Atvērt galveno izvēlni

Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu. Tās ir radniecīgas bitēm un skudrām.[1]

Lapsenes
Garlūpas racējlapsene (Bembix sp.)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaPlēvspārņi (Hymenoptera)
Lapsenes Vikikrātuvē

Lielākā daļa lapseņu sugu, kuru kopumā ir vairāk kā 75 000, ir parazītlapsenes.[2] Visbiežāk ar olu dējekļa palīdzību saimniekkukaiņa ķermenis tiek caurdurts un olas iedētas tieši ķermenī. Parazītlapsenes tiek plaši izmantotas bioloģiskajā lauksaimniecībā visā pasaulē. Gandrīz ikvienai kaitīgo kukaiņu sugai ir vismaz viena lapseņu suga, kas to medī vai uz kukaiņa parazitē. Tādējādi lapsenes ir vienas no nozīmīgākajiem kukaiņiem citu kukaiņu skaita ierobežošanā.

Lapseņu grupasLabot

 
Lapsenes dzelonis ar indes pilienu galā

Vispazīstamākās lapseņu sugas pieder pie dzēlējlapseņu infrakārtas (Aculeata) iežmauglapseņu apakškārtā (Apocryta). Šīm lapseņu sugām olu dējeklis ir attīstījies par indes dzeloni, lai gan liela daļa šo sugu nedzeļ. Dzēlējlapseņu grupai pieder arī bites un skudras. Augļlapseņu apakškārtas (Symphita) sugām nav dzeloņa, un to kāpuri pamatā barojas ar dažādiem augiem.[3] Šo sugu kāpurus savukārt medī vai uz tiem parazitē iežmauglapsenes. Šaurākā izpratnē par lapsenēm sauc lapseņu dzimtas (Vespidae) sugas. Šai dzimtai pieder arī sirseņu ģints (Vespa).

Dzīves veidsLabot

 
Zirnekļlapsene (Heterodotonyx bicolor) medī zirnekli
 
Pieaudzis Eiropas bišuvilks (Philanthus triangulum) barojas ar nektāru

Daudzās lapseņu sugas var iedalīt divās grupās atkarībā no to dzīves veida. Tās ir vai nu vientuļnieces, vai sabiedriski kukaiņi. Pieaugusi lapsene vientuļniece dzīvo viena pati, nekontaktējot ar pārējām sugas māsām. Liela daļa no tām arī neveido ligzdas. Turklāt visas lapsenes vientuļnieces ir vairoties spējīgas.[4] Atšķirībā no lapsenēm vientuļniecēm sabiedriskās lapsenes dzīvo kolonijās un būvē ligzdas. Lielākajās kolonijās kopā var dzīvot vairāki tūkstoši lapseņu. Atkarībā no sugas ne visas sabiedriskās lapsenes ir vairoties spējīgas. Ir sugas, kurām līdzīgi kā bitēm, ir lapseņu māte — karaliene, kas vienīgā pārojas ar tēviņu, bet pārējās kolonijā ir sterilas lapsenes mātītes — strādnieces.[4]

ĪpašībasLabot

Lai arī lapsenes ir ļoti dažādas, vairākas īpašības tām ir kopīgas. Tām ir 2 pāri spārnu, izņēmums ir bezspārnu lapsenes, piemēram, kameņlapsenes (Mutillidae). Lapseņu mātītēm ir olu dējeklis, kas daudzām sugām attīstījies par dzeloni. Lapseņu tēviņiem dzeloņa nav. Lielākajai daļai nav pūku, kā tas ir, piemēram, bitēm. Ja ir, tad pūkas ir retas un neizteiktas, bet ir izņēmumi, piemēram, kameņlapsenes. Gandrīz visas lapsenes dzīvo uz sauszemes, izņemot dažas parazītsugas, kas piemērojušās dzīvei ūdenī.[5]

BarībaLabot

Lielākajai daļai lapseņu sugu kāpuri ir gaļēdāji, bet pieaugušie īpatņi barojas tikai ar nektāru. Daudzas sugas ir plēsīgas un medī citus kukaiņus kā barību saviem kāpuriem. Medījums bieži tiek paralizēts ar indi. Dažas sabiedrisko lapseņu sugas ir visēdājas, kas barojas ar gataviem augļiem, nektāru un maitu. Dažas no šim sugām meklē jau mirušus kukaiņus, kurus nes kā barību saviem kāpuriem, piemēram, īssejas lapsenes (Vespula) sugas. Parazītlapseņu sugām kāpura pirmā maltīte ir saimniekkukaiņa ķermenis, kurā tika iedēta ola.[6]

AtsaucesLabot

  1. Norman F. Johnson, Charles A. Triplehorn. 2004. Borror's Introduction to the Study of Insects. 7th Edition.
  2. Wasp
  3. Symphyta - Sawflies, Horntails, and Wood Wasps
  4. 4,0 4,1 Wasps and Hornets
  5. Order Hymenoptera
  6. Wasp Anatomy and Diet

Ārējās saitesLabot