Vistu vanags
Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns. Tā ir viena no divām vanagu ģints sugām, kas sastopama Latvijā; otra suga ir zvirbuļvanags. Izdala 10 pasugas,[1] no kurām Latvijā sastopama nominālpasuga — Accipiter gentilis gentilis.[2]
| Vistu vanags Accipiter gentilis (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
| Dzimta | Vanagu dzimta (Accipitridae) |
| Apakšdzimta | Vanagu apakšdzimta (Accipitrinae) |
| Ģints | Vanagu ģints (Accipiter) |
| Suga | Vistu vanags (A. gentilis) |
| Izplatība | |
 Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu kā nometnieks | |
 Vistu vanags Vikikrātuvē | |
Vistu vanaga izplatības areāls aptver ziemeļu puslodes mēreno joslu. Tas ir sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Visbiežāk vistu vanaga populācijas ir nometnieki, tomēr no aukstākajiem reģioniem tas ziemas periodā migrē uz dienvidiem. Pasaulē vistu vanags nav apdraudēta suga.
Vistu vanags ir attēlots Azoru salu karogā. Salu nosaukums cēlies no vistu vanaga nosaukuma portugāļu valodā — açor, jo portugāļu jūras braucēji, kas atklāja salu arhipelāgu, domāja, ka pirmais putns, ko tie salā ieraudzīja, ir vistu vanags. Tomēr vēlāk noskaidrojās, ka tas bija peļu klijāns (Buteo buteo rothschildi), un vistu vanags salās nekad nav dzīvojis.
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā vistu vanags ir samērā parasts ligzdotājs un ziemotājs, bet to skaits ir ievērojami mazāks nekā 20. gadsimta pirmajā pusē.[3] Ornitologi uzskata, ka vistu vanagu skaits samazinājās, 1990. gados likvidējot kolhozu lopu fermas. Caurmērā pie katras fermas pa kādam vistu vanagam medīja tuvumā dzīvojošos putnus, piemēram, mājas baložus. Pēc fermu likvidācijas vistu vanagiem nācās meklēt citas barošanās vietas, mūsdienās tas nereti novērojams pilsētā, medījot putnus.[3]
Ceļošanas laikā un ziemā Latvijas teritorijā nelielā skaitā uzturas vanagi arī no ziemeļu un austrumu teritorijām.[2] Latvijā ligzdo 2000—3000 pāri, ziemo 4000—5000 putnu.[3]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
.jpg)
Vistu vanags ir lielākais vanagu ģints (Accipiter) putns.[4] Mātītes kā visiem vanagu dzimtas putniem ir lielākas nekā tēviņi. Mātīte var būt 10—25% lielāka par tēviņu. Mātītes ķermeņa garums ir 58—64 cm, spārnu plētums 108—127 cm, svars 2,2 kg. Tēviņa ķermeņa garums ir 46—57 cm, spārnu plētums 89–105 cm, masa 515 g.[5]
Lielākajai daļai pasugu ir zilganpelēka mugura un balta pavēdere un krūtis ar pelēkām, šaurām josliņām. Izņēmums ir Āzijas pasugas, kuras var būt gandrīz baltas vai kurām mugura ir gandrīz melna. Jaunajiem putniem muguras un šaurās krūšu josliņas ir brūnas. Vistu vanagam arī asti grezno horizontālas, melnas vai brūnas joslas. Pieaugušiem indivīdiem virs acs ir balta svītra, kas atgādina uzaci. Jauniem putniem acis ir gaiši dzeltenā krāsā, pieaugot tās kļūst tumšākas un krāsa intensīvāka. Ziemeļamerikas vistu vanagiem acis kļūst tumši sarkanas, bet Eiropas un Āzijas pasugām koši oranžas. Acis košo toni iegūst tikai putna otrajā dzīves gadā.
Vistu vanagam ir īsi, plati spārni un gara aste, kas nodrošina izcilu manevrēšanu mežā starp kokiem. Lidošanas ritms ir spārna vēziens, vēziens, planēšana. Vistu vanags lidojot spēj sasniegt 61 km/h.[6] Lidojumā to bieži sajauc ar medību piekūnu (Falco rusticolus). Eirāzijā vistu vanagu tēviņu mēdz bieži sajaukt ar zvirbuļu vanaga mātīti. Tomēr salīdzinoši vistu vanags ir masīvāks, lielāks un ar relatīvi garākiem spārniem. Ziemeļamerikā jaunos putnus reizēm sajauc ar mazāko Kupera vanagu, tomēr vistu vanags ir lielāks un masīvāks.
Uzvedība
labot šo sadaļuVistu vanags mājo skujkoku vai jauktu koku mežos. Ligzdošanas laikā tie izvēlas mežus ar veciem, lieliem kokiem. Lai arī lielākā daļa vistu vanagu ir nometnieki, aukstās ziemās ziemeļu reģionu populācijas tie migrē nedaudz uz dienvidiem.[7]
Pavasarī, kad sākas riests, vistu vanagi debesīs izpilda iespaidīgu riesta "deju" lidojumā. Šajā laikā ir iespēja novērot citkārt tik uzmanīgo un kautrīgo meža putnu. Riesta laikā vistu vanaga sauciens atgādina kaijas kliegšanu. Pāris agresīvi aizsargā savu teritoriju no ikviena traucētāja, ieskaitot cilvēkus un lāčus.
