Antante

Šis raksts ir par 1907. gada savienību. Par citām jēdziena Antante nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Antante (no franču: entente — 'saprašanās') bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Apvienoto Karalisti, Francijas Trešo republiku un Krievijas Impēriju. Apvienība radās no vairākiem līgumiem, kuru mērķis bija novērst Trejsavienības draudus, ko veidoja Vācija, Austroungārija un Itālija. Antantes pamatus ielika 1894. gada Francijas un Krievijas alianse, kam sekoja Entente Cordials starp Franciju un Apvienoto Karalisti 1904. gadā, un visbeidzot to nostiprināja 1907. gada Angļu-Krievu Antantes savienība.

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti

Vēsture

1894. gadā tika noslēgta savienība starp Franciju un Krievijas Impēriju, bet 1904. gadā starp Apvienoto Karalisti un Franciju. 1907. gadā tika noslēgts angļu-krievu līgums.

Britu impērijas kolonijas sniedza ievērojamu devumu karadarbībā, kaut arī to karaspēki atradās britu Kara ministrijas pārvaldē. Austrāliešu, indiešu un kanādiešu karavīri tika formēti atsevišķās divīzijās un tās komandēja austrāliešu, indiešu un kanādiešu komandieri, kas pakļāvās britu un/vai franču ģenerāļiem.

ASV prezidents Vudro Vilsons un viņa vadītā administrācija nevēlējās kļūt par sabiedroto šī vārda tiešajā nozīmē. ASV pieteica karu Vācijai, balstoties uz to, ka vācu spēki pārkāpa amerikāņu neitralitāti, uzbrūkot starptautiskajos ūdeņos esošajiem kuģiem. ASV iesaistījās karā kā formāli Francijas un Britu impērijas sabiedrotie, taču kara laikā ieturēja diplomātisku distanci ar šīm valstīm.

Antantes Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī atzina Latvijas Republiku par de iure patstāvīgu valsti (Briāna nota).

Antantes darbība

Antantes rašanās vēl nenozīmēja pastāvīgu sadalījumu divos pretējos spēku blokos. Situācija palika elastīga. Krievijas impērijas saskaņošana ar Eiropas diviem lielākajiem spēku centriem bija pretrunīga abās pusēs. Daudzi Krievijas konservatori neuzticējās sekulārajiem frančiem un atcerējās britu pagātnes diplomātiskos manevrus, lai bloķētu Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos. Savukārt izteikti franču un britu žurnālisti, akadēmiķi un parlamentārieši uzskatīja reakcionāro cara režīmu par nepatīkamu. Neuzticība saglabājās pat kara laikā, kad britu un franču politiķi pauda atvieglojumu, kad cars Nikolajs II atkāpās un viņu aizstāja Krievijas Pagaidu valdība pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā. Pat piedāvājums par politisko patvērumu Romanoviem tika britu karalistes atsaukts, baidoties no tautas reakcijas. Arī Francija nekad neizvirzīja patvēruma jautājumu gāztajam caram.

Sabiedrotās valstis

• Beļģija (ieskaitot Beļģijas koloniālos spēkus)
• Britu impērija
  • Austrālija — Britu impērijas sastāvdaļa
  • Britu kroņa kolonijas
  • Kanāda — Britu impērijas sastāvdaļa
  • Britu Indija — Britu impērijas sastāvdaļa
  • Jaunzēlande — Britu impērijas sastāvdaļa
  • Ņūfaundlenda
  • Dienvidāfrika — Britu impērijas sastāvdaļa
  • Apvienotā Karaliste
• Japāna — Japānas Impērija
• Francija — Trešā republika
• Grieķija — no 1915. gada oktobra
• Itālija — no 1915. gada aprīļa
• Melnkalnes karaliste
• Serbija — Serbijas karaliste
• Portugāle — ieskaitot Portugāles koloniālos spēkus. No 1916. gada marta.
• Rumānija — 1916. gada augusts — 1918. gada maijs
• Krievija — Krievijas Impērija, līdz 1917 gada novembrim
• ASV — no 1917. gada aprīļa

Pārējie sabiedrotie:

