Separātisms

Separātisms (latīņu: separatus — 'atdalīts, atsevišķs')^[1] ir cilvēku grupas vēlme nošķirties, norobežoties no pārējiem valsts iedzīvotājiem, lai iegūtu autonomiju, vai pat vēlme pilnībā atdalīties no valsts. Šādas vēlmes pamatā var būt etniskās, valodiskās, reliģiskās, ekonomiskas, vēsturiskas un citas pretišķības starp dažādām grupām vienas valsts ietvaros. Noteiktos apstākļos separātisms var novest pie pilsoņu kara, genocīda un citām neadekvātas valsts pretreakcijas sekām. Pasaulē darbojas vairāki simti separātisku kustību, bet Eiropā pastāv vairāk kā septiņdesmit separātiskas kustības. Latvijā ar separātismu dažādos kontekstos saista Latgali.^[2]^[3]

AtsaucesLabot

↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 665. lpp.
↑ kasjauns.lv — Starp Eiropas separātiskajiem rajoniem arī Latgale
↑ Jānis Pleps. Latgales separātisma renesanse^{[novecojusi saite]}

Ārējās saitesLabot

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Separātisms.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Separātiskas kustības Eiropā (angliski)

Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 665. lpp.

[2] sjauns.lv — Starp Eiropas separātiskajiem rajoniem arī Latgale

[3] Jānis Pleps. Latgales separātisma renesanse^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]

[3]