Rudsānu zilastīte
Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns. Mājo Eiropas ziemeļaustrumos un Āzijā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
| Rudsānu zilastīte Tarsiger cyanurus (Pallas, 1773) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
 Mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) |
| Apakšdzimta | Čakstīšu apakšdzimta (Saxicolinae) |
| Ģints | Zilastītes (Tarsiger) |
| Suga | Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) |
| Sinonīmi | |
| |
 Rudsānu zilastīte Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu.JPG)
Rudsānu zilastītes izplatības areāla rietumu daļa sasniedz Krievijas ziemeļrietumus un nedaudz iesniedzas Somijas centrālajā daļā. Vienlaidus areāls plešas Sibīrijā no Urālu kalniem līdz Kamčatkai, Mongolijas ziemeļiem, Ķīnas ziemeļaustrumiem un Japānai. Ziemo Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā.[3] Rudsānu zilastīte mēdz ieklejot Rietumeiropā, galvenokārt Lielbritānijā.[4] Reizēm tā ieklejo Ziemeļamerikas rietumkrastā, parasti Aļaskas rietumos, bet ir novērota arī Kalifornijas rietumos.[5][6]
Latvijā
labot šo sadaļuRudsānu zilastītei Latvijā līdz šim bijuši trīs novērojumi (pirmais Birzgales pagastā, 2015. gadā), visos gadījumos putns noķerts tīklā gredzenošanai. Taču, iespējams, tā pie mums ieceļo regulāri: vairāki simti pāru ligzdo Somijas centrālajā un ziemeļu daļā, tuvāk Krievijas robežai; Zviedrijā līdz 2013. gada oktobrim reģistrēti 92 novērojumi; Igaunijā 5 novērojumi (turklāt bijusi pierādīta ligzdošana); Lietuvā līdz 2014. gadam bijuši 6 novērojumi.[3]
Izskats
labot šo sadaļu
Rudsānu zilastīte ir neliels dziedātājputns. Apmēram tikpat liela kā sarkanrīklīte, lai gan zilastītei ir īsāks knābis un garāka aste.[7] Ķermeņa garums 12—15 cm, spārnu plētums 21—24 cm, svars 10—18 g.[8][9]
Rudsānu zilastītei raksturīgs dzimumu dimorfisms: tēviņa apspalvojums ir košāks un krāsaināks nekā mātītei. Tēviņa galva, pleci, mugura, virsaste un aste ir koši zili. Spārnu lidspalvas pelēkbrūnas. Tumši zilajā sejā izceļas baltas svītras, kas stiepjas no knābja līdz acīm. Mātītes apspalvojums ķermeņa augšpusē ir olīvbrūns, izņemot virsasti un asti, kas tāpat kā tēviņam ir zilas. Abiem dzimumiem ir arī dzeltenoranži sāni (šai īpašībai dodot sugas nosaukumu), balta pakakle un pelēkbalts vēders. Knābis melns, kājas tumši brūnas. Ap acīm mātītei atšķirībā no tēviņa ir arī gaišs gredzens. Jaunie putni izskatās līdzīgi mātītei.[10][11] Rudenī, beidzoties ligzdošanas sezonai, tēviņu apspalvojuma intensīvais zilais tonis kļūst bālāks un no attāluma tie var atgādināt mātīti.[11]
Uzvedība
labot šo sadaļu.JPG)
.JPG)
Rudsānu zilastīte mājo skujkoku un jauktu koku mežos, priekšroku dodot mitriem, sūnainiem egļu mežiem, kuros daudz kritušu koku un ne pārāk biezs pamežs. Sastopama arī priežu mežos un mežos, kas jaukti ar bērziem un rododendriem.[1] Rudsānu zilastīte ir uzmanīgs un tramīgs putniņš, kas slēpjas no vērotājiem. Par tās klātbūtni vieglāk spriest pēc tēviņa dziedāšanas, kurš dziedot apmetas augstu koka galotnē.[10]
Barība
labot šo sadaļuRudsānu zilastīte barojas ar sīkiem bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar kukaiņiem un to kāpuriem (piemēram, vabolēm, tauriņiem, skudrām un lapsenēm). Ārpus vairošanās sezonas barojas arī ar augļiem un sēklām.[1][10] Barību meklē zemos krūmos un kokos, arī uz zemes vai ķerot kukaiņus lidojumā.[7][10]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLigzdošanas sezona ilgst no maija un jūnija līdz jūlijam vai augustam (atkarībā no izplatības reģiona).[1] Pavasarī pirmie atgriežas tēviņi un ieņem ligzdošanas teritoriju, apmēram 50 m rādiusā, par to paziņojot ar skaļu dziedāšanu. Drīz pēc tam ierodas mātītes un izvēlas sev partneri. Lai arī tiek veidoti monogāmi pāri, partneri var sapāroties arī ar citiem īpatņiem (gan mātītes, gan tēviņi).[10] Ligzdai kausveida forma, vīta no zāles, sūnām, papardēm, zariņiem, salmiem un saknītēm. No iekšpuses izklāta ar matiem, spalvām, smalkākiem zāļu stiebriņiem un reizēm ar priežu skujām. Ligzda var atrasties koka dobumā, zemes iedobē zem koka saknēm, zem krituša koka stumbra vai kraujas sienas iedobē.[1][10][11]
Parasti viens perējums, bet var būt arī otrais.[8] Dējumā ir 3—7 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem.[1][10] Inkubācijas periods ilgst apmēram 15 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj apmēram 15 dienu vecumā.[10][11]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN: Tarsiger cyanurus
- ↑ World Bird List: Chats, Old World flycatchers, 2020
- ↑ 3,0 3,1 Putni LV: Rudsānu zilastīte Tarsiger cyanurus
- ↑ Hoyo, J. del; et al., eds. (2005). Handbook of the Birds of the World, vol. 10. Barcelona: Lynx Edicions. p. 754. ISBN 84-87334-72-5.
- ↑ National Geographic (1999). Field Guide to the Birds of North America 3rd ed. ISBN 0-7922-7451-2.
- ↑ «Red-flanked Bluetail in California». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 1. oktobrī.
- ↑ 7,0 7,1 «Planet of Birds: Red-flanked Bluetail (Tarsiger cyanurus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 1. oktobrī.
- ↑ 8,0 8,1 Alive: Orange-flanked Bush-robin (Tarsiger cyanurus)
- ↑ «Red-flanked Bluetail. Синехвостка | Көкқұйрық». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 1. oktobrī.
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 10,5 10,6 10,7 «ARKive: Orange-flanked bush-robin (Tarsiger cyanurus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. februārī. Skatīts: 2018. gada 1. oktobrī.
- ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 «Nature Gate: Red-flanked Bluetail». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 19. septembrī. Skatīts: 2018. gada 1. oktobrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Latvijas Daba: Rudsānu zilastīte Arhivēts 2020. gada 22. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Xeno-Canto: Red-flanked Bluetail Tarsiger cyanurus (Pallas, 1773)
- IBC: Orange-flanked Bush-robin
- Avibase: Orange-flanked or Himalayan Bush-Robin Tarsiger (Tarsiger cyanurus, Pallas, 1773)
- Dakota Birds: Red-flanked Bluetail