Sabiedroto iebrukums Sicīlijā

Sabiedroto iebrukums Sicīlijā, kas pazīstams arī kā Sicīlijas kauja un operācija Husky, bija liela Otrā pasaules kara kampaņa, kurā sabiedroto spēki 1943. gada jūlijā iebruka Sicīlijas salā un atņēma to Ass valstīm (fašistiskā Itālija un nacistu Vācija). Tas sākās ar lielu amfībiju un gaisa desanta operāciju, kam sekoja sešu nedēļu sauszemes kampaņa, ar kuru sākās Itālijas kampaņa.

Sabiedroto iebrukums Sicīlijā
Daļa no Otrā pasaules kara Itālijas kampaņas

Sabiedroto armijas desanta izcelšanās karte Sicīlijā 1943. gada 10. jūlijā operācijas Husky ietvaros
Datums1943. gada 9. jūlijs – 17. augusts
Vieta
Iznākums Sabiedroto uzvara
Teritoriālās
izmaiņas
Sicīliju okupēja sabiedroto spēki
Karotāji

Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija

Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valsts karogs: Kanāda Kanāda
Brīvā Francija[2]
Atbalstīja:
Valsts karogs: Austrālija Austrālija[3][4][5]
Sicīliešu partizāni[6]
Trešais reihs
Komandieri un līderi
Spēks
Iebrukuma spēki:
  • 160 000 karavīri
  • 600 tanki
  • 14 000 militārie transportlīdzekļi
  • 1800 lielgabali

Spēki augstākajā punktā:

  • 467 000 karavīri
  • Itālija:
    • 131 359[7]–252 000 karavīri[8]
    • 260 tanki
    • 1400 lidmašīnas
  • Valsts karogs: Vācijas Impērija Vācija:
    • 40 000–60 000 karavīri
Zaudējumi
  • Valsts karogs: Apvienotā KaralisteValsts karogs: Kanāda Lielbritānija un Kanāda:[9]
    • 2938 nogalināti
    • 9212 ievainoti
    • 2782 pazuduši bez vēsts
  • Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV:[9]
    • 2811 nogalināti
    • 6471 ievainoti
    • 686 pazuduši bez vēsts
  • Itālija:[10]
    • 4678 nogalināti
    • 32 500 ievainoti
    • 116 861 sagūstīti vai pazuduši bez vēsts[11]
  • Valsts karogs: Vācijas Impērija Vācija:
    • 13 500 ievainoti
    • 10 106 sagūstīti vai pazuduši bez vēsts

Operācija sākās naktī no 9. uz 10. jūliju un beidzās 1943. gada 17. augustā. Tā bija lielākā desanta uzbrukuma operācija tajā laikā. Sabiedroto pavēlniecība izmantoja desanta pieredzi Sicīlijā lielākajai Normandijas desanta operācijai, kas joprojām ir lielākā desanta operācija militārajā vēsturē līdz šai dienai.

Operācijai izdevās sasniegt savus mērķus: Ass valstu sauszemes, gaisa un jūras spēki tika padzīti no salas, tika atvērti Vidusjūras jūras ceļi, un Itālijas diktators Benito Musolīni tika gāzts no valsts vadītāja amata. Un tika sākts sabiedroto karaspēka iebrukums Itālijā.

Pēc dažu militāro ekspertu domām, sabiedroto desanta Sicīlijā veicināja Vācijas ofensīvas, kas sākās 1943. gada 5. jūlijā netālu no Kurskas, atcelšanu un piespieda Hitleru pārsviest daļu sava karaspēka uz Itāliju, lai stiprinātu šo stratēģisko virzienu.[12]

Priekšvēsture

labot šo sadaļu

Karojošās puses

labot šo sadaļu

Sabiedroto spēki sastāvēja galvenokārt no amerikāņu, britu un kanādiešu vienībām. Arī dažas citas antifašistiskās koalīcijas valstis (Austrālija) piedalījās operācijas veikšanā ar gaisa un jūras spēkiem.

Ģenerālis Harolds Aleksanders vadīja sabiedroto sauszemes spēkus, kas tika apvienoti 15. armijas grupā, kurā ietilpa: Lielbritānijas 8. ģenerāļa Bernarda Montgomerija armija (to atbalstīja 1. Kanādas kājnieku divīzija, kas bija daļa no 1. Kanādas armijas, kas bāzējās Anglijā) un ASV 7. armija Džordža Patona vadībā. Karaspēka grupas komandieris bija ģenerālis Dvaits Eizenhauers. Kopējais sabiedroto karaspēka skaits bija 470 tūkstoši cilvēku.[13]

Salu aizstāvēja Itālijas ģenerāļa Alfredo Guconi 6. armija, kas sastāvēja no 12. un 16. krasta apsardzes korpusa, četrām frontes divīzijām, 14. vācu tanku korpusa un citām armijas vienībām. Kopumā Sicīlijā atradās 300 tūkstoši itāļu un 40 tūkstoši vācu karavīru, vismaz 147 tanki un aptuveni 220 artilērijas vienības. Itāļi drīz nosūtīja papildu 12 000 karavīru un 91 tanku.