Barība
labot šo sadaļuTas barojas galvenokārt ar maziem un vidēja lieluma putniem un zīdītājiem, upurus medījot mežā un mežmalās. Reizēm vistu vanagu var novērot zemu lidojam virs kādas nelielas pļaviņas vai gar mežmalu, pārbaudot, vai nav piemērots medījums. Tie parasti medī jebkuru upuri, kas pagadījies to ceļā. Iecienīts medījums ir dažādi rubeņu dzimtas putni, fazāni, zosis, kaijas, kovārņi, baloži, zaķi un vāveres. Salīdzinot ar citām vanagu ģints sugām, vistu vanags medī daudz dažādāku medījumu un neaprobežojas tikai ar putnu medīšanu.[7][8] Medījuma masa vidēji ir apmēram 275 grami,[9] bet reizēm tiek nomedīts medījums, kas sver divas reizes vairāk nekā pats vistu vanags, piemēram, lapsa.[10]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Ligzdošanas teritorijā vistu vanagi atgriežas martā vai aprīlī. Olas tie sāk dēt aprīļa beigās vai maijā. Mātīte parasti nosēžas koka zarā, kas tai liekas piemērota vieta ligzdas būvniecībai, un sauc tēviņu. Ligzdu būvē tēviņš. Tiek veidota vai nu jauna ligzda, vai saremontēta vecā.[10] Ligzda parasti tiek iekārtota vecā, lielā kokā, augšējos zaros, vietā, ko labi nosedz koka lapas un zari, pasargājot no nokrišņiem un citiem plēsējiem.[10] Dējumā ir 2—4 olas. Bet var būt arī 1 ola vai 5 olas. Olas tiek dētas ik pēc 1—2 dienām.[10] Ola ir 59 mm gara un 45 mm plata. Tās masa apmēram 60 g. Inkubācijas periods sākas tad, kad visas olas ir izdētas, un tas ilgst 28—38 dienas. Mazie putnēni izšķiļas visi apmēram vienā laikā.[10] Kad mazie ir izšķīlušies, māte agresīvi apsargā ligzdu, uzbrūkot pat ļoti lieliem dzīvniekiem un cilvēkiem. Tēviņš medījumu nepienes pie ligzdas, bet nelielā attālumā. Viņš nosēžas uz kāda piemērota zara un sauc mātīti, lai tai atdotu medījumu. Pieaugušu putnu apspalvojums mazajiem sāk augt pēc 18 dienām, bet apspalvojums pilnībā ir izaudzis pēc 38 dienām. Tie spēj paši paēst pēc 28 dienām, bet ligzdu pamet pēc 35 dienām. Kad jaunie putni spēj paši ēst, mātīte sāk ik pa laikam pamest ligzdu un medīt tāpat kā tēviņš.[7] Iesākumā jaunie putni uzturas koka zarā, netālu no ligzdas. Tie sāk mēģināt lidot vēl pēc kādām 10 dienām. Jaunie tēviņi ir daudz smalkāki un mazāki nekā mātītes, un tie lidot sāk ātrāk.[10] Jaunie putni uzturas vecāku teritorijā apmēram līdz gada vecumam.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ World Bird List: New World vultures, Secretarybird, kites, hawks, eagles, 2020
- ↑ 2,0 2,1 «Vistu vanags». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. janvārī. Skatīts: 2012. gada 26. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «SNP: Vistu vanags». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. septembrī. Skatīts: 2012. gada 29. februārī.
- ↑ «Northern Goshawk». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. februārī. Skatīts: 2012. gada 26. februārī.
- ↑ Raptors of the World" by Ferguson-Lees, Christie, Franklin, Mead & Burton. Houghton Mifflin (2001), ISBN 0-618-12762-3.
- ↑ «Northern goshawk». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. augustā. Skatīts: 2012. gada 23. janvārī.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 ADW: Accipiter gentilis
- ↑ Northern Goshawk Diet During the Nesting Season in Southeast Alaska
- ↑ «Northern Goshawk diet in Minnesota: An analysis using video recording systems». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 29. februārī.
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 10,5 Northern Goshawk (Accipter gentilis)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vistu vanags.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Rīgas Zoodārzs: Vistu vanags
- Dziedava: Vistu vanags
- Putni (Aves) Arhivēts 2012. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Latvijas Daba: Vistu vanags
- Slīteres Nacionālais parks: Vistu vanags[novecojusi saite]
- Northern Goshawk (Accipiter gentilis) Arhivēts 2016. gada 5. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Cornell Lab of Ornithology: Northern Goshawk
- Identification: Northern goshawk Accipiter gentilis
- South Dakota: Northern Goshawk
- Goshawk