Hugo Legzdiņš

Hugo Legzdiņš (dzimis 1903. gada 7. decembrī, miris 2004. gada 20. jūlijā) bija Latvijas Jūras spēku virsnieks, Latvijas pirmās zemūdenes "Ronis" komandieris (1940—1941), vēlāk — pedagogs jūrnieku mācību iestādēs.

Hugo Legzdiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1903. gada 7. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Vidrižu pagasts, Rīgas apriņķis, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2004. gada 20. jūlijā (100 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe komandkapteinis
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra Latvijas Jūras spēki
Komandēja zemūdene "Ronis"
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis (V, IV šķiras)
Goda Leģiona ordenis
Šķēpa ordenis (Zviedrijas)
Cits darbs pedagogs jūrnieku mācību iestādēs

BiogrāfijaLabot

Dzimis 1903. gada 7. decembrī Rīgas apriņķa Vidrižu pagasta Igates muižas kalpu mājā. Kad Hugo bija 15 gadu, 1919. gada martā viņa tēvu Stučkas valdīšanas laikā arestēja un nošāva kopā ar vēl 48 apcietinātajiem, apsūdzot par kontrrevolūciju.[1] Mācījies Lēdurgas draudzes skolā, pēc tam — Rīgas Valsts tehnikuma Mehānikas nodaļā, ko absolvēja 1924. gadā.[2] 1930. gadā Legzdiņš pabeidza Krišjāņa Valdemāra jūrskolu, iegūstot jūras leitnanta dienesta pakāpi. Vēlāk tika paaugstināts par jūras virsleitnantu un papildināja izglītību torpēdu virsnieku skolā Francijā (1935—1936), kā arī Francijas Jūras spēku akadēmijā (1938—1938).[3]

Legzdiņa militārā karjera attīstījās — 1940. gadā viņu paaugstināja par komandkapteini un norīkoja par zemūdenes "Ronis" komandieri. Tomēr drīz Latvijā ienāca PSRS karaspēks. "Ronis" atradās Liepājas tirdzniecības ostā, un tur "Roņa" komandu arestēja.[1] Legzdiņam atņēma militāro dienesta pakāpi.[3]

Legzdiņš strādāja dažādos darbos — par tehniķi rūpnīcā “Stars”, par dzelzceļa stacijas dežurantu, par algas rēķinvedi Stradiņa slimnīcā. No 1944. gada strādāja par pedagogu Padomju Latvijas kuģniecības mācību iestādē, bet no 1951. gada — Vecmīlgrāvī stūrmaņu un citu kuģu kadru sagatavošanas kursos. 1969. gadā Legzdiņš pensionējās, tomēr pēc tam vēl nostrādāja sešus gadus.[1]

Sarakstījis grāmatu “Ronis — mana būdiņa un pils”, kas izdota 2002. gadā.[4]

Miris 2004. gada 20. jūlijā, 100 gadu vecumā. Apglabāts Lēdurgas kapos.[5]

ApbalvojumiLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 «Ordeņa virsnieks Hugo Legzdiņš». Latvijas Vēstnesis.
  2. «Legzdiņš Hugo». Rīgas Valsts tehnikums.
  3. 3,0 3,1 «Komandkapteinis Hugo Legzdiņš». Latvijas Vēstnesis.
  4. «Hugo Legzdiņš». Timenote.
  5. «Hugo Legzdiņu pieminot!». ljs.lv.

Ārējās saitesLabot