• Albānija
• Andora
• Armēnija — no 1918. gada maija
• Bolīvija — no 1917. gada aprīļa
• Brazīlija — no 1917. gada oktobra
• Ķīna — no 1917. gada augusta
• Kostarika — no 1918. gada maija
• Kuba — no 1917. gada aprīļa
• Čehoslovākijas republika — no 1918. gada oktobra
• Ekvadora — no 1917. gada decembra
• Gvatemala — no 1918. gada aprīļa
• Libērija — no —1917. gada augusta
• Haiti — no 1918. gada jūlija
• Hondurasa — no 1918. gada jūlija
• Nikaragva — no 1918. gada maija
• Panama — no 1917. gada decembra
• Peru — no 1917. gada oktobra
• Sanmarīno — no 1915. gada jūnija
• Siāma (tagadējā Taizeme) — no 1917. gada jūlija
• Urugvaja — no 1917. gada oktobra

Līderi

Džordžs V — Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis, Indijas imperators
Herberts Henrijs Askvits — Lielbritānijas premjerministrs
Deivids Loids Džordžs — Lielbritānijas premjerministrs
Duglass Heigs — Britu ekspedīcijas spēku komandieris
Džons Dželiko — britu jūras spēku komandieris
Horācijs Herberts Kičners — Liebritānijas kara ministrs

Reimons Puankarē — Francijas prezidents
Žoržs Klemanso — Francijas premjerministrs
Žozefs Žofrs — Francijas armijas komandieris
Ferdinands Fošs — Francijas armijas komandieris, galvenais sabiedrotu spēku komandieris
Roberts Nivels — Francijas armijas komandieris
Filips Petēns — Francijas armijas komandieris

Nikolajs II — Krievijas imperators
Lielhercogs Nikolajs Romanovs — Kaukāza spēku komandieris
Aleksandrs Samsonovs — Otrās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris
Pauls fon Rennenkampfs — Pirmās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris
Nikolajs Ivanovs — Krievijas Impērijas armijas komandieris dienvidrietumu frontē
Aleksejs Brusilovs — Dienvidrietumu frontes komandieris

Petars I — Serbijas karalis
Radomirs Putņiks — Serbijas armijas ģenerālkomandieris
Petars Bojovičs — 1. Serbijas armijas komandieris, vēlāk armijas ģenerālkomandieris
Stepa Stepanovičs — 2. Serbijas armijas komandieris
Živojins Mišičs — 1. Serbijas armijas komandieris

Alberts I — Beļģijas karalis
Viktors Emanuels III — Itālijas karalis
Luidži Kadorna — Itālijas armijas ģenerālkomandieris
Armando Diazs — Itālijas armijas komandieris
Luidži Amadeo — Itālijas Adrijas flotes komandieris
Konstantīns Prežans — Rumānijas armijas komandiers
Aleksandrs Averasku — Rumānijas 2., 3. un Dienvidu grupas armijas komandieris

Vudro Vilsons — ASV prezidents, ASV armijas ģenerālkomandieris
Ņūtons Beikers — ASV kara ministrs
Džons Peršings — ASV ekspedīcijas spēku komandieris
Imperators Taiso — Japānas imperators
Okuma Šingenobu — Japānas premjerministrs

Anglo-Krievijas konvencija

Krievija nesen bija zaudējusi pazemojošo Krievijas un Japānas karu, kas bija viens no 1905. gada revolūcijas cēloņiem Krievijā, un uzsākusi pārveidi par konstitucionālu monarhiju. Lai gan kara ar Japānu laikā alianse tika uzskatīta par bezjēdzīgu, tā bija vērtīga Eiropas teātrī, lai novērstu Trejsavienības draudus. Tomaševskis apraksta Antantes attiecību attīstību no Krievijas viedokļa laika posmā no 1908. līdz 1914. gadam kā progresu no nestabilas izpratnes kopuma, kas izturēja dažādas krīzes un izveidojās kā pilntiesīga alianse pēc Pirmā pasaules kara uzliesmojuma.

1907. gadā tika panākta vienošanās par angļu-krievu Antanti, kas mēģināja atrisināt virkni ilgstošu strīdu par Persiju, Afganistānu un Tibetu un izbeigt abu valstu sāncensību Vidusāzijā ar iesauku " Lielā spēle" un palīdzēja novērst britu bažas par Bagdādes dzelzceļu, kas palīdzētu Vācijas ekspansijai Tuvajos Austrumos.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)