Dezinformācijas operācija

labot šo sadaļu

Lai maldinātu ienaidnieku, britu izlūkdienesti veica veiksmīgu operāciju “Maltā gaļa” - kad netālu no Spānijas krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija portfelis ar “slepenajiem” dokumentiem, saskaņā ar kuru sabiedroto spēki veiks desanta operāciju Grieķijā nevis Sicīlijā.[14]

Viltojums uz Hitleru atstāja tik lielu iespaidu, ka viņš noraidīja Musolīni viedokli, ka sabiedroto desanta operācija notiks Sicīlijā, un sāka gatavoties Grieķijas, Sardīnijas un Korsikas aizsardzībai. Lai organizētu aizsardzību, Ervīns Rommels tika nosūtīts uz Grieķiju kā “militārais atašejs”, tur ieradās 1. tanku divīzija no Francijas, un vēl divām tanku divīzijām tika pavēlēts sagatavoties izbraukšanai no Padomju Savienības.

Turklāt jau 1942.-1943. gada ziemā Vācijai radās jautājums, cik ilgi Itālijas sabiedrotie turpinās pildīt savas saistības. Itāļu nevēlēšanās turpināt cīņu līdz 1943. gada 11. jūnijam kļuva acīmredzama. Šajā dienā Pantellerijas salas itāļu garnizons padevās sabiedrotajiem. Musolīni pārvērta salu par spēcīgu nocietinājumu pie Vidusjūras, kurā kapitulācijas brīdī, ieskaitot kaujas gatavās artilērijas un gaisa spēku formējumus, atradās 10 tūkstoši karavīru.

Kaujas darbība

labot šo sadaļu

Desanta operācija un kaujas piekrastē

labot šo sadaļu
 
504. PIR amerikāņu desantnieki dodas uz Sicīliju 1943. gada jūlijā

Desanta dienā pūšot stipram vējam, tika apgrūtināta operācijas darbība, bet veicināja pārsteiguma momentu. Desanta spēki ieradās Sicīlijas dienvidu un austrumu krastos: britu karaspēks austrumos, bet amerikāņu karaspēks salas centrā. Kanādas karaspēks, saskaroties ar spītīgo ienaidnieka pretestību, ieradās netālu no Pačīno ciema.

Spēcīgais vējš izrādījās nopietns šķērslis: daudzas sabiedroto lidmašīnas novirzījās no kursa un puse amerikāņu desantnieku nespēja sasniegt norādīto galamērķi. Arī britu desanta spēku virzība, kas tika izsēdināti no planieriem, negāja tik gludi kā varētu to vēlēties. Turklāt mērķi sasniedza tikai divpadsmit planieri, daudzi planieri iekrita jūrā un tajos esošie desantnieki noslīka. Neskatoties uz neveiksmēm, izkliedētās desantnieku vienības izmantoja pārsteigumu, lai uzbruktu ienaidnieka patruļām un izraisītu pretiniekam apjukumu. Slikto laikapstākļu dēļ ievērojama karaspēka daļa nolaidās ne tur, kur bija plānojuši, pārkāpjot noteiktos kaujas formējumus, turklāt sešas stundas vēlāk, nekā paredzēts. Tomēr ceļā uz Sirakūzām briti gandrīz nesastapa pretestību. Toties kanādieši saskārās ar pieaugošu pretestību no itāļu puses, kuri bija ieņēmuši pozīcijas apkārtējos kalnos. Viņi pat tika nospiesti atpakaļ uz piekrasti, taču ievērojamais sabiedroto pastiprinājums apturēja itāļu pretuzbrukumu, un kanādieši varēja virzīties uz priekšu.

  1. Spencer C. Tucker. World War II at Sea: An Encyclopedia, Volume 1 (2011 izd.). Santa Barbara, Calif. : ABC-CLIO, LLC., 2011. gada 30. novembris. 374. lpp. ISBN 9781598844573. Skatīts: 2015. gada 13. marts.
  2. Gaujac, p. 68
  3. Royal Australian Navy – the corvettes/minesweepers HMAS Veidne:HMAS, Veidne:HMAS, HMAS Veidne:HMAS, HMAS Veidne:HMAS, HMAS Veidne:HMAS, HMAS Veidne:HMAS, HMAS Veidne:HMAS, and HMAS Veidne:HMAS
    Royal Australian Air ForceNo. 3 Squadron RAAF (fighters), No. 450 Squadron RAAF (fighters), No. 458 Squadron RAAF (maritime patrol), and No. 462 Squadron RAAF (heavy bombers)
  4. «SICILY 1943 Battle Honors». Royal Australian Navy Official site. For service in the prescribed area, 10 July to 17 August 1943
  5. «450 Squadron RAAF Roll of Honour». Queensland War Memorial Register. 2015. gada 16. septembris.
  6. «Liberation: The Second World War in Sicily». Best of Sicily.
  7. Le Operazioni in Sicilia e in Calabria (Luglio-Settembre 1943), Alberto Santoni, p.400, Stato maggiore dell'Esercito, Ufficio storico, 1989
  8. Including Navy and Air Force personnel.
  9. 9,0 9,1 Basil H. Liddel Hart. A History of the Second World War. London, Weidenfeld Nicolson, 1970. 627. lpp.
  10. Ufficio storico dello Stato Maggiore dell'Esercito (USSME). Le operazioni in Sicilia e in Calabria. Rome, 1993. 400–401. lpp.
  11. «La guerra in Sicilia». Sbarchi Alleati in Italia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. janvārī. Skatīts: 2023. gada 14. oktobrī.
  12. «Великая, но не только Отечественная. Вклад союзников по антигитлеровской коалиции в победу над нацизмом». Новая газета.
  13. Нимиц Ч. У., Поттер Э. Б. Война на море (1939-1945). — Смоленск: Русич, 1999. — С. 219. — ISBN 5-88590-970-9
  14. «Как труп британского нищего провел нацистскую Германию». BBC News Русская служба. 2010. gada 3. dec.

Ārējās saites

labot šo sadaļu