Rusofīlisms ir apbrīna un mīlestība pret Krieviju (ieskaitot arī Padomju Savienību un/vai Krievijas Impēriju), Krievijas vēsturi un krievu kultūru.

Prokrieviskie separātisti Doneckā, Ukrainas austrumos

19. gadsimtā rusofīliju bieži saistīja ar panslāvisma paveidiem.

Rusofīlisms Eiropā

labot šo sadaļu

Mīlestība vai vismaz simpātijas pret atsevišķām krievu kultūras izpausmēm Eiropā ir radušās dažādos laikos, tostarp kā apbrīna par krievu literatūras klasiku. Simpātijas pret krieviem Rietumvalstīs var balstīties arī uz masu kultūras stereotipiem — "krievu laipnība", "tradicionālā krievu viesmīlība" u. c.

No mūsdienu politiķiem bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders bieži tiek kritizēts par pārmērīgu rusofīlismu.[1]

Rusofīlisms Ukrainā

labot šo sadaļu

Pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas 1991. gadā ukraiņi, galvenokārt valsts austrumos un dienvidos, balsoja par Maskavai labvēlīgāku valdību. Krievijai un Ukrainai ir bijušas īpaši ciešas ekonomiskās saites, savukārt rusofīliskā politiskā partija Reģionu partija 2006. gadā kļuva par lielāko partiju Ukrainas parlamentā. Tā palika dominējošais spēks Ukrainas politikā līdz pat Eiromaidanam (2013−2014). Kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma 2014. gadā ukraiņu vispārējā attieksme pret Krieviju un krieviem ir kļuvusi daudz negatīvāka, lielākā daļa ukraiņu atbalsta dalību NATO un Eiropas Savienībā.[2]

  1. Анна Розэ. «С деньгами, но без репутации. Как Шрёдер стал подчиненным Путина». Радио Свобода (krievu), 2022-08-12. Skatīts: 2023-07-02.
  2. «3. Ukrainian Public Opinion: Dissatisfied with Current Conditions, Looking for an End to the Crisis | Pew Research Center». web.archive.org. 2021-10-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-31. Skatīts: 2023-07-02.

Ārējās saites

labot šo sadaļu