atspiestos, kamēr atrodas uz koka stumbra. Tītiņi tādēļ uzturas koku zaros biežāk, nekā uz koku stumbriem. Arī to knābji ir īsāki un nav piemēroti cietu koku kalšanai vai dobumu izveidošanai.[5][6]
Abām tītiņu sugām ir brūni raibumots apspalvojums, kas tiem palīdz saplūst ar apkārtējo vidi. Savu nosaukumu — grozgalvji — šie putniņi ieguvuši tadēļ, ka spēj pagriezt savas galvas par gandrīz 180°, bet grozot uz abām pusēm tas var redzēt gandrīz visus 360°.[5] Ja tos iztraucē perēšanas laikā, tītiņi kā čūskas groza galvu un šņāc.[5]
Uzvedība labot šo sadaļu
Tītiņi galvenokārt barojas ar skudrām, kuras atrod, kaļot trupējošu koku vai rakņājot augsni. Ligzdošanai tie paši dobumus netaisa, bet izmanto dzeņu vai dzilnu izkaltos dobumus. Olas ir baltas.
Sistemātika labot šo sadaļu
Tītiņu ģints (Jynx)
- Sarkankakla tītiņš (Jynx ruficollis)
- Tītiņš (Jynx torquilla)
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tītiņi |